Mans tētis mēdza teikt: «Ja par kaut ko daudz runā, tad ar šo lietu nav labi.» Pagājušajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) attīstības un kvalitātes vadības eksperts sniedzis interviju laikrakstam Diena.
RAKUS, kā jau visās jomās vadošā ārstniecības iestāde, ievieš «visaptverošu» kvalitātes vadības sistēmu. Šobrīd kvalitatīvi ārstēt traucē pacientu marķējuma neesamība, līdz ar to gadās, ka klizma, kas paredzēta Jānim, kļūdas pēc tiek Pēterim. Rajonu slimnīcās naudas trūkuma dēļ pacientus sien pie gultas, un «Lielais Brālis» skaidro, vai tas ir pareizi vai nē. Kā vienmēr trūkst finansējuma. Nav personāla, kas nosaka aprūpes līmeni slimnīcā – tas nozīmē, ka operāciju bloka virsmāsa, kas bargā balsī no mums, muļķa praktikantiem, pieprasīja izdarīt visu uz to labāko, tomēr aizgājusi pensijā.
Tiktāl viss būtu pareizi. Igors Trofimovs, mans kursa biedrs, tiešām ir viens no RAKUS strādājošajiem kārtīgajiem cilvēkiem. Varbūt tieši tāpēc, bet varbūt arī tā dēļ, ka, par daudz ierokoties papīros un plānos zūd saikne ar reālo dzīvi, Igors nerunā par to, kas notiek pašā RAKUS. Dzīvu cilvēku piesiešana pie gultas vēl nebūtu tas ļaunākais. Pie mums vēršas ļaudis, kuru tuvinieki pirms uzņemšanas RAKUS bijuši pilnīgi normāli, bet ārstēšanas laikā uzvedās kā mēnessērdzīgi – nespēja parunāt, nereaģēja, ja tika saukti vārdā, un visu laiku bija miegaini. Kaite pārgāja, līdzko pacienti tika paņemti atpakaļ mājās. Viena astoņdesmitgadīga kundze, kurai Biķernieku dakteris automātiski pagarināja iedarbīga pretsāpju līdzekļa un nomierinošo zāļu kombināciju, janvārī nomira. Cilvēkiem, kas visu laiku čurājuši kā parasti – nu, kā mēs visi, slimnīcā pēkšņi tiek ievietoti urīna katetri, tāpat vien, lai atvieglotu personāla darbu. Jāatzīmē, ka pastāvīga urīna katetra ievietošana nebūt nav nekaitīga procedūra.
RAKUS valde jau gadiem ilgi un ar pārliecību stāsta Veselības ministrijai, ka ar izgulējumiem tur viss ir kārtībā. Pagājušajā gadā vien mūsu redzeslokā nonāca četri RAKUS pacienti, kas nomira smagu izgulējumu dēļ. Kad vērsāmies pie slimnīcas valdes ar lūgumu veikt medicīnisku auditu, lai noskaidrotu nāves iemeslus un novērstu šādus gadījumus nākotnē, saņēmām atteikumu – viss ir izskatīts, ņemts vērā, nekas tāds vairs neatkārtosies, un vispār tā ir RAKUS iekšējā lieta, nebāziet degunu, kur nevajag. RAKUS vadītāji turēja vārdu – pagājušajā nedēļā tikos ar divām ģimenēm, kuru piederīgais slimnīcā ieguvis izgulējumus, bet tie nav fiksēti nedz izrakstos, nedz slimības vēsturē. Biķernieku vadība apgalvo, ka izgulējumi neesot bijuši, jo vēsturē nekas nav ierakstīts, tomēr uz pacienta miesas tie ir.
Acīmredzot, kamēr Veselības ministrija un Trofimova kungs nodarbojas ar kvalitātes parametru pielāgošanu, personāls lietai pieiet vienkāršāk – ja nav ieraksta, nav arī pārkāpuma.
Izskatās, ka RAKUS valdes vēl nesenā pagātnē tik stingro mugurkaulu saliekusi 2010. gada visai nesaudzīgā Valsts kontroles revīzija un vēlāko gadu haotiskās reformas. Vadītāji, kurus nodarbina galvenokārt pašu nodarbinātības jautājums, kuriem ministrijas radītā haosa dēļ jādzīvo nepārtrauktā stresā, vienkārši nav spējīgi kontrolēt, ko ar nabaga pacientiem dara nodaļās. Izskatās, ka RAKUS administratīvajā aparātā iztrūkst vesels posms un turpat pa pusi Rīgas izkaisītās klīnikas faktiski netiek vadītas – Linezerā, piemēram, visi zina, ka galveno ārstu meklēt viņa darbavietā ir gandrīz bezcerīgi – cienījamais doktors tur ierodas vien uz pāris minūtēm dienā, lai «parakstītu papīrus».
Vienmēr trūkstošo finansējumu, kura palielināšana būtu tās labākās zāles pret it visām kaitēm, varētu pameklēt pusotru stāvu virs valdes kabineta – tur, kur izvietotas plaukstošas, mikroķirurgiem piederošas firmas, kas no valsts pasūtījuma dažos gados guvušas pat virs 90% lielu peļņu.
Varbūt RAKUS kvalitātes ekspertam tā vietā, lai komentētu to, ko dara vai nedara daudz sliktāk apgādātās rajonu slimnīcas, un sapņotu par globāliem plāniem un smalkām tehnoloģijām, būtu vairāk uzmanības jāpievērš tam, kas notiek pašu iestādē.
Ja RAKUS valde spētu uzraudzīt savus klīniku vadītājus, tie savukārt – nodaļu vadītājus, savukārt viņi – savus ārstus, māsas, sanitāres un vēl pacientus, RAKUS būtu mazāk izgulējumu un mazāk muļķīgu, nepamatotu nāves gadījumu. Un pavisam maz melu. Pirms gadiem trīsdesmit četrdesmit ar izgulējumiem tika galā pat bez visām digitālajām aprocēm. Jo bargā virsmāsa kopā ar nodaļas vadītāju staigāja pa palātām un raudzījās, vai slimniekus kārtīgi aprūpē. Un nekādas inovācijas un tehnoloģijas nevar pārspēt šo tūkstošiem gadu seno «kvalitātes vadības sistēmu».