Atvadu vārdi Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklei Džemmai Skulmei

Kopš 1992. gada, tātad, kopš Trešās Atmodas laika gleznotāja, sabiedriskā darbiniece, mākslas dzīves organizatore, politiķe, māte, izcili skaista sieviete Džemma Skulme bija "mūsējā" - ar akadēmiskās saimes vienbalsīgu balsojumu ievēlēta par Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekli. Goda loceklis - viņas apziņā šis apzīmējums bija saistīts ar godu kā personības sirdsapziņas un uzticamības mērauklu, un, saņemot šo nosaukumu, māksliniece jutās patiesi pagodināta, jo viņas veikums tika pielīdzināts akadēmiskiem nopelniem.

Pat, ja gleznotājas un mākslas dzīves vadlīniju veidotājas izcilajā mūžā akadēmiskums nebija saistīts ar kultūras procesu zinātnieku pētniecību, viņas bagātā dzīves pieredze, talants, intuīcija, cilvēku un mākslas pazīšana piešķīra ikvienam viņas vērojumam, vārdam un atziņai akadēmisku svaru. Tādu mēs viņu mīlējām dzīvē, un arī Veļu laika iekrāsotā Džemmas Skulmes aiziešana bezgalībā neļauj mums runāt par mākslinieci pagātnes formā. Viņas sievišķībai bija ārkārtējs spožums, un viņas prātam netrūka zinātnieka cienīga asuma. Viņa bija un paliek izcila personība Latvijas mākslā, Latvijas sabiedrībā un paraugs mūsu visu dzīvei.

***

Mūsu pēdējās sarunas par mākslu notika 2019. gada vasarā, kad Džemma Skulme apņēmās uzrakstīt priekšvārdu grāmatai par gleznotāju Edgaru Vinteru. Savu solījumu viņa izpildīja, slīpējot domas par savas paaudzes oficiālās mākslas attieksmi pret Latvijas ainavas, klusās dabas un citu ar dzimtenes mīlestību piepildīto žanru kopējiem un visas paaudzes vārdā atvainodamās par pagājušā laika gadu desmitu laikā pieļauto nevērību un pārestībām. Atgriezusies no slimnīcas viņa uzrakstīja šādas patiesā laikmeta izjūtā balstītas rindas: "Toreiz, mainoties ideoloģijām, tiešā dabas vērojumā balstīta ainava kļuva nevajadzīga un pēc jauno ideologu sprieduma tika atzīta kā izstādēm nederīga un pat laikabiedru un kolēģu nonievāta. Tas, protams, māksliniekam un viņa cienītājiem varētu bijis vissmagāk, vissāpīgāk. Bet gāja gadi un laiks visu vērtē, un ieliek pūra lādē to, kas jāieliek".

Saglabājot un kopjot godīgumu kā dzīves un mākslas principu visaugstākajā pakāpē, Džemma Skulme ikvienam no mums ir atstājusi novēlējumu: "Mazas tautas liktenis ir svarīgs. Tas bieži ir citu rokās vai var būt citu rokās. Tālab jāslīpē un jāgodā tautas talants, tautas radītās vērtības jebkurā jomā".

Dziļā cieņā, pateicībā un sērās kopā ar visu akadēmisko saimi -

Ojārs Spārītis, Latvijas zinātņu akadēmijas prezidents.

Rīgā, 2019. gada 9. novembrī.