Baltijas tīģeri turpina likt pasaulei brīnīties: ja vēl nesen Baltijas valstis bija līderi attiecībā uz ekonomikas pieauguma tempiem, tad šī gada otrajā ceturksnī Lietuva un Latvija paziņojušas par dramatisku iekšzemes kopprodukta apjomu kritumu. Pēc provizoriskiem datiem Latvijas IKP ir samazinājies par 19.6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada otro ceturksni un tādējādi atgrieziesies 2004. gada līmenī.
Provizoriskie dati vēl nedod plašu ainu par to, kā atsevišķi sektori ietekmējuši tik dramatisku lejupslīdi. Bet acīmredzams, ka mīnusos bijušas visas ekonomikas nozares. Tiesa gan operatīvie dati ļauj secināt, ka rūpniecības apjomu kritums otrajā ceturksnī sāk palēnināties, sasniedzot ”tikai” 19%. Savukārt, kaut arī aprīlis un maijs ir bijuši relatīvi veiksmīgi, mazumtirdzniecības nozare ir pieredzējusi smagu kritumu - 28%. Trūkst informācijas par citām svarīgām nozarēm - būvniecību, finansēm, komercpakalpojumiem, tādējādi runāt par būtisku krituma tempu palēninājumu Latvijas ekonomikā vēl nav pamata.
Pēdējos mēnešos būtisks uzlabojums ir novērojams gan ASV, gan Eirozonas ekonomiskajos rādītājos. Tas pat dod pamatu spekulācijām par tematu, ka vadošās pasaules ekonomikas ir jau gandrīz izgājušas no recesijas. Neapšaubāmi tās milzīgās ekonomikas stimulēšanas programmas, ko realizēja šo reģionu valdības pēdējā gada laikā kopā ar ievērojamu naudas ieplūšanu no centrālo banku puses nevarēja neatspoguļoties ekonomiskajos rādītājos. Neapšaubāmi ekonomiskās situācijas uzlabojums ārējos tirgos dod pozitīvu stimulu arī Latvijas ekonomikai. Tomēr lejupslīdes mērogs norāda uz to, ka, lai Latvija nokļūtu uz ekonomikas atveseļošanas ceļa, ar ārējo ietekmi vien nepietiek - neapšaubāmi jānovērš iekšējā nesabalansētība.
Latvijas ekonomikas modelis pamatā bijis balstīts uz ārējo kredītresursu intensīvu izmantošanu, patēriņa kāpināšanu un pārāk mazu investīciju novirzīšanu ražošanas nozarēs. Diemžēl pašlaik domstarpības un izpratnes trūkums par to, kā izvest valsti no krīzes un stimulēt ekonomisko augšupeju, pārāk lēna strukturālo reformu ieviešana un vienkāršam iedzīvotājam un uzņēmējam neskaidra valsts attīstības politika tuvākajā laikā izraisa bažas par turpmāku attīstības scenāriju Latvijas ekonomikā. Ja klasiskajā gadījumā strauja krituma periodam seko tikpat strauja atgūšanās (V-veida ekonomiskā atveseļošanās) vai stabila izaugsme pēc zināmas stabilizācijas fāzes (U-veida modelis), tad, spriežot pēc šī brīža tendencēm, Latvijā varētu realizēties L-veida scenārijs, kad brīvā kritiena periodam seko stagnācijas periods. Tādējādi runa nav par IKP kritumu par 20 vai pat vairāk procentiem, ko Latvija varētu pieredzēt 2009. gadā. Galvenais ir - būt spējīgiem atjaunot ekonomisko aktivitāti ja ne 2010. gadā, kas pie esošās ierobežojošās valdības politikas šķiet neiespējami, bet vismaz 2011. gadā.