Apaļas nulles Dziesmu svētkiem
Dziesmu un deju svētku izvērtēšanas konferencē 2. novembrī notika ne vien 150. jubilejas svētku norises analīze, bet arī tika iezīmēta Dziesmu svētku nākotne. Ja par aizvadītajiem svētkiem esmu patiesi gandarīts un atļaušos apgalvot, ka tie bija spoži un jubilejas svētku cienīgi (par ko vēlreiz paldies ikvienam, kurš pielicis savu roku un galvenais – sirdi to tapšanā), tad par nākotni diemžēl nejūtos tik drošs. Īpaši – redzot apaļas nulles nākamā gada budžetā iepretī Dziesmu svētku procesa vajadzībām.
Konference iesākās negaidīti. Pēc tam, kad konferences dalībnieki bija uzklausījuši kultūras ministres Agneses Loginas uzrunu, diriģenti izmantoja iespēju pajautāt ministrei, vai nākamā gada budžetā ir iekļauts kolektīvu vadītāju atalgojuma jautājums un vai viņa ir gatava šo jautājumu aizstāvēt. Ministre neatbildēja ar skaidru “jā”, bet norādīja, ka “turpinām runāt” un “turpinām tikties”. Dziesmu svētku saimi atbilde neapmierināja, sekoja skaļa ūjināšana, svilpieni un kopīga vienošanās dziesmā “Gaismas pils”. Bija arī pārstāvji, kas zāli pameta, un tas ir pilnībā izprotami. Vēlāk, acīmredzot aptverot pateikto vai varbūt pakonsultējoties ar kādu padomnieku, ministres sociālā tīkla “X” kontā parādījās pavisam cita retorika - tomēr iestāšoties par atalgojuma palielināšanu. Ja ministre tā svaidās savās domās un ja tāds ir viņas “cīņasspars” šajā jautājumā, tad nav brīnums, ka budžeta prioritātēs kolektīvu vadītāju atalgojums nav iekļauts.
Dziesmu svētku nākotne nesākas ar konferenci - tā sākās jau mirklī, kad iestājās sadziedāšanās nakts rīts. Valsts ikgadēja dotācija 1,1 milj. apmērā Dziesmu svētku procesa nodrošināšanai, ņemot vērā tā nozīmīgumu, ir necienīga un bīstami niecīga, domājot ilgtermiņā. Esmu gandarīts, ka kopā ar nozari un Latvijas Pašvaldību savienību jau vasaras sākumā Kultūras ministrija izstrādāja Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma modeli, kurā atbildība par Dziesmu svētku ilgtspēju solidāri dalītos starp valsti un pašvaldībām.
2024. gada budžeta prioritāro pasākumu paketē Kultūras ministrija manā vadībā iesniedza šim mērķim nepieciešamo summu - 4,9 milj. eiro. Šī pozīcija jaunās valdības budžeta veidošanas gaitā kultūras ministrei un viņas pārstāvētajam politiskajam spēkam bija jāaizstāv un rezultāts jāizcīna. Tieši tā - jāizcīna! Politiskā cīņā jāpanāk nepieciešamie saskaņojumi no Finanšu ministrijas, kas, atgādināšu, nav kāda neatkarīga institūcija, bet gan ministrija ar politisku virsvadību. Sarunās ar politisko partiju pārstāvjiem bija jāpanāk koalīcijas vairākuma atbalsts. Piekrītu, ka laika bija maz, taču absolūti pietiekami, lai šo pozīciju aizstāvētu un izcīnītu. Atruna, ka pie vainas ir iepriekšējā ministra “tukši solījumi” un Finanšu ministrijas akcepta iztrūkums, ir ne vien nepatiesa un nekorekta, bet arī norāda uz izpratnes trūkumu par budžeta veidošanas procesu, politiskā spēka un ministra lomu un iespējām tajā, it īpaši pie tik labvēlīgas fiskālās telpas - papildu 783 milj. eiro prioritārajiem pasākumiem. Protams, vienmēr ir vieglāk veidot savu karjeru, noniecinot iepriekšējā paveikto, nevis balstoties uz paša padarīto un sasniegto.
Līdz 2024. gada budžeta apstiprināšanai Saeimā vēl tāls ceļš, un tajā ir daudz iespēju. Es ticu, ka, iesaistoties ikvienam, kam patiesi rūp Dziesmu svētki kā mūsu nācijas pastāvēšanas stūrakmens, tiks rasts risinājums, lai izvērtējuma konferencē iezīmētās Dziesmu svētku nākotnes vīzijas nesabruktu, jau atduroties pret 2024. gada budžeta apaļajām nullēm.
Saules mūžu Dziesmu svētkiem!