Inflācijas spiediens Latvijā pēdējā laikā ir būtiski mazinājies, un 2009. gada laikā pārsvarā būs novērojama deflācija, proti, cenu samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējā mēneša vidējo līmeni. Patēriņa kritums kopā ar Ziemassvētku atlaidēm veicinājis deflāciju arī decembrī. Kopumā 2008. gada laikā cenas ir kāpušas par 10,5%.
Neapšaubāmi, inflācijas rādītāju ziņā 2008. gads ir bijis unikāls. Maijā inflācija sasniedza 17,9% (salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju), kas bija lielākais rādītājs kopš 1996. gada. Tomēr jau gada beigās inflācija būtiski samazinājās, par ko liecināja Latvijas ekonomikai neraksturīgā deflācija gan novembrī, gan decembrī (salīdzinot ar iepriekšējā mēneša cenu līmeni).
Diemžēl, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju deflāciju neizjūt, jo divas grupas, kas veido izdevumu lielāko īpatsvaru (proti - ar mājokli saistītās izmaksas un pārtikas cenas), turpina uzrādīt pieaugumu. Kamēr ekonomiskās situācijas pasliktināšanās jau tā būtiski ietekmēja cilvēku labklājību, gada laikā strauji pieauga arī komunālie tarifi – vidēji par 20-60%. Par vairāk nekā 10% sadārdzinājās arī pārtika. Straujāko cenu kāpumu pieredzēja tabakas un alkohola izstrādājumi (sakarā ar akcīzes nodokļa pieaugumu).
Interesanta situācija bija vērojama pasaules naftas tirgū: ja jūlijā naftas kotējumi sasniedza rekordaugstos 150 ASV dolārus par barelu, tad 2008. gada beigās tie bija tikai 40 ASV dolāri. Nav pārsteigums, ka, par spīti būtiskajam pieaugumam gada pirmajā pusē, kopumā degvielas cenas 2008. gada beigās ir bijušas vidēji par 15% mazākas nekā gadu iepriekš.
Runājot par šī gada inflācijas dinamiku, ir skaidrs, kas PVN likmju kāpums janvārī un akcīzes nodokļa likmju pieaugums februārī uz laiku ierobežos cenu kritumu, kurš ir novērojams pēdējo divu mēnešu laikā. Tomēr tuvākajos mēnešos noteikti sagaidīsim viencipara gada inflāciju. Gada beigās gada inflācijas rādītājs varētu būt ļoti zems – zem 3-5%. Tomēr skarbi apzināties, ka šis pozitīvais fakts ir saistīts ar smago ekonomisko situāciju valstī un būtisku patēriņa kritumu.
Diemžēl pašlaik, nezinot Latvijas vadības plānus attiecībā uz uzņēmējdarbības atbalstu un ņemot vērā paziņojumus par, iespējams, vēl vienu PVN likmju kāpumu, grūti prognozēt inflācijas līmeni šī gada beigām. No vienas puses, nepietiekams uzņēmēju un eksportētāju atbalsts ar iegūtā starptautiskā finansējuma daļas palīdzību varētu izraisīt neprognozēti strauju ekonomisko lejupslīdi, kas, savukārt, pastiprinās deflācijas tendences. No otras puses, PVN likmju kāpums neļauj uzņēmējiem efektīvi pārskatīt cenu politiku. Vēl vairāk - diemžēl, paziņojums par PVN likmju kāpumu janvārī izraisījis būtisku cenu pieaugumu atsevišķām precēm un pakalpojumiem, jo uzņēmēji cer tādā veidā kompensēt zaudējumus.