Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs nekandidēs 10. Saeimas vēlēšanās, un līdz ar šo paziņojumu ir noslēdzies priekšvēlēšanu manevru laiks – jo jautājums, vai Lembergs kandidēs, bija pēdējais lielais nezināmais.
Ko kurš iegūtu, ja liekam svaru kausos ieguvumus un zaudējumus?
Protams, ja Lembergs kandidētu, priekšvēlēšanu aina turpmāk būtu ievērojami citāda – lielākais ieguvējs būtu Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas varētu cerēt uz ievērojami labākiem panākumiem Rīgas apgabalā un uz krietni vien lielāku mandātu skaitu 10. Saeimā kopumā. Sociologu aptaujās Lembergs ir allaž pozitīvi vērtēto personu topa augšgalā, un viņa vārda parādīšanās kandidātu sarakstā būtu pienesums partijai.
Taču, lai arī Lemberga vārds nebūs kandidātu listē, viņš ir un paliek ZZS kandidāts premjera amatam. ZZS reitings jau ilgu laiku ir stabili augsts, un cerības tāpat ir ļoti labas.
Taču Lemberga kandidēšanai būtu arī virkne negatīvu vai grūti prognozējamu faktoru. Vēlēšanu cīņa jau tāpat būs asa, taču, ja tajā kandidēdams piedalītos vēl arī Lembergs, tas izraisītu gluži panisku, vēl nepieredzēti histērisku antikampaņu, ko izvērstu Ventspils mēra senie konkurenti – Vienotība, Ventspils biznesa tumšais gals, sorosiskās organizācijas, kas rītā un vakarā gānītos līdz zilkvēlei.
Nieks vēl par šiem spēkiem – vērojot ZZS reitingu kāpumu, greizsirdīgi varētu kļūt ne tikai tradicionālie ienaidnieki, bet arī partneri un konkurenti, ar kuriem nav milzīgu saķeršanos. Rīgā Lembergam būtu cīņas arēnā jābadās ar Šleseru. Lembergs nav no tiem, kas baidītos badīties, taču priekš kam badīties, ja var nebadīties? Protams, nevar teikt, ka ZZS panākumi automātiski nozīmē balsu nost ņemšanu Par labu Latviju vai Saskaņas centram – tie tomēr ir mazliet citi spēki citās nišās –, taču kāda sarīvēšanās un karstumi partiju starpā var sanākt gluži nejauši.
Ja Lembergs kandidētu, tad, protams, tiktu ievēlēts, līdz ar to Saeimai būtu jālemj par to, ka pret viņu jāaptur kriminālvajāšana – jāiesaldē tā uz vismaz četriem gadiem, kurus Lembergs būs deputāts. Tas savukārt ļautu ārvalstiskajām nevalstiskajām organizācijām un šo organizāciju preses orgāniem nebalsī definēt Lembergu kā tādu, kas paslēpies aiz deputāta imunitātes, lai netiktu likts cietumā.
Tie, kas ir redzējuši tuvplānā, kas notiek prāvā pret Lembergu, gan pamana, ka lai nu kurš, bet ne Lembergs ir ieinteresēts, lai tā vilktos bezgalīgā garumā. Jau trīs krimināllietās, kas ir rosinātas pret Lembergu vai kas bijušas saistītas ar viņu, prokuratūra ir pārliecinoši zaudējusi. Arī šajā lietā ar katru nākamo prāvas dienu aizvien vairāk paceļas jautājums, kāpēc uz apsūdzēto sola sēž Lembergs un kāpēc tā sauktie cietušie nav apsūdzētie?
Lemberga kandidatūra uz Ministru prezidenta posteni nav noņemta. Tas gan par realitāti varētu pārvērsties vien tad, ja patriotiskās, nacionālajam kapitālam nenaidīgās partijas gūtu pārliecinošu uzvaru. Taču jau tagad viss velk uz to, ka 10. Saeima atkal būs sadrumstalota un darbspējīgu koalīciju būs ļoti grūti izveidot. Ej nu zini, varbūt tieši nākamā Saeima sanāks tāda, ka vienreiz izšaus Satversmē paredzētā bise – būs vien jārīko ārkārtas vēlēšanas.
Bet galvenais, kāpēc Lembergs tomēr nav Rīgas apgabala sarakstā, laikam tomēr ir Ventspils. Pilsēta, kurai viņš veltījis vairāk nekā divdesmit gadus dzīves. Kļūt par Saeimas deputātu, nozīmētu lielā mērā Ventspili pamest. Ne viens vien pašvaldību darbinieks, pirms doties uz Rīgu, ir svārstījies un beigās izšķīries tomēr palikt. Acīmredzot – arī Lembergs.