Tie vīrieši Krievijā, kuri savas sirdsdeksmes vai neapdomības dēļ piedalījās Navaļnija piemiņas pasākumos, jau šonedēļ pabijuši kara komisariātos, bet nākamnedēļ tiks sūtīti uz Ukrainas fronti. Pēc dažām nedēļām mēs viņus ar aplausiem ieskaitīsim kritušo okupantu skaitā. Kaut kādu militāru apsvērumu dēļ tieši šie cilvēki būs nosūtīti uz frontes pirmajām līnijām vai dzīti pāri mīnu laukiem.
Krievija vairāk mobilizē mazo nāciju vīriešus, un tieši mazo Krievijas nāciju dēli nonāk frontes karstākajos punktos. Visvairāk procentuāli kritušos esot zaudējuši udmurti. Uzsāktā mobilizācija ļaus Krievijai kaujas laukā iemest papildus aptuveni 300 000 karavīru, cīņa ar šo pastiprināto armiju būs izaicinājums Ukrainas aizsardzības centieniem un ņems līdzi daudzu jaunu ukraiņu cilvēku dzīvības.
Karš Krievijas doktrīnā ir ne tikai karš ar ienaidniekiem, bet arī karš ar mazāk uzticamiem savējiem. Pēc dažādiem datiem kritušo, kā arī kara dēļ mirušo kopskaits Ukrainas karā tuvojas miljonam. Saprotams, ka Krievijas pusē kritušo skaits ir lielāks par Ukrainas kritušo skaitu, iespējams, ka Krievija tā ir atbrīvojusies no tiem, kas ir publiski mazāk redzami antiputinisti par Navaļniju.
Krievijas pilna apjoma karš Ukrainā - lielākais apdraudējums cilvēka tiesībām uz veselību Eiropā kopš Otrā pasaules kara
Karš starp Krieviju un Ukrainu uzskatīts par lielāko apdraudējumu Eiropas drošībai kopš Otrā pasaules kara. Tuvojoties Krievijas prezidenta vēlēšanām triecieni un kara eskalācija no Krievijas puses draud palielināt militārās vardarbības apjomu, cilvēku ciešanu mērogu un to problēmu nopietnību, kas pasaules veselības aprūpes sistēmām būs risināmas turpmākajos (desmit?) gados. Šķiet, ka lielākos zaudējumus cilvēku veselībai un dzīvībai nodara stratēģiska sakāve, ko tieši vai netieši sajūt Krievijas diktators. Pat nezaudējot karā, Putins zaudē savā dzīvē, viņa vecumdienas iztek kara bailēs, panikā un satraukumā.
Putina rīcība atbilst modelim, kas ir atkārtojies neskaitāmos karos un bruņotos konfliktos pasaules vēsturē. Saskaroties ar stratēģisku sakāvi, karojošā lielvara paplašina agresiju, pie kam gan savās mājās, gan kaujas laukā, gan pret ienaidnieka tautu iedzīvotājiem. Šī vesturē rakstītā impulsa spēks - eskalēt kara laikā - ir pamatā starptautisko cilvēktiesību regulējumam attiecībā uz ārkārtas pasākumiem kara laikā. Tas radījis starptautisko humanitāro tiesību aizliegumus attiecībā uz ieročiem, kas rada liekus ievainojumus un nevajadzīgas ciešanas, militārām operācijām, kas izraisa neselektīvus vai nesamērīgus civiliedzīvotāju upurus, apzinātiem uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai vai iedzīvotājiem un okupētās teritorijas aneksijām.
Šobrīd katrs Putina solis eskalācijas ceļā ir pretrunā starptautiskajām tiesībām. Viņa vēršanās pret iekšzemes opozīciju ar iesaukšanu armijā pārkāpj Krievijas pienākumus starptautiskajās cilvēktiesībās. Viņa draudi izmantot kodolieročus, okupēto teritoriju aneksija un tīši uzbrukumi civiliedzīvotājiem rada nopietnas bažas saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām. Ukrainas kara laikā stratēģiskā eskalācija priekšroku dod vardarbībai, teroram un varas imperatīvam pār starptautiskajām tiesībām.
