Nav rimis elektroenerģijas patērētāju sašutums par paaugstinātajiem tarifiem, kad dažas valsts institūcijas pārsteigušas šoreiz ne patērētājus, bet gan ražotājus, precīzāk elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamiem energoresursiem (AER) un pamatā tie ir saules paneļu īpašnieki.
Trādirīdis sākās 5.oktobrī, kad Saeima pirmajā lasījumā izdarīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, mainot elektroenerģijas “ aktīvā lietotāja” definīciju.
Pirms gada, augustā, tā skanēja: “Aktīvais lietotājs-gala lietotājs, kurš ražo elektroenerģiju savām vajadzībām un var saražotās elektroenerģijas pārpalikumu pārdot vai kopīgot, iesaistīties elastības pakalpojumos vai energoefektivitātes shēmās. Aktīvais lietotājs nav energoapgādes komersants “. Varu piebilst, šī definīcija atbilst ES regulai 2019/943 gan direktīvai 2019/944. Grozījuma autori piedāvā jaunu redakciju kura papildinās :”… pārpalikumu, kas veido ne vairāk kā 20% no lietotāja saražotās elektroenerģijas 12 mēnešu periodā, nodot elektroenerģijas neto norēķinu ietvaros, …”
Sapratnei- likumdevējs rosina atteikties no neto uzskaites sistēmas (uzskaite KWh), aizstājot ar norēķinu sistēmu (saražoto un patērēto rēķinot EUR) un ierobežojot ražošanu.
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) Enerģētikas tirgus departamenta direktors (ierosinājumu autors) Gunārs Valdmanis skaidro, ka iepriekšējos nosacījumus nevēlas saglabāt, jo operatoram (domāts ST) pakalpojums kļūst pārāk dārgs. Direktora ieskatā, operators uzņemas pārāk lielus riskus neprognozējamas pieņemtās elektroenerģijas apjomam. Lasītāja sapratnei- 14 tūkst. saules paneļu īpašnieki no 800 tūkst. mājsaimniecībām veido 1,75 % un gadā saražo 2,5% līdz 2,8% no kopējās enerģijas daudzuma. Daudz vai maz spriediet paši un, vai tas rada Sadales tīklam draudus. Vai Valdmaņa k-ga piesaukto, ka pārējai sabiedrībai par šādu elektroenerģijas balansēšanu nāksies maksāt dārgāk ? Viņa ieskatā, neto uzskaites sistēmā citiem lietotājiem jāsedz cenu starpība ziemas mēnešos, jo, kā zinām tad elektrība ir dārgāka un solārās enerģijas ražotāji tad ir kopējā tīkla izmantotāji. Te nu izmaiņu rosinātājs alojas. Ne visi zina, ka līdz šim, neto uzskaites sistēmā saules paneļu īpašniekam noslēdzoties gada uzskaitei (1.martā), starpību starp saražoto un patērēto, pārkāpjot Civillikumu, saskaņā ar MK noteikumiem- neiztērēto dzēš! Jautājums, kur šī starpība palikusi? To sen ST tīkls realizējis ražotāja kaimiņam, jo saulainā dienā 10.8 kw paneļa īpašnieks ar elektrību spēj nodrošināt līdz pieciem nāburgiem.
Tīklu uzturētājam atkritusi enerģijas piegāde, tādējādi samazinot zudums tīklā un pārpalikumus realizējis. Vidēji valstī gada laikā mikroģenerētājs ST uzdāvina elektroenerģiju pat līdz 3000 kWh. Visi šie 14 tūkst. mikroģenerētāji ST nodrošinājuši elektrību par vairākiem milj. EUR. Valdmaņa k-ga pārmetums, ka operatoram pakalpojums kļūst pārāk dārgs, neiztur kritiku. Drīzāk gan bailes no konkurences. Jā patiešām, tad, ja mikroģeneratoru skaits būs mērāms simts tūkstošos.
Aktīvie lietotāji, tai skaitā mājsaimniecības, kuras ir enerģijas ražotājas var saskarties ar grūtībām, ja 12 mēnešos neiztērēs pašpatēriņam vismaz 80% saražotās elektroenerģijas, tad nevarēs ne nodot tīklā, ne arī pārdot. Līdz šim uzstādot enerģijas avotus no AER neto uzskaites sistēmā šādi ierobežojumi netika noteikti. Ja izmaiņas, kuras neatbilst ES regulām un direktīvām, Saeima pieņems, tad neto uzskaites sistēma beigs pastāvēt 2029.g. 1.martā un būs spēkā tikai neto norēķinu sistēma ar nepamatotu elektroenerģijas ražošanas ierobežošanu.
Kādreizējā Saeimas pr-tāja Ilga Kreituse min, ka saules paneļiem vajadzētu atbilst ilgtermiņa kategorijai, tas, ka desmit gadus nemainās spēles noteikumi. Jautājums: ``Vai es varu uzticēties valstij, veidojot savu biznesa plānu…ja mani sagrauj šajā projektā, tad kāpēc, lai es ticētu, ka man kādā citā projektā atkal solīs? ”- tā politoloģe Kreituse.
KEM speciālisti kritiku neuzskata par pamatotu. Viņu ieskatā- spēles noteikumi vienmēr bijuši skaidri.
Spriediet paši, kam taisnība? Ja pēc gada un 2 mēnešiem maina gala lietotāja definīciju un pārdošanas nosacījumus!
Var apbrīnot KEM uzņēmību, bet varbūt dažu ierēdņu ieinteresētību, virzot izmaiņas elektroenerģijas tirgus likumā, nerēķinoties ar ES Direktīvu 2018/ 2001 preambulas 68. un 69. punktos pausto, ka ,ka pašpatēriņa ražotājam nebūtu jāsaskaras ar diskriminējoša vai nesamērīgu slogu vai izmaksām. Tā paša dokumenta 21. “a” pantā teikts- ražot atjaunojamo enerģiju, tostarp pašpatēriņam, uzkrāt un pārdot…. Ne vārda par kaut kādiem ierobežojumiem, par procentiem nemaz nerunājot.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijas 24.oktobra sēde beidzās bez rezultāta. Desmit tautas priekšstāvji demonstrēja neizlēmību, vairumam balsojot “atturas”, neatbalstīja deputātu A. Ceļapītera un J. Vitenberga priekšlikumus no definīcijas svītrot “20 %”, tāda pat nostāja bija pret KEM priekšlikumiem uz 5 lapām.
