Krieviem ir tāds teiciens: "Kas krievam ir labi, tas vācietim nāve." To 10. Saeimas vēlēšanu kontekstā var attiecināt uz Par labu Latviju un Visu Latvijai!–TB/LNNK rezultātiem.
Par labu Latviju noteikti cerēja uz lielāku vēlētāju atbalstu. Priekšvēlēšanu kampaņā bija ieguldīts milzu sviedrains darbs un nauda, taču nav sanācis nekas vairāk kā apmēram 8 procenti vēlētāju atbalsta. Tikmēr Visu Latvijai!–TB/LNNK apmēram šāds pats rezultāts ir laime un izglābšanās – tēvzemieši un vislatvija kā atsevišķas vienības skumji gāja pa skuju taku, taču apvienojoties, pēdējā brīdī ielēca vilcienā.
Par labu Latviju necilais procents nedod šai politiskajai komandai iespēju diktēt kādus noteikumus vai uzstādīt ultimātus. Galvenie spēki un noteicēji tagad ir citi. Šleseram un Šķēlem nāksies pasēdēt pie ratiem.
Par labu Latviju kritiens ir likumsakarīgs: bija Aigara Kalvīša valdības nespēja pretoties ne vieniem, ne otriem, ne trešiem. Par labu Latviju, lai kā tagad mēģināja atkratīties no savas nelāgās pagātnes, šā vai tā tika identificēts ar šo bijušo trekno gadu valdību, kura izgāzās. Šādā kontekstā tad apmēram 8% vēlētāju atbalsta šai partijai ir pat izcili labs rezultāts. Par labu Latviju varēja gudrot un cerēt uz kādiem procentiem balsu vairāk – uz padsmit balsīm –, taču nesanāca.
Ne katrs sitiens, ko parlablatvieši dabūja pa savu ģīmi, bija pelnīts, tomēr bija arī pelnīti sitieni, un tāds tad kopā ir sanācis balsojuma rezultāts.
Par labu Latviju cerēja, ka viņus glābs kāds reklāmas un sabiedrisko attiecību guru, kas liks tautai balsot par labu Latviju, taču arī reklāmai ir savi griesti – nav iespējams iestāstīt, ka balta suņa kaka ir dziedinošs līdzeklis, ja vien tas ietīts spožā papīriņā.
Relatīvi zaudētāja partija ir arī Saskaņas centrs. Saskaņieši bija iedomājušies, ka varēs sevi sludināt par uzvarētājiem – ka SC būs vislielākais vēlētāju atbalsta procents. To arī rādīja sociologu reitingi. Taču vēlētāji nosprieda citādi – Vienotībai tomēr ir vairāk balsu.
Savukārt Vienotībai zaudējums var izrādīties personālijās. Pašlaik liela eiforija valda vienotīgajos, taču, ja no šīs listes Saeimā būs iekļuvis par daudz Sorosa organizācijas sargsuņu, tad šie sargsuņi un sargkuces uzspridzinās apvienību no iekšpuses – neļaus tai darboties sakarīgi, realitātei atbilstīgi. Valdībai būs jāpieņem daudz nepopulāru lēmumu, taču sargsuņi ir paraduši vienmēr būt populāri...
Skarbi aplauzusies ir PCTVL. Šī partija pirms vēlēšanām it kā jau visai trāpīgi sita saskaņiešus un atgādināja krievvalodīgajam elektorātam, cik SC ir bijis slikts pret krievvalodīgajiem – slēdzis krievu skolas un tādā garā. Tomēr rezultāts bitēm ir nožēlojams. Tas ir labi. Tas rāda, ka tajā pilsoņu kopumā, kas ikdienā runā krieviski, nav populāra radikalizācija, ka Latvijas krievi savā lielākajā vairākumā tomēr ir par partiju, kas cenšas politikā darboties pragmatiski.
Nekad agrāk tik necili rezultāti nav bijuši tām partijām, kas nav pirmajā piecniekā – visām kaut kas ap vienu procentu un zemāk. Tā ir liela sociologu firmu uzvara un attiecīgi šo partiju zaudējums. Proti, šajās vēlēšanās sociologu firmu reitingu spiediens uz sabiedrības smadzenēm ir bijis tik nomācošs, ka par mazajām partijām ir nobalsojuši tikai paši kandidāti un viņu tuvie radinieki. Šajā sadaļā vēlēšanu rezultāts ir bijis izšķirts jau mēnešus trīs pirms vēlēšanām – tie, kas nav reitingos, tie vispār neeksistē.
Taču, no otras puses – spēles noteikumi apmēram jau visiem bija zināmi labu laiku iepriekš. Lai sevi uznestu uz politiskās skatuves, politiķim bija jārāda kāds nebūt ļoti interesants piedāvājums. Ja piedāvājuma nav, tad nav arī rezultāta.
