Man, kā kādreizējam Tautas frontes aktīvistam pat nožēlu jāsaka, ka esot notikumu virpulī esmu palaidis kādu nozīmīgu notikumu par kuru tagad uzzinu no ukraiņu video. 1990. gada 16. aprīlī PSRS tautas deputāti pieņēma likumu par izstāšanās kārtību no PSRS. Nav zināms kā balsoja Latvijas deputāti. Par šo likumu nākas uzzināt no ukraiņu video. Tā nu skatoties šo atstāstu uzzinām, ka mūsu Tēvzeme bija to piecu republiku vidū, kura padomzemei devusi vairāk nekā no tās saņēmusi. Arī enerģētikas kompleksā bija atrunas par labu Latvijai.
Nezinu kam tas bija izdevīgi noslēpt šo faktu, bet pēc 33 gadiem patiesība nākusi gaismā. Lai uzzinātu precīzi jāmeklē pilna dokumentu pakete. Pirmskara Latvijā tika nopietni domāts par nākamību. Izstrādāta elektrifikācijas programma ar piecām hidroelektrostacijām. Ar visas tautas atbalstu ( vairāk kā 2 tūkst. atbalsta biedrības) uzbūvēja Ķeguma HES. Tika izstrādāts likums par varas ļaunprātīgas izmantošanu.
2000. gadā tauta nobalsoja, ka “Latvenergo” ir visas tautas īpašums. Saeima to apstiprināja. Ja Ķeguma gadījumā daudziem bija uzņēmuma akcijas, tad šodien mums kā īpašniekiem nav neviens dokuments. Sašķeļot mātes uzņēmumu, tika radīti divi jaunveidojumi (ST un AST), neprasot mūsu piekrišanu. Koncernu pārvalda Ekonomikas un Klimata un enerģētikas ministrijas. Ministriju vēlme no Latvenergo, ST un AST papildināt valsts kasi. Likumdevējs izdevis likumu un izveidojis institūciju- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju ( SPRK). Jāsaka ar plašu pienākumu loku ( 9 funkcijas) un plašām pilnvarām. Pati pirmā - aizstāvēt lietotāju intereses. No šīs funkcijas SPRK gaiņājas visiem spēkiem, teikdama, ka tā jāveic valdībai, pabalstot sociālās grupas, kuras nespēj samaksāt elektrības rēķinus. Cik absurdi- īpašniekam jāprasa pabalsts. Naudiņa tiek dzenāta turp atpakaļ. Un ne mazā. Tie ir miljoni.
Par nākamo regulatora funkciju- veicināt sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja attīstību. Tas ir vienkārši. Noteikt tādu tarifu, lai pakalpojuma sniedzējam nav jāknapinās. Sadzīvē teiktu- maizes rieciens ar biezu sviesta kārtu. Te nu Regulators izmanto visas metodes, lai attaisnotu savu dāsnumu. Viens no tiem, ka pakalpojumu sniedzējs var iesūdzēt tiesā, ka piešķīrums ir bijis pārāk niecīgs , kurš nespēj nodrošināt uzņēmuma rentablu darbu. Vēl par diviem paradoksiem. Pirmais, manuprāt visaplamākais- SPRK pats nosaka tarifa aprēķināšanas metodiku. Atgādināšu- pagājušajā gada ziemā Regulators bija gatavs apstiprināt ST tarifus ar 183 milj. EUR pieaugumu. Taču kad premjers ar savu vīzu lika pārskatīt pieaugumu, 22. maijā tas saruka līdz nieka 65 milj. EUR. Lai tarifs būtu ticamāks ( līdz absolūtai ticamībai tāls ceļš ejams) -vismaz metodoloģija būtu jāapstiprina Saeimas klimata un enerģētikas apakškomisijai. Tad šāda spēlēšanās ar skaitļiem diez vai notiktu. Pavasarī apstiprinot, neviens no SPRK nepainteresējās - cik ST pieteikumā strāvas iepirkuma cena līgumā no Latvenergo, atbilst tirgus situācijai. Te nu atgādināt tarifu aizstāvjiem, kuri skandēja- šie ir taisnīgākie un korektākie. Vai cienījamie aizstāvji to nezināja? Varbūt visa pamatā bija ieinteresētība? Šogad katru mēnesi mēs vidēji esam pārmaksājuši 20 līdz 50 EUR par MW/h. Otrs absurds- SPRK uzturēšanas izdevumi, arī 10 tūkst lielās algas, tiek segti no tiem pašiem apstiprinātajiem tarifiem.
Varētu no visas šīs netaisnīgās birokrātijas atteikties. Pietiktu paņemt pirmskara Latvijas piemēru, kad Saeima atļāva veikaliem 12% piecenojumu. Visi, kuri pārkāpa šo lielumu, zaudēja atļauju tirgoties. Pasarg Dievs- ko teiks Eiropa par šādu priekšlikumu? Ko darīs mūsu SPKR 120 ierēdņi, ST un AST padomes un valdes locekļi ar ļoti lielajām algām, kuras bezmaz divas reizes pārsniedz valsts prezidenta ienākumus.
Kad 19.augusta Panorāmā parādīja slaidus, kuri vēstīja, ka kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā par pieslēgumu jāmaksā krietni mazāk nekā mums, eksperts Gatis Ābele steidza paziņot, ka Latvija gājusi tarifa struktūras reformu ceļu un ka arī kaimiņiem drīzumā būšot jādara tas pats. Jā, patiešām mierinājums un jaunums !
Ekspertam steidza pievienoties KEM ministrs Raimonds Čudars teikdams, ka tarifos lielāks uzsvars tiek likts uz lielākajiem patērētājiem, kas ir energoefektīvi, bet nevis uz mājsaimniecību daļu. Ministrs savu runu beidza strikti- šie tarifi uz palikšanu. Jautājums- cik tālu mājsaimniecībām efektivizēties, ja minimums ir 16 A? Tautieši nečīkstiet, esiet pacietīgi! Tarifi būs un paliks ar visām tām nejēdzībām par ko vēstīju augstāk, neskatoties uz Valsts prezidenta aizrādījumiem un SPRK solījumiem tos pārskatīt decembrī. Paliks tik ilgi, kamēr atbildīgos posteņos nebūs cilvēki kuriem, Nikolo Makiavelli vārdiem runājot devīze: “Ne privātas intereses paceļ valsti, bet kopīgs labums”, būs prioritāte.