Atkal Jūrmala. Šoreiz Dzenītis

Padomju laikā bija anekdote: televīzijas diktors saka: "Jūs jau neticēsit, jūs, protams, smiesities, bet šodien atkal ir nomiris kārtējais PSKP ģenerālsekretārs." Tā tolaik attīstītajā sociālismā bija, ka padomju valsts vadītāji cits pēc cita mira kā mušas – Brežņevs, Andropovs, Čerņenko.

Pārfrāzējot šo anekdoti, tagad televīzijā būtu jāvēsta: "Jūs, protams, smiesities un neticēsit, bet atkal ir ierosināts kriminālprocess pret kārtējo Jūrmalas pašvaldības amatpersonu." Šoreiz pret Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieku Māri Dzenīti.

Tā turpinoties, drīz jau vieglāk būs uzskaitīt nevis tos bijušos un esošos Jūrmalas mērus un deputātus, kuri sēž cietumā vai kuriem ir ierosinātas krimināllietas, bet tos dažus, kuriem krimināllietu nav bijis. Jūrmala izsenis ir bijusi vieta, kur apgrozās lielas summas, notiek neprāta spekulēšana ar nekustamajiem īpašumiem. Ilgu laiku šīs pilsētas šivermaņiem izdevās dzīvot komfortabli pēc principa, ka vistuvāk svecei vislielākā ēna – Jūrmala taču tepat blakus Rīgai, taču turienes norises maz kādu interesēja. Tagad gan mazliet tas ir mainījies – pēdējos gados cits pēc cita ir nākuši klajā vairāki visai valstij interesanti kukuļošanas gadījumi.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija sākusi kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā pret Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieku Māri Dzenīti un ar viņu saistītajiem uzņēmumiem SIA ATB 1, SIA Askanio un SIA Nemo Holdings, kas iesaistīti skandalozajā projektā Kāpa, Dzenīša un minēto trīs firmu vārds ir izskanējis saistībā ar 50 miljonu eiro (aptuveni 35 miljoni latu) darījumu – nekustamā īpašuma iegādi vietā, kur paredzēts attīstīt atpūtas un kultūras objektu.

Kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma nodaļas Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā, nevis pēc kāda konkrēta šā likuma panta. Plašāku informāciju VID pagaidām nesniedz, tāpēc nevar saprast, ko īsti Dzenītim inkriminē. Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā var būt naudas atmazgāšana, komerciālā uzpirkšana, blēdības ar kredītiem un vēl daudz kas cits. Izņemot pašu Dzenīti, šis kriminālprocess diezin vai kādu Jūrmalā īpaši pārsteidz, jo ļaunas baumotāju mēles jau sen pauda, ka Dzenīša darbībām finanšu sfērā tiesībsargājošās iestādes varētu beidzot dot savu vērtējumu. Dzenītis pats, protams, pauž, ka nav vainīgs, un viņš tā var darīt, jo personas vainu var noskaidrot un izspriest vienīgi tiesa. Dabiski, ka patlaban ikviena kriminālbūšana pret politiķiem varētu tikt tulkota priekšvēlēšanu sakarā – sak, ļaunie konkurenti uzrīdījuši. Taču ar Dzenīti tā īsti nav. Dzenītis nav kandidāts uz 10. Saeimu, viņš ir bezpartijiskais, kas startējis pašvaldību vēlēšanās no lokālās sīkpartijas Jūrmala – mūsu mājas. Protams, Jūrmalas iekšējās, mazajās puiku spēlēs – tur, jā – tur cita lieta. Tur ne viens vien labprāt redzētu Dzenīti ne tikai kriminālprocesā, bet arī krimināllietā un ar attiecīgu sēdēšanu vismaz uz kādu laiku kādā namā ar necilu arhitektūru un aizrestotiem logiem.

Dzenītis varētu arī turpināt dzīvot bez kādiem kriminālprocesiem, taču laikam jau īsti nerubī šā brīža politisko konjunktūru. Būtu Dzenītis laikus noorientējies, kā, piemēram, pilsētas mērs Romualds Ražuks, kas tagad ir partijā Vienotība, neviens gailis viņam pakaļ nedziedātu un viņš varētu mierīgi rīkoties ar saviem kredītiem un nodokļiem, kā sirdij iepatīk. Taču Dzenītis turējās pie Jūrmala – mūsu mājas, un tāpēc tagad ir tādas nepatikšanas.

Kauns Dzenītim! Vajadzēja jau nu gan tik pieredzējušam vecim saprast, kurš ir pašreizējais labākais politiskais jumts, lai dabūtu indulgenci – tā ir Vienotība, kristāldzidrākā, principiālākā un profesionālākā Sorosa stipendiātu partija, kuras kadrus gan KNAB, gan Ģenerālprokuratūra piesegs, kā jau visu laiku ir piesegusi. Tagad arī kontroli pār VID ir sagrābusi šī partija, izmetot no dienesta vadības svešos. Visu laukumu kontrolē. Dzenītis nav laikus iestājies Vienotībā, tāpēc atbildēs likuma priekšā visā tā bardzībā.

Viedokļi

Ar šādu ironisku, bet vienlaikus skarbi reālistisku atziņu var raksturot situāciju ambulatorās medicīnas jomā. Vienlaikus pacientu plūsma nemazinās, gluži pretēji – sasirgušo skaits pieaug. Taču valsts piešķirtais finansējums nav bezizmēra. Kā racionāli “operēt” ar pieejamajiem naudas līdzekļiem, lai pacienti laicīgi saņemtu kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, mediķiem būtu stabils atalgojums un netiktu apdraudēta medicīnas iestāžu pastāvēšana?