Pēc ilga un sviedraina darba, kas agrāk bieži vien palika bez cerētā rezultāta, aizvadītajā, 2010., gadā miljardiera Džordža Sorosa finansētajam Latvijas tīklojumam ir sācis veikties.
Ietekme ir paplašināta līdz parlamentam, kurā no Vienotības saraksta iekļuvusi virkne sorosiskās Meierovica biedrības kadru. Taču sabiedriskās domas veidošanas sektorā sorosistu ietekme ir būtiski mazinājusies. No rokām ir izšļucis pats galvenais aģitācijas un propagandas ierocis, laikraksts Diena, kurā Sarmīte Ēlerte vairs nav galvenā redaktore un arī īpašnieki jau citi.
Atkal ir bagātā onkuļa naudiņa
Atstājot pašplūsmā aģitācijas un propagandas laukumu un darbojoties tikai politikā, lietussargu un lakatiņu biedrības kailums sabiedrībā ātri vien tiktu pamanīts, un tad sāktu sašaurināties arī politiskie iekarojumi.
Tāpēc atjaunota Sorosa fonda Mediju programma, kuru tagad vada bijusī Dienas žurnāliste Gunta Sloga. Plašsaziņas virzienā atkal ievirzīta paplata Sorosa naudas straume, kas tiek tērēta jauno žurnālistu vasaras nometnei, žurnālistu izglītošanai tieslietās un tādā garā. Proti, organizācija rūpējas par jauno maiņu tāpat kā savulaik padomju ideologi, radot komjauniešus un oktobrēnus. Sorosēniem un sorjaunatnei jau kopš mazotnes tiek mācīta tolerance, Eiropas vērtības un citas gudrības.
Kopš pagājušā gada nogales ir noorganizētas ikmēneša politinformācijas žurnālistiem jeb Rīgas žurnālistu klubs, kur turpmāk nepiespiestā gaisotnē kafejnīcā attiecīgi tendēti plašsaziņas pārstāvji varēs sanākt kopā, jauki patērzēt un uzzināt, kāds ir pareizais viedoklis, kas jāpauž par to vai citu iekšējās politikas vai ārpolitikas jautājumu. Šāda klubiņa radīšanai bagātais onkulis Soross ir atvēlējis 6000 eiro. Tas ir apmēram tik, cik Soross nopelna nepilnās divās minūtēs – viņam tā nav liela nauda –, toties Latvijas žurnālistiem tiek daudz prieka.
Visu žurnālistu vārdā paziņojam...
Jau pirmās Rīgas žurnālistu kluba diskusijas atskaņas rada mulsinošu iespaidu. Latvijas žurnālisti: "WikiLeaks" publiskotā informācija jāvērtē kritiski – ar šādu virsrakstu 17. decembrī parādījās informācija vienā no ziņu lentēm. Tad šie Sorosa stipendiāti jau pārstāv visu Latvijas žurnālistiku, vai kā?
Pašsaprotami, ka pret jebkuru informāciju jāizturas kritiski, tajā skaitā arī pret WikiLeaks. Taču, zinot Ēlertes skolēnu domu gājienu, "kritiski" – tas nozīmē paust kvēlu ticību ziņai, ka Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs Gruzijas konflikta laikā zvanījis Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram. Taču, ja, piemēram, WikiLeaks noplūdēs dīvainā gaismā parādītos kāds stāsts iz pagātnes par to, kā bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, citvalsts diplomātu skubināts, taisa kriminālprocesus pret Latvijas uzņēmējiem vai tamlīdzīgas "tītaru plūkšanas" epizodes, tad "kritiski izturēties" būtu šādas ziņas saukt par nebūtiskām, neticamām vai vispār izlikties tās neredzam.
