Otrdiena, 21.maijs

redeem Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs

arrow_right_alt Viedokļi

Skaidrojums tirgotāju asociācijai un Saeimas apakškomisijai par labajām un sliktajām cigaretēm

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidentu Henriku Danusēviču pazīstu kopš tiem senajiem gadiem, kad basketbola laukumā vēl nebija ievilkts pusaplis, no kura precīzi metieni tiek atzīmēti ar trim punktiem. Henriks tajā laikā meta ļoti tālus metienus, bet viņam ieskaitīja tikai divus punktus. Man ir bijis gods strādāt kopā ar viņa mammu, kas bija viena no visu laiku kompetentākajām un skrupulozākajām medicīnas redaktorēm Latvijā. Tā ka Henrika zvani mani nepārsteidz, tāpat kā viņa uzstādījumi un nepiekāpīgais viedoklis. Daudzus gadus esam strīdējušies alkohola un tabakas apkarošanas jomā, jo Henriks pārstāv tirgotāju intereses, bet tirgotāju intereses pēec viņa domām nozīmē – maksimāli daudz alkohola un tabakas produktus pārdot – lai tur vai kas.

Šoreiz Henriks Danusēvičs man piezvanīja ar skaidru mērķi: izskaidro man un tautai (protams, Henriks nesaka, ka aiz jēdziena "tauta" šajā kontekstā domāta Saeimas sociālo un darblietu komisija, kam trešajā lasījumā jālemj par jauniem ierobežojumiem tabakas izstrādājumiem un elektroniskajām cigaretēm), ka elektroniskās cigaretes (veipi, salti utt.) ir veselīgāki par cigaretēm!

Veselīgāki šie produkti nav. Ja mēs rēķinām akūtus nāves gadījumus no smēķēšanas, tad no elektroniskām cigaretēm regulāri kāds bērns pasaulē nomirst (vairāki desmiti gadā), bet no parastu cigarešu smēķēšanas akūtā kārtā mirst gauži reti. Bez tam elektronisko cigarešu šķidrumu mazi bērni laiku pa laikam izdzer, un tad pat līdz reanimācijas nodaļai nepaspēj.

To, cik lielā mērā elektroniskās cigaretes saīsina cilvēka mūžu, mums zināšanu pietrūkst. Mēs zinām, ka cigarešu smēķētājs dzīvo vidēji 14 gadus īsāku mūžu kā nesmēķētājs, un šie dati iegūti gadsimtu garos pētījumos. Elektroniskās cigaretes pie mums veselību bendē 15 gadus, tā, ka vairums šo cigarešu lietotāju līdz pataloganatomam vēl nav nonākuši, un daiļos vārdos aprakstīt šo elektronisko ierīču nodarīto postu plaušām, sirdij, aknām mēs vēl lāga nevaram (vipār jau katram smēķētājam derētu Muzeju naktī apmeklēt Tiesu medicīnas ekspertīzes centru un apskatīt mirušo smēķētāju tumšzilās sačervelētās plaušas!)

Tabakas tirgotāju atbildība par cilvēku slimību un nāvi

„Jums nav tiesības runāt par smēķēšanas aizliegšanu, ja Jūs pats nekad neesat smēķējis”, savulaik uz mani valsts smēķēšanas ierobežošanas komisijā kliedza kāda rosīga dāma, kas kaut kā bija iemanījusies pārstāvēt Latvijas Darba devēju konfederāciju, un pēc viņas pārliecības varēja noprast, ka visi darba devēji alkst, lai viņu darbinieki būtu smēķētāji, lai visu darba dienu pavadītu pīppauzēs, lai laiku pa laikam nokūpinātu kādu gateri vai noliktavu (vairumu ugunsgrēku izraisa neuzmanīgi smēķētāji), lai slimotu un tērētu sociālo budžetu.

Bet šos argumentus es toreiz neminēju. Es tikai painteresējos - vai šīs kundzes izpratnē krimināllikuma panti būtu jāraksta un jāpieņem zagļiem, bet nodokļu likumi - krāpniekiem.

Šo seno strīdu es atcerējos, skaidrodams Henrikam Daniševskim, kamdēļ būtu vēlams no lielveikaliem un pārtikas preču veikaliem pilnībā izņemt tabakas produktus un elektroniskās cigaretes. Protams, es necerēju saņemt atsaucību un draudzīgi piekritīgu murrāšanu, taču nudien nebiju domājis, ka Henriks lietos tik agresīvu un manai paššapziņai netīkamu retoriku. Klausoties viņu, es gara acīm ieraudzīju ainu, kad visi Latvijas tirgotāji bija miruši bada nāvē, jo netirgojot cigaretes, viņiem nebūtu maizes kumosa, ko pašiem sev un saviem bērniem nopirkt.