Vēsture māca, ka stratēģiskā karadarbības eskalācija rada arvien lielāku postu veselībai, veselības sistēmām un veselības sociālajiem faktoriem.
Krievija, vēršoties ar ieročiem pret Ukrainas veselības aprūpes iestādēm un personālu, uzbrukumos ignorē daudzas konvencijas, kas pieņemtas, lai stabilizētu mūsu ierasto pasaules kārtību. Uzbrukumi ātrās palīdzības mašīnām, veselības aprūpes darbiniekiem un slimnīcām ir nodzinuši Ukrainas neatliekamo medicīnisko aprūpi pagrabos un citās nedrošās vietās, kas nekad nav bijušas paredzētas kā veselības aprūpes iestādes. Veselības aprūpes darbinieki konflikta zonā bieži nonāk morāla diskomforta situācijā, jo viņiem nākas pieņemt lēmumus par pacientu priekšlaicīgu izrakstīšanu no slimnīcas - lai pasargātu viņus no iespējamiem uzbrukumiem.
Krievijas uzbrukumiem veselības aprūpes iestādēm nav nekādas militāras vērtības, ja nu vienīgi Ukrainas iedzīvotāju demoralizēšana ar neslēptu mērķi - mazināt tautas un valdības gribu pretoties. Laikā no 2022. gada 24. februāra - dienas, kad Krievijas Federācija sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, ir notikuši vairāki tūkstoši uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes sistēmai. Bojātas vai iznīcinātas vairāk nekā 1000 slimnīcas un klīnikas, tūkstošiem uzbrukumu veselības aprūpes infrastruktūrai, piemēram, aptiekām, donoru centriem, zobārstniecības klīnikām un pētniecības centriem, vairāki simti uzbrukumu ātrās neatliekamās palīdzības automašīnām, bojā gājuši vairāki simti Ukrainas ārstu. Grūti šos incidentus uzskatīt par blakusdarbību vai domāt, ka šie objekti un personas tika skartas nejauši, ņemot vērā, ka, piemēram, viena iestāde - Severodoņeckas daudzprofilu slimnīca Luhanskas apgabalā bombardēta turpat vai piecdesmit reižu.
Hibrīdkarš un tā ietekme uz veselības aprūpi
Divdesmit pirmā gadsimta karadarbību raksturo operācijas dažādās, bieži atšķirīgās jomās, asimetrija un hibrīda pieeja. Hibrīdkarš ietver konvencionālo, kā arī nekonvencionālo spēka instrumentu un apvērsuma līdzekļu mijiedarbību vai saplūšanu. Šos instrumentus vai rīkus sinhronizēti apvieno, lai atrastu vai izmantotu pretinieka ievainojamību un panāktu sinerģisku efektu.
Par hibrīdkaru mēs šobrīd gūstam priekšstatu no Krievijas vardarbīgās agresijas Ukrainā.
Krievija uzsāka plaša mēroga iebrukumu, kurā tiek izmantoti visi hibrīdkara komponenti, tostarp politisks, diplomātisks, ekonomisks un finansiāls karš, juridisks karš, kā arī sociokulturāla agresija, un šajos karos tiek plaši tiek izmantoti arī infrastruktūras, izlūkošanas un noziedzīgu grupējumu resursi un līdzekļi.
Hibrīdkaru raksturo noziegumi pret civiliedzīvotājiem - izvarošana, spīdzināšana, slepkavības, marodierisms un laupīšana. Un tomēr - īpašas bažas rada apdraudējums slimnīcām un veselības aprūpei.
Eiropā par šo hibrīdkara aspektu tiek runāts visai maz, bet Ukrainas karš ir parādījis, cik būtiski ir gan novērtēt riskus, gan nodrošināt ārstu, medicīnas māsu un cita veselības aprūpes personāla drošību, ņemot vērā Krievijas noziedzīgo stratēģiju, kas ar raķetēm, droniem, artilēriju vēršas pret civilajiem objektiem un dzīvības nodrošināšanas sistēmām, mērķtiecīgi uzbrūkot veselības aprūpes iestādēm un personālam. Ir skaidrs, ka jebkurā nākamajā karā cietīs arī Ženēvas konvencijas aizsargātās slimnīcas vai slimnīcu kuģi.
Hibrīdkaram un uzbrukumiem veselības aprūpes iestādēm vajadzētu izraisīt spēcīgāku starptautiskās sabiedrības reakciju, bet starptautiskai sabiedrībai būtu jāveic izmeklēšanu un jāpublicē pētījumus, kuros uzsvērti šie prettiesiskie uzbrukumi veselības aprūpes iestādēm un darbiniekiem.
Krievija jau iepriekš ir izrādījusi un turpina izrādīt klaju necieņu pret spēkā esošajām starptautiskajām humanitārajām tiesībām, Ženēvas konvenciju un cilvēktiesībām kopš tās 2019. gada izstāšanās no Ženēvas konvencijas I protokola 90. panta. Putina valdībai šķiet, ka šis izņēmums pasargā viņu no jebkādas kriminālvajāšanas nākotnē, jo īpaši - par Ukrainā veiktajiem noziegumiem. Līdz šim ļoti maz Krievijas kara noziegumu veicēju ir saukti pie atbildības, un tie ir gūstekņi, kas nonākuši Ukrainas tiesās.
Kriminālvajāšana par kara noziegumiem un kompensāciju noteikšana ir sarežģīta, bet vēl sarežģītāka ir noziedznieku līderu saukšana pie starptautiskās tiesas. Jebkādi centieni izdot Krievijas pilsoņu apcietināšanas orderus vismaz šobrīd ir veltīgi, ja vien Krievijā nenotiks režīma maiņa.
Slimnīcām ar Sarkanā Krusta, Sarkanā Pusmēness vai līdzīgu medicīnisku emblēmu aizsargājošu simbolu piemīt morāla vērtība, kas apliecina civilizācijas kopējo cilvēcību.
Ukrainas kara pieredze liecina par Krievijas politikas ļaunprātīgu izmantošanu gan valdības, gan militārajā līmenī, un sasaucas ar hibrīdkara pārkāpumiem pret veselības aprūpes iestādēm Sīrijā un Čečenijā.
Eskalācijas problēmas Ukrainas karā sākās ar brīdi, kad pirmais iebrukums (krievu ģenerāļa sapnis: "pēc nedēļas Kreščatikā pieņēmsim Krievijas armijas parādi!") apstājās un sākās iznīcināšanas karš ar briesmīgām sekām cilvēku dzīvībai un veselībai gan Ukrainā, gan ārpus tās. Eskalācija nozīmēja gan tiešu kaitējumu - kaitējumu ievainoto un pārvietoto cilvēku fiziskajai un garīgajai veselībai un graujošai ietekmei medicīnas pakalpojumiem Ukrainā, gan netiešu apdraudējumu - pārtikas produktu un graudaugu piegādes pārrāvumu valstīm ar zemiem ienākumiem. Putina veiktā kara eskalācija ievērojami pasliktina situāciju globālās veselības jomā, jo tā palielina konflikta mērogu, ilgumu un apdraudējumu.
Kā liecina raķešu uzbrukumi Ukrainas civilajiem mērķiem, Krievija alkst nogalināt, ievainot, kā arī sabojāt veselībai un labklājībai svarīgu infrastruktūru.
Spēka līdzsvars Ukrainas karā un vardarbīgā ideoloģiskā konkurence sašaurina politisko telpu, kurā darbojas globālā veselības aprūpe
Krievijas cīņa pret Ukrainu grauj Krievijas kā lielvaras statusu, patiesībā pieaug Ķīnas un ASV ģeopolitiskā nozīme. Lai gan šīs divas valstis nav karadarbībā, tās Ukrainas kara ietekmē nerunā (vai runā čukstus) par lielākajiem globālās veselības apdraudējumiem - hroniskām slimībām, psihiskām slimībām, onkoloģiju, pandēmijām un klimata pārmaiņām.
Vēl vairāk - stāsts jau nav tikai par lielvarām. Situācija ar katru dienu pasliktinās, jo pasaule ir zaudējusi spēju reaģēt uz jauniem veselības apdraudējumiem un pasliktinās nabadzīgāko iedzīvotāju dzīves apstākļi.