SSE Mediju centrs ar Sorosa fonda–Latvija atbalstu īsteno projektu konkursu Jaunie mediji, kurā aicināti piedalīties gan mediju vidē jau strādājoši, gan jauni censoņi. Šim nolūkam atvēlēti 50 000 eiro plēsīgā investora un filantropa naudas. Konkursantiem izvirzīti augsti kritēriji: viņi nedrīkst apšaubīt Latvijas valstiskumu un neatkarību, tajā dzīvojošo mazākumtautību un citu minoritāšu tiesības, medijam jābūt ar nevainojamu reputāciju un tādam, kas orientēts uz ES politikas un kultūras vērtībām. "Nevainojama reputācija" šajā kontekstā tad laikam nozīmē, ka "un citu minoritāšu" tiesības neapšaubošajam jaunajam medijam jāzvēr mūžīga uzticība tikai sorosiskajām aprindām un jāpierāda, ka ar nešķīsto Latvijas vietējo uzņēmējdarbības vidi tam nav sakara. Šādam aprakstam var atbilst tikai kāds pavisam zaļš, stipendizēties alkstošs gurķis vai arī žurnāla Ir platforma, kurai varbūt pietrūkst 50 000 kādām inovatīvām aktivitātēm interneta vidē.
Latvieši neko nevar
Kas gan tur slikts, ja ārzemēs dzīvo miljardieris, kas atbalsta demokrātijas veidošanos Latvijā un mazliet piebaro šīs zemes žurnālistus? Vispār nekā slikta jau nav, ja neskaita dažas sīkas nianses. Latvijas žurnālistiem jau karjeras sākumā vai vēl pirms tās jau augstskolā tiek iemācīts liekuļot un melot, līdzīgi kā padomju laikā domāt vienu, runāt vienu un darīt citu, šķirot personas un parādības pēc partejiskiem kritērijiem un atbaidošiem dubultstandartiem. Viss politiskais spektrs ir iedalīts labajos un sliktajos. Pareizi apmācīts žurnālists – propagandists vienmēr atradīs desmit argumentus, kāpēc pilnīgi vienādu nodarījumu, izgāšanos vai jelkādu darbību vērtējumā un atspoguļojumā sliktais ir jānosoda, bet labais jāattaisno un jāceļ saulītē.
Labie pašlaik skaitās Vienotība, lai gan arī jau vairs ne visa, jo lietussardzniekiem ir konflikti ar citām apvienības iekšējām frakcijām. Bet bija laiks, kad nedrīkstēja braukt virsū tam pašam Šķēlem, kurš tagad skaitās briesmoņu briesmonis, jo bija cerības, ka viņš pildīs savu misiju – nolaidīs uz grunti Latvijas tranzītbiznesa nozari, lai to varētu pa lēto pievākt kādi ārvalstu uzņēmumi. Šķēle šo uzdevumu sākumā sāka pildīt, bet pēc tam vairs nepildīja un tāpēc nokļuva sliktajos.
Topošajiem žurnālistiem jau pašā sākumā tiek mācīta žurnālistikas ētika, kas nozīmē nepieņemt kādus labumus par saviem rakstiem, taču viņiem nemaz nav jāmulst, saņemot stipendijas no Sorosa. Viņiem tiek mācīts, ka pastāv sliktie vietējie oligarhi, bet tas, ka Sorosa spekulatīvo darbību dēļ ir cietuši miljoni cilvēku, – nekas.
Sorosa tīklojuma darbība gandrīz divu gadu desmitu garumā ir bijusi graujoša, nepatriotiska, Latvijas konkurētspēju un resursus noplicinoša. Viegli manipulējamajai sabiedrībai nupat jau ir gandrīz iestāstīts, ka nekāda vērā ņemama vietējā uzņēmējdarbība nav vajadzīga; ka politikā ikviens, kas mēģina izcelties virs pelēkās viduvējības masas, ir korumpēts zaglis, kuram galva jāpabāž atpakaļ zem ūdens; ka latvieši jau neko nevar, jo paši nemāk pārvaldīt savu valsti un tāpēc priekšgalā ir vajadzīgs tikai grāmatvedis – lācītis, kurš paklausīgi izpilda Starptautiskā valūtas fonda pavēles.
Bet visādi citādi jau Soross ir jauks un viņa struktūra Latvijā ir izcila. Sorosa struktūrai, piemēram, ir svēta jaunatnes izglītošanas lieta. Te gan tomēr jābilst, – jau Teodors Rūzvelts teica, ka izglītība bez morāles ir drauds sabiedrībai.