Un te gan derētu piebilst, ka Henriks Danusēvičs pats nesmēķē, necieš smēķētājus savā klātbūtnē, un - esmu pārliecināts - necieš savā klātbūtnē arī veipotājus (saltotājus un citus elektronisko cigarešu kūpinātājus), jo ļoti labi zina, ka arī elektronisko cigarešu tvaiki ir bīstami apkārtējo cilvēku veselībai, bet otrreizēja smēķu dūmu un tvaiku ieelpošana ir sekundārā smēķēšana.

Par pasaules tabakas industriju un tās ietekmi uz latvieša prātu

Mēs joprojām mēdzam iztēloties, ka pasaules tabakas industriju pārstāv amerikāņu multimiljardieris melnā frakā un cigāru zobos. Vairums no tiem, kas Latvijas Saeimas Sociālo un darblietu komisijā aizstāv tabakas un elektronisko smēķēšanas ierīču tirdzniecību, ir pieklājīgi ierēdņi un sabiedriski aktīvisti, labi izglītoti cilvēki, vairumā gadījumu - nesmēķētāji, kas katru uzrunu sāk ar vārdiem, ka smēķēšana ir veselībai kaitīga. Viņi čakli uzsāk diskusiju - kas veselīgāks - cigarešu vai elektronisko ierīču tirdzniecība, un šī diskusija apēd visu komisijas darba laiku. Pasaules medicīnas literatūrā ir plaši analizēta tabakas industrijas darbība lai kavētu jebkādu stingrāku pretsmēķēšanas normatīvo aktu pieņemšanu. Tabakas industrijas ražošana - vai tā ietin klasiskās cigaretes vai štancē elektroniskās smēķēšanas ierīces, atrodas vienās un tajās pašās biznesa rokās, un šī smēķēšanas industrija pelna triljardus. No šiem triljardiem var atrast mazu naudiņu, ko ieguldīt - lai Latvijas (un citu valstu) parlamenta diskusijas novirzītu uz sīkumiem un nenozīmīgiem labojumiem.

Vēl viens tabakas industrijas darbības aspekts (plaši aprakstīts visā pasaulē) ir publiska smēķēšanas ienaidnieku apņirgšana, viņu diskreditēšana un beigu beigās - pat sūdzēšana tiesā. Visas šīs pasaules literatūrā plaši aprakstītās darbības Latvijā ir jau notikušas; Latvijas plaušu ārstu asociācijas prezidents, profesors Alvils Krams ir iesūdzēts tiesā.

Nav labas un sliktas smēķēšanas - tabakas un elektronisko ierīču tirgotāji pārdod nāvi

Katrā diskusijā, kurā man nācies piedalīties, ir atradies kāds, kas mani cenšas izprovocēt uz atziņu, ka elektroniskās cigaretes ir mazāk kaitīgas par parastajām cigaretēm vai uz norādi, ka ar elektroniskām ierīcēm var atmest smēķēšanu. Atsauce parasti ir uz Apvienotās karalistes likumdošanu, kas ir vēlīga elektroniskajām smēķēšana pariktēm un šķidrumiem.

Patiesībā ar elektroniskām cigaretēm bērns tiek ievilināts atkarību un smēķēšanas pasaulē, bet ar parasto cigareti tiek iesista nagla zārka vākā - vai nu cigarete ir radījusi infarktu, insultu vai vēzi.

Tiesa, nevar nepamanīt, ka Latvijas likumdevēji un Ministru kabinets ir īpaši vēlīgi un draudzīgi pret klasisko cigarešu ražotājiem un tirgotājiem. Ja mēs redzam, ka inflācijas apstākļos piena un maizes cena pieaugusi vismaz divkārt, bet tabakas cena saglabājusies iepriekšējā līmenī, tas ir tikai tādēļ, ka Vienotības vadīta valdība kategoriski nepieļauj nopietnu akcīzes nodokļa celšanu cigaretēm (kaut vai lai izlīdzinātu cenu Baltijas tirgū - ar dažādiem nodokļiem cigarešu cenas Lietuvā un Igaunijā ir augstākas). Cigaretes vismaz šobrīd Latvijā smēķē ievērojami vairāk nekā elektroniskās cigaretes, bet smēķētāju skaits pieauga Kariņa/Pavļuta vārdā nosauktās kovidmājsēdes laikā. Elektronisko smēķēšanas ierīču lietošana strauji pieaugusi ir pēdējo divu gadu laikā bērnu un pusaudžu vidū, un 60% zēnu, 40% meiteņu vecuma grupā 15+ lieto elektroniskās smēķēšanas ierīces.

Te nu es atkārtošu vispārzināmas atziņas (tās vairumā gadījumu attiecas kā uz parasto cigarešu, tā elektronisko cigarešu lietošanu):

  • tabakas iedarbībai nav droša līmeņa. Pat gadījuma rakstura uzsmēķēšana un pasīvā smēķēšana (atrašanās cita smēķētāja piedūmotā telpā) ir kaitīga un bīstama veselībai;
  • tabakas dūmu (un elektronisko veipu tvaiku) radītais kaitējums ir tūlītējs. Tabakas dūmi satur vairāk nekā 7000 ķīmisko vielu un ķīmisko savienojumu, kas nonāk plaušās katru reizi, kad tie tiek ieelpoti. Ar asinīm šīs indes nonāk visos audos un bojā DNS, kamdēļ attīstās vēzis; šīs indes bojā asinsvadus un rada recēšanas traucējumus, kas izraisa sirdslēkmes un insultu, tās bojā plaušas, radot astmas lēkmes, emfizēmu un hronisku obstruktīvu plaušu slimību;
  • ilgāka smēķēšana nozīmē lielāku kaitējumu. Iespēja saslimt ar vēzi vai infarktu ir proporcionāla smēķēšanas ilgumam un dienā izsmēķēto cigarešu skaitam;
  • cigaretes ir paredzētas atkarībai. Atkarība no nikotīna un smaržvielām piespiež
  • cilvēkus smēķēt pat tad, kad viņi vēlas atmest smēķēšanu. Bez tam tabakas smēķēšana ir vārti uz citām atkarībām, īpaši - uz alkohola un narkotiku atkarībām;
  • drošu cigarešu un smēķēšanas produktu nav.

Nikotīns, kokaīns un heroīns ir vielas, kas visātrāk izraisa atkarību. Tabakas smēķēšana ir smaga atkarība, kas vidēji smēķētājam gadā izmaksā 1000- 3000 eiro (smēķētāja mūžā čakls smēķētājs nokūpina līdz 100000 eiro). Eiropas nopietnākie žurnāli publicējuši pētījumus, kuros pierādīts, ka katrs iegūtais eiro no cigarešu tirdzniecības rada 10-20 eiro zaudējumus (atķirīga ir aprēķinu metodika, piemēram, atsevišķos pētījumos smēķēšanas nāve pārapdzīvotās valstīs netiek uzskaitīta kā valsts zaudējums). Latvijā smēķēšanas radītu slimību ārstēšana apēd 16% no visa veselības budžeta. Tā ir atbilde tiem ieredņiem Finanšu ministrijā, kuri klaigā - kur tā Veselības ministrija to naudu tērē.

Mani neuzrunā arguments, ka elektroniskās cigaretes ražo Latvijā, ka ražotāi un tirgotāji maksā nodokļus. Tas ir pats sliktākais un ļaunākais bizness, kas Latvijā radīts, jo ražo nāvi.

Par to, kāpēc Zviedrijā smēķē 5% iedzīvotāju, bet Latvijā - vairāk nekā 30%

Presē un portālos bija pamanāma elektronisko tabakas izstrādājumu ražotāju vai tirgotāju lobēta informācija, ka Zviedrijā gan ir labi, tur ir izdevies samazināt smēķētāju skaitu, jo Zviedrijā ir relatīvi labvēlīga likumdošana karsējamai tabakai, elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm un nikotīna košļājamajiem spilventiņiem. No Zviedrijas pat bija atvests vecūkšs onkologs, kas protams lepojās ar savas valsts panākumiem smēķēšanas ierobežošanā.

