"Mēs nedrīkstam klusēt!" Latvijas ārstu atklātā vēstule amatpersonām

 
©Pixabay

Uzņemoties ārsta pienākumus, esam apņēmušies profesionāli strādāt, izvirzot pirmajā vietā pacientu labklājību, veselību un dzīvību. Mēs respektējam savu pacientu autonomiju un cieņu un esam apliecinājuši, ka mūsu darbību neietekmēs politiski motīvi.

Mums ir regulāri jāpilnveido savas zināšanas un jādalās ar tām, ziņojot saviem kolēģiem par mūsu atklājumiem un šaubām. Mēs nedrīkstam klusēt, ja esam pamanījuši jaunas, satraucošas ziņas par kādas ārstniecības metodes vai zāļu drošumu, vai, ja savā ārstniecības praksē empīriski novērojumi parāda kādas ārstniecības metodes iespējamu kaitējumu pacientam, vai, gluži pretēji, ieguvumus pacienta veselībai. Mēs nedrīkstam klusēt, ja mūsu pacienti sūdzas par kādām neparastām zāļu blakusparādībām vai jauniem slimības simptomiem, vai, ja pacienti, izmantojot kādas publiski nezināmas ārstniecības līdzekļu kombinācijas, izveseļojas. Pasaule mainās katru dienu ar katru jaunu atklājumu. Zinātne nekad neapstājas savā attīstībā un tas, kas šodien ir atklāts, jau rīt tiek mainīts ar jauniem pētījumiem. Zinātne ir dzīva un tā attīstās kopā ar cilvēci. Ikviens, kurš ir interesējies par zinātni, zina, ka ļoti daudzi zinātniski atklājumi ir notikuši nejauši, tāpēc iegrožot informācijas plūsmu, sadalot to “pareizajā” un “nepareizajā” informācijā, nozīmē - atņemt iespēju zinātnei attīstīties. Kādreiz, sekojot attiecīgā laikmeta posma politiskām vadlīnijām, par “viltus ziņām” tika uzskatīta pat Zemes rotācija ap Sauli un nevis otrādi.

To, ka pētījumi un atklājumi aizvien turpina mainīt politiku, apliecina situācija ar cīņu pret Covid-19. Šo divu gadu laikā, kopš Covid-19 ir pazīstams pasaulei, valstu politika cīņā ar Covid-19 ir mainījusies vairākas reizes un ir bijušas valstis, kurās šī politika atšķīrusies - katra valsts vadījās no savu epidemiologu un ekspertu paustā.

Arī Latvijā sākotnēji tika izplatīts apgalvojums, ka sejas aizsargmaskas nav ieteicamas, jo tās rada viltus drošības sajūtu, tad - auduma maskas pasargājot no inficēšanās, līdz beidzot esam nonākuši pie tā, ka tikai FFP2 respiratori vai medicīniskās maskas spēj apturēt vīrusa izplatību, taču arī šo apgalvojumu vietā visticamāk pavisam drīz tiks izplatīti citi paziņojumi, kas būs balstīti vēl jaunākos pētījumos.

Tāpat mēs visi esam liecinieki tam, cik strauji esam nonākuši pie atziņas: inficējas un izplata infekciju arī vakcinētie pacienti. Lai arī līdz šim mums tika norādīts, ka vakcinācija pasargā no smagas slimības gaitas un nāves, ikdienas statistika nu jau katru dienu apliecina, ka no nāves un smagas slimības gaitas netiek pasargāti arī pilnībā vakcinētie pacienti.

Analizējot jaunākos pētījumus un sekojot līdzi citu valstu ekspertu ziņojumiem1, secinām: zinātne ir pierādījusi savu attīstību un mainīgumu arī šajā situācijā2, un pētījumi turpinās. Zinātne ir jāattīsta, nepagurstoši meklējot veidu, kā labāk kalpot cilvēkiem, un tā ir mūsu misija, kuru esam apzināti uzņēmušies līdz pat profesionālā mūža beigām.

