Par inflāciju augustā

Pasaules ekonomikai atrodoties recesijā, vairākās valstīs, tajā skaitā arī Latvijā, novērotas deflācijas tendences. Salīdzinot ar jūliju, cenas vidēji kritušās par 1%. Cenu samazinājums bija novērojams gandrīz visās grupās.

Kā jau ierasts vasaras beigās straujākais kritums bija novērojams pārtikai; apģērbi un apavi kļuva lētāki, turpinoties atlaidēm; cenas ir ievērojami samazinājušās arī mājsaimniecības precēm. Tajā pašā laikā vērā ņemams cenu kāpums bija tikai degvielai un farmaceitiskajiem produktiem.

Latvijas ekonomikai uzrādot strauju kritumu, deflācija ir neizbēgama un pat vēlama, jo ienākumu samazinājums lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju ar uzviju apsteidz preču un pakalpojumu cenu kritumu, tādējādi pirktspēja būtiski samazinās. Tas savukārt negatīvi ietekmē patēriņu un izraisa vēl lielāku lejupslīdi Latvijā, tādējādi uzturot deflācijas-patēriņa krituma spirāli.

Cenu krituma rezultāta gada inflācija augustā ir bijusi tikai 1,8% (salīdzinājumam, iepriekšējā gada augustā tā bija 15.7%) un līdz gada beigām arī šīs rādītājs būs ar ”-” zīmi. Tomēr joprojām nav skaidrs, kādas izmaiņas ir gaidāmas tarifos. Ņemot vērā ar mājokli saistīto maksājumu īpatsvaru kopējos izdevumos rudens un ziemas mēnešos, tarifu samazinājums ir nepieciešams, lai varētu runāt par pilnvērtīgu un ”godīgu” deflāciju Latvijā.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais