Sociologu aptaujas rāda, ka 10. Saeimā iekļūs piecas, varbūt sešas partijas. Maz ticams, ka kādas divas partijas būs ieguvušas tik daudz mandātu, lai valdību veidotu divatā.
Tāpēc nāksies veidot koalīciju vismaz trijatā. Uzvarētāji būs tie, kas atradīs kompromisus un apvienosies kopīgam darbam. Viedākie politiķi jau runājas par to, kā kurš ar kuru ko veidos, taču pagaidām tā ir nenomedīta lāča ādas dalīšana. Pagaidīsim līdz šodienas vakaram, kad tauta būs teikusi savu vārdu.
9. Saeima ir diezgan gauži izzaudējusi parlamenta prestižu sabiedrības acīs, tāpēc 10. Saeimas uzdevums ir to atgūt. Satversme nosaka, ka Latvija ir parlamentāra republika, tāpēc 10. Saeimai atkal jākļūst par varas centru un jāpakļauj sev valdība. Nevar pieļaut, piemēram, tādas lietas kā pagājušajā un aizpagājušajā ceturtdienā, kad valdības pārstāvjiem bija jāierodas uz Saeimas sēdi, taču valdība pateica, ka tai svarīgākas lietas darāmas, un mierīgi palika sēdēt Ministru kabineta ēkā.
Ja parlaments ļauj sev uzspļaut un demonstrē impotenci, tad gluži dabiski, ka varu un iniciatīvu savās rokās pārņem ministri, ministriju ierēdņi, komercbankas, prezidenta pils, ārzemju fondi, institūti, nevalstiskie sargsuņi un vēstniecības, arodbiedrības, SVF emisāri un visi pārējie, kam nav slinkums. Šādu Saeimu tad var pazemot, saukāt par zagļiem, nomētāt ar akmeņiem un nobakstīt ar lietussargiem.
Tāpēc būtu labi, ja tauta izvēlētos tādus priekšstāvjus, kam ir pašcieņa, patriotisms, zināšanas un drosme paust savu viedokli un pie tā turēties.
10. Saeimas pirmais svarīgākais darbs būs pieņemt valsts budžetu, kam jāspēj ilgtermiņā nodrošināt valsts attīstību un starptautisko parādu atdošanu. Diskusijām par tēriņu samazinājumiem un nodokļiem jābūt nopietnām, nevis vienā pilnmēness naktī iebalsotām bez jēgas un saprašanas.
10. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņa ir notikusi bada laikos, kad naudas trūkuma dēļ daudzas partijas nevarēja pārāk ālēties ar plakātiem un reklāmas rullīšiem televīzijā, bet bija spiestas daudz izdomas likt iekšā plašsaziņas līdzekļu diskusijās un tiekoties ar vēlētājiem. Tas ļauj cerēt, ka šajā reizē mazāk būs nostrādājusi smadzeņu skalošana, ka šīs vēlēšanas būs bijušas vairāk partiju un politiķu, nevis reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūru sacensības. Saeimai tad vajadzētu iznākt saturā kvalitatīvākai.
Šo vēlēšanu paradokss ir tāds, ka skumjie sociālie satricinājumi it kā prasīties prasa pēc protesta balsojuma, taču starplaikā nav radies kāds alternatīvs nopietns spēks, tāpēc jaunā Saeima veidosies no apmēram tā paša veco partiju māla. Izvēle nav viegla, tomēr izvēle ir!
Ir jāskatās, no kurienes aug politiķiem kājas. Vieniem tās aug tādā dīvainā ideoloģijā par Rietumu vērtību pārņemšanu, kas skan tik pievilcīgi, bet realitātē izpaužas kā bezierunu pakļaušanās citvalstu konsultantiem, Latvijas resursu uzpircējiem un pēdējā laikā arī starptautiskajiem aizdevējiem. Šajā izpratnē ir labi atdot par pusvelti telekomunikācijas, kuģošanu, tranzītu kādu neredzamu spēku lobētiem un iepriekšsarunātiem svešiniekiem, bet Latvijai pašai nav jāražo pat cukurs. Šādas divdesmit gadu garumā koptas politikas rezultātā esam tajā dūksnājā, kādā esam. Šie politiķi melnā naidā lamā visus citus, bet paši sevi par greizi būvētās ēkas arhitektiem neatzīst.
Ir, par laimi, arī citi politiķi, kam kājas aug tepat Latvijā, kas ir ko sasnieguši, kas strādā, enerģiski cenšas kaut ko vērst par labu. Šiem politiķiem Rietumu vērtības nav lozungos, bet reālajā dzīvē, – ārzemnieki, ar kuriem viņi sastrādājas, ir īsti, dzīvi investori, kas atnes valstij pievienoto vērtību un darba vietas. Šādi cilvēki ir vairākos sarakstos, bet ne tikai listēs viņi jāmeklē – izvirzītajiem premjera kandidātiem ir ļoti liela nozīme.
10. Saeima nebūs 100 gudrās galvas. Saeima ir sabiedrības spogulis, bet sabiedrībā diezin vai ir vairāk nekā kādi pieci procenti ļaužu ar tādām zināšanām un spējām, lai spētu aptvert un rēķināt politiski ekonomiskos procesus visā to dinamikā – Latvijas, Eiropas un pasaules kontekstā. Ja Saeimā būs piecas līdz desmit gudras galvas, tad arī nebūs slikti. Derētu tikai šīs gudrās galvas ievēlēt.
Ja šodien neapausi kājas, lai aizietu uz tuvāko vēlēšanu iecirkni, Saeimu tavā vietā ievēlēs kāds cits. Un ja nu šis cits būs apdullis un sazombēts, bez acīm, bez ausīm, kā miltutārps? Vai tādam atļausi lemt par savu nākotni?
Ja tu jau tagad necieni 10. Saeimu un neej par to pat nobalsot, tad tev pašam nav pašcieņas. Taču tad pēc tam neraudi, ka Saeima slikta un tev klājas slikti!