Patiesībā zviedru panākumus tabakas ierobežošanā nosaka Zviedrijas sabiedrības attieksme, kas nepieļauj tirgot veipus un saltus bērniem. Zviedrijā uz robežas kontrabanda tiek apkarota, Zviedrijā visi bērni katru dienu nodarbojas ar sportu, Zviedrijas skolās ir veselības mācība, un vispār - Zviedrijā ir tādi smēķēšanas un tabakas izplatīšanas ierobežojumi, kas Latvijā pat prātā vēl nenāk. Un vēl - Zviedrijā nebija Pavļuta, Zviedrijā nebija mājsēdes un sporta ierobežojumu bērniem Covid-19 laikā, Zviedrijā Covid-19 laikā nebija Kariņš, kurš paģērēja alkoholu un tabakas izstrādājumus pasūtīt e-veikalos un vest uz mājām jebkuram, neskatoties uz vecumu.

Smēķēšanu var ierobežot tikai:

  • samazinot tabakas produktu pieejamību (ceļot cenu ar akcīzes nodokli, apgrūtinot iegādi, nepieļaujot tabakas un elektronisko iekārtu iegādi bērniem un jauniešiem, apkarojot kontrabandu, samazinot cigarešu un citu smēķēšanas produktu iegādes iespējas);
  • samazinot iespējas smēķēt sabiedriskās vietās, telpās, kā arī ļaužu kopās, novēršot otrreizējo dūmu ļaundabīgo iedarbi;
  • nepieļaujot bērnu un jauniešu smēķēšanu.

Mūsdienu elektronisko cigarešu tirgotājs ir pārliecināts, ka dara tautai svētīgu darbu, jo netirgo parastās cigaretes, kas šī tirgotāja sapratnē ir kaitīgākas. Brīdī, kad kāds iebilst viņa biznesam, sūdz to ļaundari tiesā, jo tabakas industrijas un arī veipu, saltu uc. industrija pelna miljonus Latvijā, bet triljardus pasaulē. Ārstu prasība ievērot likuma normas, nereklamēt šos izstrādājumus, nepārdot tos lielveikalos atklāti, izsauc šo elektronisko cigarešu tirgotāju ienaidu. Par milzīgo (nāves) peļņas naudu var nopirkt ļoti dārgus advokātus, kas tiesā pierādīs, ka elektronisko cigarešu tirgu kaitināt nav labi. Tiesa, no šāda viedokļa arī līmes tirgotājiem vajadzētu pieprasīt atļauju līmi tirgot pie lielveikala kases, jo ir taču jaunieši, kas osta līmi, un pēc šīs loģikas, viņiem to liegt ir bezatbildīgi un valsts budžetam kaitējoši. Un varbūt lielveikala pārdevējam kases aparātam iekārtot vēl otru atvilkni, no kuras pagrābt pa saujai ekstazī vai amfetamīnu (tiem, kas nestāv rindā, bet nāk kasei no otras puses, kā to iemanās darīt smēķētāji)?

Kur Henriks Danusēvičs kļūdījās - viņš nepareizi uzdeva jautājumu

Ja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs būtu piezvanījis un taujājis - izstāsti man - vai cigaretes un smēķējamā tabaka ir kaitīgāka par elektroniskām cigaretēm, es viņam būtu atbildējis - Tev taisnība Henrik! Manā rīcībā ir tūkstošiem rakstu par tabakas izstrādājumu veikto nāves pļauju, bet pierādījumu elektronisko cigarešu ļaunumam ir mazāk.

Tādēļ - ķeramies kopā pie darba un samazinām cigarešu smēķēšanu - kopā piespiežam Saeimu palielināt cigaretēm akcīzes nodokli (nu vismaz līdz Lietuvas un Igaunijas, bet vēl labāk - līdz Somijas un Zviedrijas līmenim). Neļaujam cigaretes tirgot lielveikalos un pārtikas veikalos - cigaretes nudien nav pārtikas produkts. Pacīnīsimies par to, lai kompensējamo medikamentu sarakstā iekļautu tabletes, plāksterus, košļājamās gumijas, kas palīdz atmest smēķēšanu (ieskaitot dažu grupu antidepresantus). Un galu galā - kopā panāksim aizliegumu smēķēt cigaretes jebviena cita cilvēka klātbītnē, jo pasīvie dūmi arī izraisa vēzi un liek aizsērēt asinsvadiem. Nepieļausim cigarešu smēķēšanu nevienā sabiedriskā vietā!

Tad es viņam teiktu: Tev taisnība Henrik! Cigarešu smēķēšana ir kaitīgāka par elektronisko cigarešu lietošanu. To pat var salīdzināt ar lekšanu no augsta mājas loga. Cigarešu smēķēšana tādā gadījumā būtu salīdzināma ar lekšanu no divdesmitā stāva, bet elektronisko cigarešu - no piecpadsmitā.