Ārstniecības likuma 38.pants nosaka svarīgu principu, par kura pastāvēšanu esam ļoti norūpējušies: Savā profesionālajā darbībā ārsts ir brīvs. Katram ārstam ir tiesības dot atzinumu par pacienta veselības stāvokli un ārstēšanu.3

Diemžēl, mēs novērojam ļoti bīstamu tendenci: cīņa ar vīrusa infekciju ir kļuvusi par bīstamu apdraudējumu ne vien cilvēku pamattiesībām, bet arī ārstu profesionālās darbības brīvībai. Esam liecinieki situācijai, kurā desmitiem tūkstošu cilvēku ir spiesti ierobežotā laikā un bez detalizētas, vienkārši saprotamas informācijas par attiecīgo ārstniecības tehnoloģiju, pieņemt nopietnu lēmumu par savu veselību, lai nezaudētu iztikas avotu. Pacientu veselības stāvoklis, antivielu līmenis, vecums, darba specifika - nekas no tā netiek ņemts vērā un politiski tiek uzspiesta viena un tā pati medicīniskā manipulācija, kuras nepieciešamība nupat jau kļūst diskutabla, par ko liecina neskaitāmi zinātniski pētījumi.

Esam saskārušies ar ziņām par pacientiem ar nopietnām blakusparādībām, kuras būtu ļoti rūpīgi un godīgi jāizmeklē, taču valsts politika ir nepielūdzama un pat pacientam ar smagām blakusparādībām tiek rekomendēta trešā balstvakcinācija4, jo [..likums ir paredzējis tikai vienu izņēmumu..]. Nepārprotami ir redzams, ka riski neatsver ieguvumus un mēs lūdzam Jūs - attopieties, kamēr nodarītā kaitējuma apmērus vēl ir iespējams kontrolēt un novērst!

Īpaši satraucoša ir kampaņa bērnu vakcinēšanai, jo bērni ir grupa, kura konkrēto slimību pārcieš visvieglāk. Turklāt šobrīd neviens vakcīnu ražotājs neapgalvo, ka esošās vakcīnas ir derīgas pret jauno Covid-19 variantu - tātad, apgalvojums, ka ar bērnu vakcinēšanu tiks pasargātas riska grupas, neiztur kritiku. Taču pat diskusija par konkrēto tēmu tiek asi nosodīta!

Mēs uzskatām, ka mums kopīgi vēl vairāk jāpilnveido Covid-19 ambulatorās ārstēšanas protokols, lai cilvēki - vakcinēti un nevakcinēti - nenonāktu stacionāros smagā stāvoklī. Neapšaubot vakcinācijas nozīmi infekcijas slimību apkarošanā, esam pārliecināti, ka pacientu autonomija un tiesības uz kvalitatīvu un personalizētu veselības aprūpi ir ne mazāk svarīga. Mūsu ieskatā, pacientu nostādīšana praktiski bezizejas situācijā nav un nekad nebūs laba prakse un mums ir pienākums izturēties pret saviem pacientiem godīgi, bez politiskās vai kādas citas ietekmes.

Ņemot vērā iepriekš minēto, mēs aicinām politiķus un sabiedrību: atjaunot cilvēcību savstarpējās attiecībās, izbeigt vajāt ārstus par viņu pausto viedokli, respektēt ārstu tiesības brīvi pildīt savus pienākumus, ieklausīties pacientu vajadzībās un katra valsts iedzīvotāja kā indivīda interesēs!

Mēs aicinām valdību veltīt lielāku uzmanību jautājumam par Covid-19 pacientu ambulatoro ārstēšanu. Mēs aicinām vadošos speciālistus nopietni pievērsties vakcīnu pret Covid-19 blakusparādību izpētei, lai konstatētu iespējamos piesardzības pasākumus konkrēta vecuma vai diagnozes pacientiem. Lai pacientiem šī izvēle nebūtu jāizdara spiestā kārtā, prasām pārskatīt obligātās vakcinācijas noteikumus, lai pacientu izvēle vakcinēties pret Covid-19 būtu tikai un vienīgi informēta piekrišana, nevis maldos un spaidos pieņemts lēmums.

