Skanste turpina attīstīties

© F64

Mūsu vīzija par Skansti kā 21. gadsimta Rīgas vizītkarti nav mainījusies. Turpinām iesākto, lai apkaime kļūtu par galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu, platformu Eiropas mēroga notikumiem un, pats galvenais, kvalitatīvu dzīves un darba vidi daudziem tūkstošiem rīdzinieku un pilsētas viesu. Mūsu virzību nosaka līdz šim lielākā teritorijas lokālplānojuma izstrāde, kura ietvaros esam domājuši par vienotu, mērķtiecīgu un modernu pilsētvides attīstību. Lokālplānojums piešķir Skanstes teritorijai arī jaunu ekonomisko perspektīvu.

Par spīti šī brīža neskaidrībai par Skanstes rajonā plānoto New Hanza turpmāko attīstību, vēlos uzsvērt, ka Skanstes apkaimes attīstības kopējie plāni netiek apstādināti un mēs turpinām attīstīt Rīgas moderno centru. New Hanza ir nozīmīgs Skanstes attīstības projekts, bet tas aizņem tikai 11% no apkaimes kopējās platības. Jaunajā Skanstes rajonā kopumā darbojas vairāk nekā 10 attīstītāji, turklāt interese par ieguldījuma iespējām šajā apkaimē turpina pieaugt. Līdz šim šeit jau ir investēti 245 miljoni EUR un attīstītāji neplāno apstāties. Arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam ir mērķtiecīga nostāja attiecībā uz apkaimes izaugsmi - Skanste ir definēta kā prioritāra attīstības teritorija Rīgas pilsētas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam.

Skanste ir perspektīva apkaime ar lielu potenciālu. Šeit tiek veidota ērta vide, kura ir lieliski piemērota dzīvošanai, atpūtai un darbam. Jau šobrīd vairāk nekā 12 tūkstošu cilvēku Skanstē uzturas ik dienas - savā mājvietā vai pildot darba pienākumus kādā no biroju ēkām.

Apkaime nemitīgi attīstās un šobrīd tiek realizēti vairāki nozīmīgi projekti.

  • Šovasar tiks uzsākta augstākās klases biroju kompleksa Skanstes biznesa centrs būvniecība, kas pēc visu kārtu izbūves ietvers sevī piecas biroju ēkas.

  • Nozīmīga loma teritorijas attīstībā ir pašvaldības virzītajam revitalizācijas projektam, kura būvniecību plānots uzsākt jau šī gada rudenī. Tā ietvaros ir iecerēts izbūvēt vairākas ielas, izveidot inženierkomunikāciju sistēmu, veidot kanālu un parku.

  • 2019. gada nogalē plānots atklāt jauna līmeņa medicīnas centru, turpinās Sporta 2 kvartāla attīstība, šī gada rudenī tiks uzsākta KBO dzīvojamo ēku kvartāla būvniecību 4000 iedzīvotājiem, bet 2019. gadā tiks atklāts METTA Jaunatnes futbola izglītības centrs, kur plānots uzņemt ap 150 000 apmeklētāju gadā.

Skanstes attīstības vilkmi nosaka tas, ka Rīga būtiski atpaliek no Viļņas un Tallinas - piemēram, laikā no 2009. līdz 2017. gadam Tallinā tika uzbūvēti 316 tūkstoši kvadrātmetru jaunu biroju platību, Viļņā - 338, bet Rīgā - tikai 158 tūkstoši kvadrātmetru. Šajā nišā Skanstes attīstītāji saredz lielāko izaugsmes potenciālu. Tāpat ļoti būtiska ir jaunu mājokļu celtniecība, jo arī šajā rādītājā būtiski atpaliekam no kaimiņvalstīm (2017. gadā Lietuvā tika pabeigti 5600 jauni mājokļi, Igaunijā - 4100, bet Latvijā - tikai 1000). Pieaugot cilvēku rocībai, parādās vēlme iegādāties jaunu mājokli - jāatgādina, ka 76% rīdzinieku joprojām dzīvo padomju laikos būvētās ēkās, kas diez vai atbilst 21. gs. vajadzībām.

Viens no Skanstes apkaimes attīstības pamatnosacījumiem ir tās stratēģiskie objekti - Arēna Rīga, Electrum Olimpiskais sporta centrs un esam nozīmīgs pretendents, lai te atrastos arī starptautisks konferenču centrs. Mijiedarbība starp šiem enkurobjektiem sniegs iespēju Rīgā organizēt pasaules mēroga pasākumus, stiprināt konkurētspēju un stimulēt ekonomisko izaugsmi. Jau šobrīd gada griezumā Skansti apmeklē ievērojams skaits cilvēku - pasākumus Arēnā Rīga ik gadu apmeklē vairāk nekā 500 tūkstoši cilvēku, bet Electrum Olimpisko centru vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku katru gadu. Šī ir arī viena no atbildēm infrastruktūras attīstības nepieciešamībai.

Skanstes attīstības aģentūras vārdā izsaku pateicību ABLV bankai, tās nekustamā īpašuma uzņēmumam Pillar un Ernestam Bernim personīgi, kas Skanstes un Rīgas attīstībā jau ir ieguldījuši vairākus desmitus miljonu eiro. New Hanza ir lielisks projekts, ir jāpārvar grūtības un jāmeklē šī projekta īstenošanas veidi jaunajā situācijā.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais