Vērojot milžu cīņas ap naudu, kas grozās e-Latvijā jeb jautājumā par to, kuru globālo lielkompāniju meitas uzņēmumiem Latvijā būs pelnīt, kuriem ne, neviļus jāsecina – ja arī Tautas partijas valdīšanas laikposmos ne katra valdošās varas darbība citvalstu kompāniju iekšālaidējas un ārāsviedējas lomā ir bijusi glīta, tad tomēr pašreizējā vara pārspēj visus priekšgājējus – Jaunā laika metodes ir daudz brutālākas.
Tālajā 2005. gada sākumā, kad valdīja toreizējais Ministru prezidents Aigars Kalvītis, Latvijas valsts noslēdza līgumu ar Microsoft par šīs firmas informācijas tehnoloģiju izmantošanu publiskajā sektorā. 2005. gada 2. februārī Kalvītis Prāgā tikās ar vienu no pasaules bagātākajiem miljardieriem, Microsoft valdes priekšsēdētāju Bilu Geitsu, tā pievienojot savai privātajai fotokolekcijai vēl vienu dubultfoto, ko vecumdienās rādīt mazbērniem un stāstīt, ar ko tik savas premjerēšanas laikā ir gadījies tikties un mīļi parunāties.
Bils un Aigars – lieli draugi
Šai līgumu parakstīšanai bija sava priekšvēsture – ne tikai kādi individuāli lietotāji vai firmas, bet arī latvju zemes valsts un pašvaldību iestādes līdz tam bija vienā mierā izmantojušas pirātiskas datorprogrammas. Dabiski, ka šāda situācija ne pārāk patika programmu īstenajiem īpašniekiem, kuri caur tītarus plūcošām vēstniecībām spieda uz valdību un tās vadītājiem, ka zagt nav glīti. Kalvītis pretī neturējās un vienojās ar Microsoft, ka turpmāk programmas tiks pirktas. Nākamajā gadā Geitsu fonds ziedoja 24 miljonus dolāru Gaismas tīklam jeb Nacionālajai bibliotēkai, ko, protams, var vērtēt dažādiCĪ. Tomēr arī Latvijai labums no šiem 24 miljoniem tika – elietās jālēkšo līdzi pasaulei, jāmazina taču platā plaisa, kas datortehnikas izmantošanā šķir Austrumeiropu no Rietumeiropas.
Lai gan tā gluži nav, ka tikai Kalvītis un oranžie (TP) būtu bijuši tas politiskais spēks, kas viens pats ar Geitsu draudzējās. Tolaik bija arī tāds Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, kam tika uzdota līguma izpildes koordinēšana, un šis īpašais uzdevumu ministrs tolaik bija Jaunā laika kadrs Jānis Reirs. Reirs tolaik nekliedza, ka līgums būtu slikts, nepareizs, valstij neizdevīgs, un jaunlaicēni cīnījās par e-Latviju plecu pie pleca kopā ar tautpartijiešiem.
Bet laiks gāja un datortehnoloģijās, kā zināms, jaunas norises notiek vēja spārniem. Līdztekus Microsoft ražojumiem pastāv arī atklātā pirmkoda operētājsistēmas un bezmaksas datorprogrammas, kas teorētiski varētu būtu lietojamas arī Latvijā un mūsu valsts pārvaldē. Īpaši kārdinoši skan – bezmaksas datorprogrammas, taču šī lieta ir jauna, un nozares speciālisti turpina strīdēties, vai, lietojot uzturā bezmaksas sieru, beigās nesanāk samaksāt vairāk.
Dombrovskis kā Ravšans
Premjers Valdis Dombrovskis it kā rūpēs par skaistu konkurenci šā gada 31. jūlijā ir interesējies, ko par šo lietu domā speciālisti, un izsūtījis vēstules ministriem un KNAB vadītājam, lai viņi "izvērtē nepieciešamību, kā arī iespēju (tajā skaitā no juridiskā un finansiālā aspekta) valsts pārvaldē pilnībā vai daļēji pāriet uz tādu operētājsistēmu vai datorprogrammu lietošanu, kas nav ASV korporācijas Microsoft Corporation ražojumi, tajā skaitā izvērtēt pāreju uz atklātā pirmkoda operētājsistēmām vai datorprogrammām..."
Lai arī Dombrovska dokumentam tika uzspiesta atzīme Dienesta vajadzībām, tā saturs acumirklī noplūda ārpus ministriju sienām. Interesantākais šajā papīrā ir tas, ka Dombrovskis nevis vienkārši kaut kā tā interesējas par iespējām nodrošināt, piemēram, konkurenci datorprogrammatūras iepirkumos, nelieto aizmiglojošus eifēmismus, bet kā ar cirvi, tieši un nepārprotami atklāj, ka Microsoft produkti turpmāk Latvijā būs nevēlami.
Kopš vasaras speciālisti ir problēmu vētījuši, un, piemēram, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir arī atbildējusi. RAPLM norāda, ka valsts pārvaldē mēdz strādāt gan ar programmproduktiem, kas tiek nomāti, gan tādiem, kas iegādāti īpašumā. Ja no augšas nāktu pavēle obligāti pāriet uz atvērtā koda programmatūru, valsts pārvalde faktiski zaudētu informācijas tehnoloģiju infrastruktūrā jau investētos līdzekļus. Arī citu valstu pieredzi RAPLM ir analizējusi un aplēsusi – ja Latvija rīkotos līdzīgi kā Minhenes pašvaldība, kur pāreja uz atvērtā koda programmatūru izmaksājusi gandrīz 2200 eiro uz vienu lietotāju, Latvijas valsts pārvaldei tas maksātu aptuveni 39 miljonus latu. Pašlaik valsts pārvaldes iestādes informācijas tehnoloģijām, tajā skaitā arī Microsoft programmatūras licencēšanai, tērējot aptuveni 20 miljonus latu gadā. Vēl RAPLM vērš premjera uzmanību uz to, ka noteikta komersanta izslēgšana no Latvijas tirgus būtu gan pretrunā ar Latvijas likumiem, gan ar Eiropas Savienības tiesību principiem, kā rezultātā Latvija varētu iepīties nepatīkamos tiesu darbos.
RAPLM viedoklis nav pa spalvai Dombrovskim, kas arī nav brīnums, jo šo ministriju vada Edgars Zalāns, kas ir TP kadrs. Jaunajam laikam jau arī nebūtu jātic uz vārda TP pārraudzītas ministrijas argumentiem, tomēr gluži neredzēta, amizanta ir forma, kādā Dombrovskis ir reaģējis uz Zalāna ministrijas viedokli. Dombrovskis 12. oktobrī Zalānam ir nosūtījis jaunu rezolūciju, kas vārds vārdā sakrīt ar to dokumentu, ko viņš bija nosūtījis jau 31. jūlijā. Atkal premjers uzdod "izvērtēt nepieciešamību", atkal neslēpj to, ka šī nepieciešamība ir "pilnībā vai daļēji pāriet uz tādu operētājsistēmu vai datorprogrammu lietošanu, kas nav ASV korporācijas Microsoft Corporation ražojumi"… Krievu humora seriālā Nasha Russia tadžiku viesstrādnieks Ravšans mēdz atbildēt uz priekšnieka jautājumu, atkārtojot vārds pa vārdam jautājumu vēlreiz. Dombrovska humors ir vēl inčīgāks – saņēmis atbildi uz jautājumu, viņš nosūta to pašu jautājumu adresātam vēlreiz. Bet varbūt viņš atbildi nav vis lasījis, bet nejauši izlietojis to kādiem citiem mērķiem – varbūt saslaukot uz galda izlietu kafiju vai kaut ko ar to darot labierīcībās?
Savtīgo interešu jaunlaicīgā āža kāja
Ne mazāk mulsinoši ir arī tas, ka allaž par visu skaisto, gaišo un godīgo tik ļoti karojošais Jaunais laiks nekādi nav spējis noslēpt savu āža kāju īpašajā interesē par iespējām pilnīgi vai daļēji izmest no Latvijas Microsoft kompāniju.
Microsoft izstumšanā nepārprotami ir ieinteresēta cita megakompānija Oracle, kuras Latvijas filiāli kopš 2007. gada vada Guntis Kalniņš. Guntis Kalniņš politiski ir nobriedis Sorosa fonds Latvija (SFL) organizatoriskajā struktūrā. Kā no augstskolas sola nācis, viņš 1992. gadā kļuva par SFL programmu direktoru. Jau 1994. gadā G. Kalniņš kļuva par SFL izpilddirektora vietnieku un ieņēma šo svarīgo amatu līdz pat 1997. gadam. G. Kalniņš gadu ir studējis Pensilvānijas universitātē un vadījis dažus privātuzņēmumus. Laikā, kad ekonomikas ministrs bija Pensilvānijas universitātes absolvents Krišjānis Kariņš, G. Kalniņš bija viņa padomnieks. Partija Jaunais laiks 2005. gadā G. Kalniņu virzīja uz Latvenergo padomes locekļa amatu. Pēc nozīmēšanas Latvenergo padomē izrādījās, ka viņš ir arī SIA E-protect valdes loceklis un līdzīpašnieks. Viens no šīs firmas īpašniekiem ir SIA IT Alise, kuras tirgoto produktu Oracle savulaik iegādājās arī Latvenergo. Rezultātā izcēlās skandāls par interešu konfliktu, ko G. Kalniņš novērsa, pametot E-protect valdes locekļa amatu. Oracle pašreklāmas tekstos ir sacīts: "Atvērto pirmkodu programmas piedāvā gala lietotājiem izvēles iespējas un zemākas izmaksas, kas sekmē IT jomas attīstību.
Oracle vēlas nodot lietotājiem zināšanas un pieredzi, kas saistītas ar atvērto standartu izmantošanu IT nozarē, kā arī Oracle tehnoloģiju izmantošanu uz populārākās atvērtā pirmkoda operētājsistēmas Linux bāzes."
Proti, Kalniņš, Oracle intereses, Jaunais laiks un Dombrovska interesēšanās par iespējām izmest no Latvijas Microsoft veras kopā vienā virtenē tā, ka nenobrīnīties: cik klaji, kāds vēriens! Te tev nu bija godīgums, profesionalitāte, atklātība!