Visbeidzot, mēs aicinām atcerēties mūsu demokrātiskās valsts iekārtas pamatus un demokrātijas stūrakmeņus, piemēram, tiesības paust dažādus uzskatus, diskutēt par tiem un tiesības kritiski uztvert jebkura veida informāciju. Latvijas Republikas Satversmes 100.pants nosaka, ka “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.”, vispārsaistošās Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās Asamblejas 1948.gada 10.decembrī pieņemtās Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19.pants noteic: “Katram cilvēkam ir tiesības uz pārliecības brīvību un tiesības brīvi paust savus uzskatus: šīs tiesības ietver brīvību netraucēti palikt pie saviem uzskatiem un brīvību meklēt, saņemt un izplatīt informāciju un idejas ar jebkuriem līdzekļiem neatkarīgi no valstu robežām.” Arī Satversmes tiesa lietā Nr. 2003-05-01 norāda, ka “Vārda brīvība pieder pie pirmās paaudzes cilvēktiesībām un tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām cilvēka pamattiesībām. Vārda brīvība ir ietverta ikvienas demokrātiskas valsts pamatlikumā un pieder pie pilsoniskajām un politiskajām tiesībām” (21.punkts) un, ka “Tiesības uz vārda brīvību raksturo demokrātisku valsts iekārtu un šo tiesību apjoms - demokrātisku sabiedrību.”( 31.3.punkts). Ārsti ir vienīgie, kuriem ir praktiska saskare ar pacientiem, ar sekām, kuras pacientam rada konkrēta saslimšana, konkrētas ārstniecības vai profilakses metodes - un ārstiem ir tiesības uz viedokļa paušanu. Pat, ja tas ir pirmšķietami kļūdains - to vienmēr var atspēkot ar faktiem. Taču, diemžēl, viss, kas ir saistīts ar Covid-19, tā profilakses un ārstniecības metodēm, ir politizēts un padarīts par sava veida dogmām vai aksiomām, kuru apšaubīšana vai apstrīdēšana jau ir kļuvusi bīstama ārsta profesionālajai karjerai.

Mēs uzskatām, ka ārsta pienākums “nekaitēt pacientam” ir viena no augstākām ārsta darbības vērtībām, tāpēc šībrīža politiķu iecere jau ar spaidiem (draudot atņemt ārsta sertifikātu) panākt ārstu apklusināšanu, ir ne tikai vistiešākais demokrātijas apdraudējums, bet arī nopietns kaitējums pacienta tiesībām.

Vēstulei pievienojušies sekojoši individuāli veselības aprūpes speciālisti un klīnikas:

Ilze Kalniņa

Agnese Vāvere

Sandra Mihailova

Aiga Rotberga

Solveiga Štrause

Dace Fabriciusa

Vija Saulīte

Oļegs Kozlovskis

Kristīne Ozoliņa

Arta Sirgeda

Valtera protēžu laboratorija

Aija Mikova

Anda Marculāne

Ilze Ābele

Skaidrīte Peltonena

Mārcis Klaučs

Dace Gaile

Margarita Krauze-Drozdova

Jana Streļeca

Maruta Noveičuka

Gita Ignace

Dzintra Tinte

Andra Liepiņa

Sandra Smala

SIA “Ģimenes Sirds”

Jeļena Pavlova

Ilva Šalme

Jolanta Javoiša

Natālija Čeha

Ludmila Stavro-Freiberga

Larisa Golubeva

Elita Mūrniece

Dita Baumane-Auza

Natālija Meļņikova

Margarita Stoma

Kristiāna Grigorjeva

Agnese Dejus

Anita Zaļuma

Daiga Dūrējs

Mārīte Inzule

Ilze Čodare

Olga Tatarinceva

Irēna Čirko

Inta Kalniņa

Anita Sizova

Lauma Daniele-Plandere

Inga Zālamane

Ina Zemture

Ingrīda Miteniece

Āgenskalna klīnika “SIA SIMILIA”

Irēna Ščuka

Inese Martišune

Lauris Līcītis

Pāvels Domaševs

Dace Dzene

Zane Strazdiņa

Edgars Mednis

1 Kampf, G. (20/11/2021) The epidemiological relevance of the COVID-19 vaccinated population is increasing// The Lancet Regional Health - Europe 11 (2021) 100272. Pieejams: https://www.thelancet.com/pdfs/journals/lanepe/PIIS2666-7762(21)00258-1.pdf

2 Franco-Paredes, C. (01/01/2022) Transmissibility of SARS-CoV-2 among fully vaccinated individuals// The Lancet Infectious Diseases, Vol 22, Issue 1, P16, January 01/2022. Pieejams: DOI:https://doi.org/10.1016/S1473-3099(21)00768-4

3 Ārstniecības likums. Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis Nr.167/168, 01.07.1999.

4 Vita Anstrate, Panorāma, 22.01.2021. Karīnai pēc Covid-19 vakcinācijas blaknēm rekomendē trešo poti /LSM.lv. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karinai-pec-covid-19-vakcinacijas-blaknem-rekomende-treso-poti.a440060/