Gada inflācijas rādītājs Latvijā tupina samazināties, neskatoties uz oktobrī novēroto cenu kāpumu siltumenerģijai un dabasgāzei. Iestājoties jauno kolekciju sezonai, vēl joprojām varēja novērot arī apģērbu un apavu sadārdzinājumu.
Turpināja pieaugt cena arī atsevišķiem pārtikas produktiem.
Savukārt, viens no galvenajiem faktoriem, kas ierobežoja cenu kāpumu oktobrī, bija degvielas cenu kritums. Kopš jūlijā sasniegtas rekordaugstas cenas naftas kotējumi ir krituši jau gandrīz par 60%, kas izraisīja degvielas cenu korekciju arī Latvijā.
Svarīgi arī atzīmēt pēdējo mēnešu laikā iezīmēto tendenci, ka akciju ietekmē samazinās cenas vairākām precēm, ka, piemēram, pārtikas produktiem un medikamentiem oktobrī.
Neapšaubāmi, straujš patēriņa kritums un ekonomikas aktivitātes kritums būs galvenie faktori, kas veicinās inflācijas samazinājumu valstī. Patēriņa kritums spiež uzņēmējus aktīvi pārskatīt cenu veidošanas politiku, veicot dažādas akcijas vai vispār samazinot uzcenojumus piedāvātājiem pakalpojumiem un precēm. Tādējādi nebūs pārsteigums, ja nākamgad mēs novērosim deflāciju ne tikai vasaras mēnešos. Pasaules ekonomikas recesijas draudi nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas un izejvielām, kas arī ”atmet” vēl vienu inflāciju veicinošu faktoru. Tādējādi, inflācijas līmenis 2008. un 2009. gadu beigās varētu attiecīgi būt 14% un 7,5%. Turklāt, jo lielāks būs iekšzemes kopprodukta kritums, jo mazāku inflācijas ciparu varam sagaidīt.
Kaut arī cenas aug ar lēnākiem tempiem, oktobra inflācija – 13,8% - ir pietiekami augsts rādītājs. Turklāt galvenie inflācijas dzinējspēki – siltumenerģijas un gāzes tarifu kāpums un vairāku pārtikas produktu sadārdzinājums – ir katra Latvijas iedzīvotāja izdevumu grozā. Tādējādi, neskatoties uz inflācijas spiediena samazinājumu, lielākā daļa cilvēku to vēl joprojām neizjūt.