Krievijas iebrukuma radītie draudi drošībai un demokrātijai Eiropā un starptautiskajai kārtībai ir piespieduši valstis tērēt arvien lielākus politiskos, ekonomiskos, diplomātiskos un militāros resursus šai krīzei. Šī milzīgā līdzekļu novirzīšana ir apgrūtinājusi uzmanības pievēršanu neatliekamām globālām veselības problēmām, piemēram, Covid-19 seku likvidēšanai, gatavības uzlabošanai pandēmijām un pielāgošanai klimata pārmaiņām. Karš Ukrainā novilcina to laika grafiku, kas ļautu sasniegt labāku globālo veselības pārvaldību un pagarināt cilvēku dzīvildzi un uzlabot dzīves kvalitāti.
Nevienlīdzībai veselības jomā ir ekonomiska un politiska ietekme. Pasaules Bankas veiktās ekonomiskās analīzes liecina, ka karš var novest 60 procentus Ukrainas iedzīvotāju zem nabadzības sliekšņa, bet nabadzība tieši korelē ar sliktiem veselības rādītājiem.
Ukrainas kara ietekme uz iedzīvotāju veselību rada demokrātijas krīzi
Veselība un demokrātija ir vienolas vai pat nedalāmi dvīņi. Demokrātijai ir ļoti nepieciešama veselības veicināšana, jo laba veselība atbalsta tādas būtiskas demokrātiskas sabiedrības sastāvdaļas kā individuālā neatkarība, noderība citiem, spēks, produktivitāte un dzīves kvalitāte. Ja demokrātija ir globāla, tad tam līdzi nāk globāla veselība. Arī pretēji - globālai veselībai ir nepieciešama demokrātija, galvenokārt modernajās sabiedrībās, kur medicīnas iespējas paplašinās dienu no dienas. Vienlīdzība veselības jomā pati par sevi ir demokrātijas pamatvērtība.
Demokrātija saskaras ar nopietnāko krīzi pēdējo desmitgažu laikā. Demokrātiskām valdībām ir jāpierāda sava spēja veicināt vispārēju labklājību, pretējā gadījumā būs ārkārtīgi grūti nostiprināt savu apdraudēto prestižu un panākt sabiedrības atbalstu.
Veselīgi iedzīvotāji ir vienīgais patiesais pasaules mēroga sabiedriskais labums. No tā labumu gūst ikviens, un neviena veselība netiek apdraudēta, ja kāds cits dzīvo veselīgi.
Tomēr veselība ir dārga, veselības preču un pakalpojumu radīšana un izpēte izraisa globālu konkurenci, bet veselības pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešamas sarežģītas prasmes, kuras ir ārkārtīgi grūti attīstīt. Turklāt daudzas veselības aprūpes tehnoloģijas ir kļuvušas par stratēģiskām drošības precēm notiekošajā sacensībā par globālo pārākumu.
Pandēmijas ietekmei un seku izvērtējumam vajadzēja būt par pamudinājumu pasaules sabiedrībai sākt strādāt roku rokā, lai izveidotu efektīvāku, taisnīgāku un zinātniski modernāku veselības infrastruktūru. Sanāca sliktāk - beidzās pandēmija, sākās Ukrainas karš, kas sagrāva pasaules cerības unificēt un stabilizēt veselības sistēmas.
Par Krieviju - kas notiek ar veselības sistēmu agresorvalstī
Hāgā Starptautiskā Krimināltiesa veic izmeklēšanu pret Vladimiru Putinu par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Krievijas prezidenta vēlme karot ir novedusi līdz sabrukumam ne tikai valsti, kurā viņš iebrucis, bet arī paša valsti.
Pēdējos mēnešos daudzas veselības aprūpes sistēmas visā pasaulē ir tieši un netieši ietekmējusi veselības jomas krīze, kas ir radusies no kombinācijas - Covid-19 pandēmija, Ukrainas karš un enerģētikas krīze. Krievijā šī krīze ir daudzkārt smagāka nekā jebkur citur Eiropā.
Mani kolēģi - medicīnas žurnālisti (ārsti) globāli ietekmīgākajā medicīnas žurnālā "The Lancet" ir apkopojuši pieejamo informāciju par veselības aprūpes problēmām Krievijā, un secinājums ir - krievi saskaras ar ievērojamām veselības aprūpes grūtībām.
