Eiropas uzdevums – uzturēt ģenētiski modificētai pārtikai (ĢMO) marķējumu, kas ļautu to atpazīt

© Ģirts Ozoliņš/MN

Latvijā neticami maz un reti runā un raksta par tiem Eiropas parlamentā skatāmajiem jautājumiem, kas var mainīt mūsu veselību, ekonomiku un nākotni. Tieši šobrīd Eiropas parlamentā saduras lielā biznesa un veselības intereses. Šobrīd Eiropā (atšķirībā no ASV) ir stingri noteikumi par ģenētiski modificētiem organismiem, un tas lielā mērā ir darīts mūsu drošībai un nākotnei. Ģenētiski modificēti pārtikas produkti ir pārtikas produkti, kuru DNS ir mainīta, izmantojot gēnu inženieriju, – tā ir izcila zinātniska metode, bet nudien nav īsti dabiska.

Šobrīd mūsu pārtikas drošība ir apdraudēta. Lielie lauksaimniecības un ķīmijas uzņēmumi vēlas panākt, lai Eiropas Komisija atceltu jaunu ģenētiski modificētu organismu pārbaudes. Vēl vairāk - lobisti komisijā jau atraduši dzirdīgas ausis. Lielais bizness ir pārliecinājis komisiju pārtraukt dažu ĢMO pārbaudi un marķēšanu. Tie cenšas palielināt savu peļņu - un viņi zina, ka ļaudis izvairās pirkt produktus ar marķējumu "ĢMO".

Tagad komisija pārbauda sabiedrības viedokli par saviem regulējuma atcelšanas plāniem. Tā rīko neobjektīvu apspriešanu, kurā gandrīz visi jautājumi ir formulēti tā, lai sabiedriskā doma atbalstītu regulējuma atcelšanu.

Tas varētu nozīmēt, ka mūsu uzturā nonāks vairāk ĢMO, mums pašiem par to nezinot.

Jādomā, ka lobija līderis Eiropas komisijas pārliecināšanā ir vācu - amerikāņu kompānija "Bayer-Monsanto". Visai neslēpts šīs kompānijas mērķis ir panākt, lai lauksaimnieki sāktu izmantot vairāk patentētu sēklu, kas ļauj izmantot daudz vairāk toksiskos pesticīdus. Daudzi jaunie ģenētiski modificētie augi ir izturīgi pret pesticīdiem, tos sauc - "Roundup ready".

Patiesībā jaunie grozījumi varētu nodot visas mūsu pārtikas sistēmas likteni tieši "Bayer-Monsanto" un citu lielo korporāciju rokās. ĢMO regulējuma atcelšana būtu milzīgs solis atpakaļ lauksaimnieku kopienām, cilvēku veselībai, bet īpaši - videi. Cilvēki nezinātu par ģenētisko modifikāciju un pirktu produktus, nezinot, ka šķīvī liek ģenētiski modificētu pārtiku.

Mums ir nepieciešams, lai arī Latvijas valdība iestātos par drošu, veselīgu pārtiku, kuras tirdzniecību reglamentētu atzīmes un marķējums par iespējamu ģenētisku modifikāciju. 24. janvārī Eiropas Parlamenta deputāti balsos par šo jautājumu.

Demokrātija nozīmē ne tikai ievēlēt Eiropas parlamentu, bet arī paust tam savu viedokli, ļaujot izdarīt pareizu lēmumu. Es pietiekami labi apzinos, ka viena zaļi domājoša cilvēka viedoklis nav lāga sadzirdams lielo ķīmijas kompāniju lobiju radītajā troksnī. Šo rindu autors ir 130228., kurš ir nosūtījis petīciju Eiropas parlamentam, mēs apzināmies, ka šādu vēstuļu būs simt piecdesmit tūkstošu.

Savukārt Eiropas parlamenta deputātiem no Latvijas es aicinu par prioritāti uzskatīt pārtikas nekaitīgumu un pārredzamību, nevis starptautisko korporatīvu peļņu. Ģenētiski modificētu organismu atbrīvošana no noteikumiem ir nozares mēģinājums novērst mūsu naudu un uzmanību no reāliem risinājumiem, kas vajadzīgi videi un cilvēku veselībai. Agroekoloģija un permakultūras var virzīt Eiropu uz patiesu ilgtspēju, bet jaunie ĢMO - nē. Eiropai jāturpina pārbaudīt un marķēt ĢMO!

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais