Jau ilgāku laiku ne Latvijas iedzīvotāji, ne eksperti vairs nebrīnījās par nepārtraukti augošām cenām Latvijā. Nu varam runāt par citu tendenci – cenu kritumu.
Arī jūnijā cenas precēm un pakalpojumiem vidēji ir kritušās par 0.5%.
Cenu kritumu jūnijā varēja novērot gandrīz visās preču un pakalpojumu grupās. Vēl lielāku samazinājumu ierobežoja degvielas sadārdzinājums, augļu cenu kāpums un joprojām augošās cenas tabakas izstrādājumiem. Diemžēl naftas kotējumiem ieejot augošā fāzē, korelācija starp tiem un degvielas cenām Latvijā vienmēr ir ļoti cieša. Tādējādi nepārsteidz, ka, turpinoties naftas cenu rallijam, degvielas cenu pieaugums Latvijā bija ļoti iespaidīgs – 5.6% vienā mēneša laikā.
Pēdējie notikumi valstī ļauj secināt, ka deflācijas rēgs, kam bija grūti noticēt vēl pirms gada, jau gandrīz ir kļuvis par realitāti. Izmaiņas PVN un akcīzes nodokļu likmēs palēnināja cenu krituma tempu, tomēr gada inflācija jau sarukusi no 10.5% 2008. gada beigās līdz vairs tikai 3.4% jūnijā. Diemžēl pēdējie notikumi Latvijā ļauj secināt, ka recesija būs pietiekami ilgstoša, tādējādi patēriņa sarukums un kopējās aktivitātes kritums vēl vairāk spiedīs uzņēmējus pazemināt cenas. Tādējādi jau pēc dažiem mēnešiem arī gada inflācija ieies negatīvajā zonā, t.i. salīdzinot ar iepriekšējo gadu, cenas būs vidēji zemākas.
Kaut arī deflācijas tendences vēl nav nostiprinājušās, vairāki Latvijas iedzīvotāji jau ir ”izbaudījuši” deflācijas negatīvās iezīmes. Diemžēl deflācija nav tikai preču un pakalpojumu daudzkārt nepamatoti augsto cenu korekcija, bet arī algu kritums. Tādējādi - par spīti cenu samazinājumam, pirktspēja nepalielinās. Savukārt kredītmaksājumi (ja tie ir), ņemot vērā ienākumu samazināšanos, paliek relatīvi dārgāki, patēriņš turpina krist, tā vēl spēcīgāk iedarbinot ”deflācijas - patēriņa” spirāli.
Iziet no šī apburtā loka būs iespējams tikai pēc ievērojamas kaimiņu ekonomiku atveseļošanās, turklāt ar nosacījumu, ka Latvijas ražotāji būs spējīgi konkurēt ne tikai ārējā, bet arī vietējā tirgū, tādējādi radot jaunu elpu mūsu ekonomikā. Šis nosacījums ir ļoti atkarīgs no deflācijas procesu ”sekmīguma”, ko lielā mērā ietekmē arī valsts politika. Diemžēl mehāniski griežot izdevumus un paralēli tam joprojām nerealizējot strukturālas reformas valsts aparātā un ekonomikā, ekonomiskā lejupslīde Latvijā tikai padziļinās, mazinot iespējas iziet no recesijas relatīvi nesāpīgi.