Attiecībā uz Krievijas kara medicīnu, informācija liecina, ka tā nav Krievijas armijas prioritāte. Krievijas karavadoņiem nerūp savu karavīru dzīvības, tādēļ palīdzība netiek savlaicīgi sniegta, evakuācija ir bezcerīga, mirstība no ievainojumiem - daudzkārt augstāka nekā Ukrainas pusē. Evakuācija tiek veikta ar militārajiem vilcieniem, un mirstība tajos ir milzīga.
Interesanti, ka karš Ukrainā ievērojami pasliktinājis Krievijas iedzīvotāju iespējas saņemt veselības pakalpojumus. Kaut medikamenti un medicīnas iekārtas nav iekļautas sankciju paketēs (ko Rietumvalstis ir noteikušas, reaģējot uz iebrukumu Ukrainā), Krievijā ir vērojams ļoti nopietns medikamentu trūkums. Situāciju ir saasinājusi gripas sezona, kas bija ilgāka un intensīvāka nekā jebkad agrāk, un nav skaidrs - cik plašā mērā Krievijā paralēli plosījās Sars-CoV-2 vīruss. Aptieku plaukti esot tukšāki, medicīnas produktus esot grūtāk iegādāties, rindas pie speciālistiem, uz laboratoriskiem izmeklējumiem, bet īpaši - vizuālo diagnostiku - ievērojami pagarinājušās.
Sankcijas esot sarežģījusi zāļu importa loģistika, kā arī apmaksa, kā arī tas, ka ārvalstu ražotāji Krievijā ir vai nu samazinājuši, vai pārtraukuši savu darbību. Trūkst modernai vēža ārstēšanai paredzētu zāļu, bet īpaši - zāļu retu slimību ārstēšanai (Semaško Krievijas medicīnas folozofija - utilitārisma teorija nosaka par morāli labu rīcību tikai to, kas dod vislabāko iznākumu iepējami lielākam cilvēku skaitam). Daudzos gadījumos šie medikamenti iepriekš tika importēti. Imports esot ievērojami paplašinājies no Indijas, Bangladešas un Ķīnas, taču joprojām esot vērojams deficīts. Krievija cenšas palielināt iekšzemē ražoto zāļu īpatsvaru līdz 88 %. Pašlaik šis īpatsvars esot 60 %.
Krieviem var nākties arī iemācīties, kā iztikt ar pašu ražotu medicīnisko aprīkojumu, par Krievijas centieniem radīt magnētiskās rezonanses aparatūru visplašāk pieejamā literatūra atrodama anekdošu lapās.
Veselības aprūpes iestādes ļauj remontēt importa diagnostikas un ārstniecības iekārtas, izmantojot neoriģinālas rezerves daļas un komponentus, kas nozīmē, ka Siemens datortomogrāfam ir Krievijā ražota lampa (grūti iedomāties, ka tā arī strādā).
Krievijā pieaugot nelīdzestība - pacienti izlēmuši nepirkt medikamentus, jo nauda viņiem esot vajadzīga citām lietām, piemēram, pārtikai un īrei.
Importa problēmas ir izraisījušas dažu medikamentu, piemēram, antibiotisko līdzekļu, cenu pieaugumu. Tas savukārt licis dažās klīnikās pārtraukt operācijas, kas atkarīgas no importētiem medikamentiem, tostarp - veikt locītavu endoprotezēšanas. Šķiet, ka šī problēma skārusi salīdzinoši nelielu iedzīvotāju daļu. Tiesa, problēmas Krievijas veselības aprūpē nav nekas jauns - gadiem ilgi mediķu atalgojums ir zems, korupcija plaši izplatīta, reformas nav bijušas veiksmīgas.
Arī Krievijas ārstiem ir kvalifikācija un pieredze, lai strādātu ārvalstīs, ļoti daudzi no viņiem šobrīd vēlas pamest Krieviju, bet nevar. Ārstiem ir aizliegts izbraukt, bet, tos, kas pārlieku izrāda interesi par emigrācijas iespējām, mēdz iesaukt dienēt armijā par militārajiem mediķiem. Un kas notiek ar tiem, kas piespiesti dienēt Krievijas armijā, variet vēlreiz lasīt raksta sākumdaļā.