Šodien publiskotie statistikas dati liecina, ka gada laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts ir samazinājies par desmito daļu - 2008. gada ceturtajā ceturksnī IKP krities par 10.5%, salīdzinot ar 2007.gada attiecīgo periodu.
Šie skaitļi ļauj secināt, ka kopumā 2008. gadā IKP kritums bijis ap 5%. Galvenais cēlonis tam ir patēriņa kritums gan pašā Latvijā (ko var ilustrēt ar mazumtirdzniecības sektora kritumu par 15.6%), gan arī visā pasaulē, par ko liecina Latvijas galvenās eksportējošās nozares – rūpniecības – apjomu samazinājums par 11.3%. IKP ātrā novērtējuma dati nedod iespēju analizēt katru ekonomikas sektoru, bet jau tagad ir skaidrs, ka lejupslīde ir novērojama visā ekonomikā – pieprasījuma kritumu lielākā vai mazākā mērā izjūt uzņēmumi visās nozarēs.
Diemžēl tagad gandrīz nav iespējams precīzi modelēt un prognozēt, cik smags būs Latvijas ekonomikas kritums šogad - 10, 15 vai 20% - un cik ātri iestāsies ekonomikas atveseļošanas process. Ļoti gribētos ticēt, ka Latviju gaida tā saucamais “V“ veida ekonomikas atgūšanās modelis, un ka pēc neizbēgamā divciparu krituma šogad, jau 2010. gadā IKP dati uzrādīs strauju uzlabojumu.
Tomēr pagaidām ir grūti atrast faktorus, kas ļautu krasi mainīt ekonomikas attīstības virzību nākamgad. Tendences neliecina par būtisku Eiropas ekonomiskās situācijas uzlabošanos arī nākamajā gadā, kas nedod cerības uz lielu atbalstu no eksporta. Ātrs IKP pieauguma tempu kritums ir novērots NVS valstīs, kas arī ir svarīgs Latvijas tirdzniecības partneris. Nedrīkstam aizmirst, ka Krievija, Baltkrievija, Ukraina un Kazahstāna arī veikušas savu nacionālo valūtu devalvāciju, kas padara mūsu eksportpreces to tirgū mazāk konkurētspējīgas.
Arī situācija pašmājās norāda uz turpmāku patēriņa kritumu. Diemžēl, valsts aparāta optimizācija, par kuru ir runāts jau sen, tiek veikta tikai tagad, izpildot SVF nosacījumus. Samazinot budžeta izdevumus, tiek palielināti nodokļi, ierobežots vai samazināts pensiju un pabalstu apmērs, samazinātas algas un atlaisti darbinieki, kas nekāda veidā nav nosaucams par ekonomikas stimulēšanu. Ja mēs gribam izkļūt no bedres vismaz nākamgad, ir nepieciešams paralēli starptautiskās finansiālās palīdzības saņemšanai nepieciešamo nosacījumu izpildei, veikt arī šī finansējuma racionālu izmantošanu. Kaut arī bija skaidri noteikts, ka lielākā finansējuma daļa pēc SVF prasībām ir paredzēta ārējā parāda pārfinansēšanai, daļējai budžeta deficīta segšanai un banku sektora stabilizācijai, tomēr gribētos, lai vairāk tiek izskaidrots un, galvenais, darīts attiecībā uz to finansējuma daļu, kas paredzēta uzņēmējdarbībai. Ja mēs bijām spējīgi pārliecināt SVF, ka devalvācija Latvijai nav risinājums, tad mums jāvar runāt par to, ka ekonomikas stimulēšanai un pievienotās vērtības radīšanai naudu vispirms ir nepieciešams novirzīt uzņēmējiem un eksportētajiem.