Pēc tikšanās ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Normundu Vilnīti premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir pārsūtījis KNAB ķildu problēmu uz starpinstitucionālo komisiju, kas vasarā tika izveidota Vilnīša iecerēto biroja reformu vērtēšanai.
KNAB dumpinieki ar Vilnīša vietniekiem Jutu Strīķi un Alvi Vilku priekšgalā ir pamanījušies sacerēt pat veselas 13 sūdzības par savu priekšnieku, un komisijai tad tagad, iznāk, būs jāanalizē Vilnīša darbību tiesiskie aspekti un atbilstība labas pārvaldes principiem. Tiktāl strīķisti un viņus atbalstošais lietussargu un lakatiņu politiskais grupējums var priecāties par Dombrovska lēmumu, taču viņiem ir arī apbēdinoša ziņa – pretēji cerētajam premjers tomēr nav uzdevis komisijai vērtēt Vilnīša atbilstību ieņemamajam amatam.
No Dombrovska apmēram ko tādu jau varēja gaidīt, jo nopietnais Ministru prezidenta statuss viņam neļauj strikti nostāties dumpinieku pusē. Bet strikti aizstāvēt Vilnīti viņš nevar un negrib tāpēc, ka pats ir no tās pašas Vienotības, no kuras aug kājas plaši izvērstajai antivilnīša kampaņai.
Lai gan KNAB ir premjera institucionālajā pārraudzībā, tas nenozīmē, ka Dombrovskis varētu Vilnīti atlaist. Vilnīti var atlaist tikai Saeima. Savukārt Saeima diezin jel ar lielu entuziasmu mestos padzīt Vilnīti, jo Vienotības sorosītiem gan ir daudz mandātu, tomēr nepieder parlamenta kontrolpakete. Ja Dombrovskis atklātā tekstā un bez pienācīgas sagatavošanās tagad paziņotu, ka Vilnītis ir sliktais, tā būtu vairs ne vāji maskēta, bet klaji demonstrēta Vienotības gribēšana pilnībā sagrābt varu KNAB un padarīt šo represīvo kantori par absolūti pakļāvīgu savām politiskajām vajadzībām.
Uz atbrīvošanos no Vilnīša var cerēt vien tad, kad pret KNAB priekšnieku uzsāktā kampaņa būs sasniegusi apogeju – kad viņš būs dēmonizēts līdz spalvainam nezvēram. Līdz tādam Vilnīša tēlam lietussardznieku propagandas mašinērijai vēl mazliet jāpastrādā – plašsaziņā attiecīgā mērcē jāiztirzā katra no 13 sūdzībām, jāpavaicā viedoklis VVF, jāuzraksta inteliģences vēstules, jāsarīko pūļa demonstrācijas un referendums.
Kad jau sabiedrības smadzeņu masāžas un politiķu šantažēšanas darbs būs kārtīgi padarīts, tad Vilnīša nost ņemšanas jautājums būs pienācīgi nobriedis, bet pagaidām ir par agru.
Neviļus rodas jautājums: "Par ko Vilnītim viss tas?" Varbūt viņš tiešām ir kādas neķītras oranžas partijas ieliktenis, kurš nespēj ēst, ja nav palīdzējis koruptantiem korumpēties? Tomēr patiesība laikam būs kur citur. Vilnītis savulaik disciplināri sodīja KNAB darbinieci, sorosīti Diānu Kurpnieci par neizdarību, ko visa lietussardzīgi lakatiņisko sargsuņu varza birojā, nevalstiski ārvalstiskajās organizācijās un politikā novērtēja kā pļauku. Iespējams, Vilnītis ir nobremzējis arī kādu politiski pasūtītu vēršanos pret personām, pret kurām apakšnieki nav vīžojuši savākt reālus pierādījumus. Vilnīša iecerētajās reformās Strīķe saredz savas varas un patvaļas apdraudējumu. Atšķirībā no iepriekšējā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova Vilnītis laikam nebūs bijis mierā ar tāda kā kāzu ģenerāļa, kā preses sekretāra lomu un ir mēģinājis pats vadīt, pastumjot nost no stūres rata Strīķi. Tas nevar palikt bez pretreakcijas.
Dombrovskis, aizspēlējot KNAB kašķa vērtēšanu starpinstitucionālajai komisijai, ir rīkojies viedi un viltīgi – pats pagājis maliņā, bet Vilnīša grauzēji ir ieguvuši laiku turpmākām aktivitātēm. Vilnītis arī turpmāk nevar īstenot savas iecerētās KNAB struktūras reformas, jo viņa rīcības novērtējums un priekšlikumi par biroja jauno modeli komisijai jāsagatavo un jāiesniedz premjeram līdz nākamā gada 10. janvārim. Tātad Vilnītis reformas nevar sākt tūdaļ, bet tikai nākamgad.
Vai maz valstī iestāžu, kur darbiniekiem nepatīk priekšnieks? Taču KNAB darbinieku sūdzēšanos premjers pieņem ar īpašu iejūtību un uzdod ar to nodarboties pašiem lielākajiem drošības un antikorupcijas amatvīriem. Strīķistu 13 sūdzības sajauktas kopā vienā pakā ar KNAB jauno modeli un aizsūtītas komisijai, kura vienreiz jau šo modeli ir pētījusi un vētījusi, un atzinusi par likumīgu esam un konceptuāli atbalstāmu. Tagad atkal jāvērtē. Saprotams, ka no komisijas tiek gaidīts un cerēts, ka tā tomēr atzīs reformas par nelikumīgām un neatbalstāmām. Tad Dombrovskis varēs teikt, ka viņš jau neko, – komisija lēma.
Tas ir mazliet tomēr tā kā ar necieņu pret tādiem starpinstitucionālās komisijas locekļiem kā SAB direktors Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, Nacionālās drošības padomes sekretārs Raimonds Rožkalns un citiem. Sak, paldies, ka vērtējāt un atzināt, bet tagad pavērtējiet vēlreiz!
Kad komisija būs izvērtējusi modeli un sūdzības, gan jau tiks izdomāts vēl kāds darbiņš, ko tai uzdot. Tikmēr Vilnītim būs sasietas rokas un viņš nekādu biroju nevarēs pilnvērtīgi vadīt. Bet, kad tā kādu laiku KNAB nevarēs pilnvērtīgi vadīt, nebūs grūti pārmest biroja vadītājam biroja nevadīšanu.