Sudraba: Zeme- darba devējs Latvijā

Rīt, 3. jūlijā Saeimā notiks balsojums par grozījumiem likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas paredzēs ierobežojumus lauksaimniecības zemes iegādei. Šobrīd tiek virzīts grozījums, kurš noteiktu ierobežojumu vienai personai iegādāties ne vairāk kā 2000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Savukārt Partijas „No sirds Latvijai” vārdā paužam atbalstu Latvijas zemnieku federācijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Latvijas Biškopības biedrībai un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijai un visiem tiem, kuri aktīvi iestājušās par stabilu un ilgtspējīgu lauksaimniecības nozares attīstību, nosakot 500 hektāru ierobežojumus zemes iegādei.

Šobrīd valstī veidojas tendence lauksaimniecības uzņēmumiem un saimniecībām iegādāties arvien lielākas zemes platības. Šīs tendences rezultātā no lauksaimniecības tiek izskaustas mazās saimniecības, kas savukārt ietekmē tos iedzīvotājus, kas uztur un veido tradicionālo lauku vidi. Lielās saimniecības ir sasniegušas tādu modernizācijas pakāpi, ka tām arvien mazāk ir vajadzīgs darbaspēks, kas veiktu atbilstošos saimniecības darbus. Valstij atbalstot šādus procesus, strauji samazinās apdzīvotība lauku teritorijās, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kopš 2000. gada iedzīvotāju skaits Latvijas laukos ir samazinājies par 118 tūkstošiem, jeb 15.5%. 2014. gadā Latvijas lauku teritorijā dzīvo 643 786 iedzīvotāji.

Partija “No sirds Latvijai” uzskata, ka šāda pieeja, nosakot 500 hektāru limitu, efektīvāk ierobežotu ārvalstnieku vēlmi iegādāties lauksaimniecības zemi un ļautu attīstīties mazām un vidējām saimniecībām, kas laukos nodrošina apdzīvotību, nodarbinātību un apgādā iedzīvotājus ar kvalitatīvu pārtiku.

Ar Latvijas zemi spekulē nevis izmanto lauksaimniecības mērķiem

Latvijā zemes cena ir ievērojami zemāka nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Šobrīd augstākā cena, kas ir reģistrēta darījumos, ar Latvijas lauksaimniecības zemi ir 3000 eiro par hektāru (Valsts zemes dienesta dati), salīdzinājumam Dānijā 1 hektāra vidējā cena 2011. gadā bija 18 000 eiro. Tāpēc Latvijā turpina palielināties spekulatīvu zemes pirkumu īpatsvars. Iespēju iegādāties zemi kā ilgtermiņa ieguldījumu izmanto nekustamo īpašumu kompānijas un uzņēmēji, turklāt šīm darbībām ir negatīva ietekme uz lauksaimniecības nozari kopumā, jo lauksaimniecības zemes resursi netiek izmantoti lauksaimnieciskiem mērķiem, kā rezultātā lauksaimnieki ir spiesti nomāt Latvijas zemi no ārvalstniekiem.

Turklāt ir jāņem vēra, ka lielākajā daļā „veco” Eiropas valstu vienai personai nav iespējams iegādāties par 300 - 500 hektāriem lielāku lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību. Piemēram, Francijā, Vācijā, Austrijā un Nīderlandē katrā reģionā noteikti ierobežojumi, kas nosaka šo limitu, Ungārijā, Lietuvā, Polijā un Rumānijā noteikti ierobežojumi zemes iegādei, attiecīgi 300, 500, 300 un 200 hektāri.

Lai veicinātu lauku iedzīvotāju palikšanu un atbalstītu no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanos laukos, partija “No sirds Latvijai ” aicina Saeimas deputātus atcerēties vēlētājiem dotos solījumus, uzklausīt visus viedokļus un pieņemt saprātīgus lēmumus domājot par ilgtspējīgu Latvijas attīstību saglabājot Latvijas nacionālo vērtību - zemi.