Latvijā ir tā sagadījies, ka zināmas politikāņu aprindas, pie varas raudamās, ir kā cimdu uz āru izgriezušas jēdzienu tiesiskums. Visbiežāk, ja dzird runājam par tiesiskumu, runātāja īstā domā ir ļaut vaļu patvaļai, tiesībsargājošo iestāžu brutalitātei un politiskai angažētībai.
Viens likums un taisnība vieniem, cits likums un taisnība citiem – tas tad būtu tiesiskums latviskajā izpratnes mērcē. Tāpēc šādā kontekstā un situācijā gluži kā svaiga ūdens malks ir pēkšņais un neticamais Ģenerālprokuratūras atzinums, ka Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim neklājas jaukties iekšā KNAB vadītāja kompetencē – proti, ka tiesiski un korekti ir tā, ka premjeram Dombrovskim nav jābāžas tur, kur nav jābāžas, un nevajag no augšas pavēlēt, kādā veidā Vilnītim jāreorganizē sava iestāde. Tas ir debesu brīnums. Liels retums, ka Ģenerālprokuratūra piepeši novirzās no partejiskās līnijas kursa un izdara ko nebūt juridisku. Varbūt tam sakars ar to, ka Ģenerālprokuratūra pašlaik ir palikusi bez saimnieka – vecais ģenerālprokurors ir projām, bet jaunais tā īsti vēl nav atnācis. Kaut nu šādu brīžu būtu vairāk.
Jo ir nepatīkami vērot, ja spēlētājs ir acīmredzamā aizmugurē un vēl iesit vārtus, šie vārti tiek ieskaitīti, bet, ja ir iesisti īsti un skaisti vārti, tad tos neieskaita. Bet nu skaidrs arī, ka tiks meklēti vainīgie un tie pa partijas līniju smagi atrausies. Virsprokuru Juri Pēdu par to varētu represēt. Par to, ka nerubī fišku un ir iedomājies, ka jāseko likuma burtam un garam, nevis politiskajam uzstādījumam. Šie uzstādījumi taču ir sen zināmi: Vienotība un premjers Dombrovskis ir eņģelozi radījumi, kuriem taisnība ir vienmēr, pat ja viņi kaut vai desmit metrus atrodas aizmugurē un sit ar kāju sāncensim zem jostasvietas. Bet sapriecāties par Ģenerālprokuratūras piepešo juridiskumu, ne politiskumu, laikam jau ir pāragri. Diezin vai tā ir kāda kursa maiņa, bet drīzāk nejaušība, kas ir ārpus likumsakarībām, vai kāda mazāka apakšnieka pašdarbība.
Ar Jāņa Maizīša nekļūšanu par trešreizēju ģenerālprokuroru partiju grupai Vienotība šļūk ārā no rokām noteikšana pār prokuratūru. Pagaidām neviens nezina, kas īsti ir ģenerālprokurora amata kandidāts Ēriks Kalnmeiers. Šajā juku un nesaprašanās laikā iespējami tādi novirzījumi no īsteni pareizā partijas kursa kā atzinums par Dombrovskim izsniedzamo kurvīti dejā pret Vilnīti. Taču tuvākajā laikā notiks mēģinājumi varu pār represīvo prokuroriestādi atgūt, un tad tādi atzinumi kā Pēdam par Dombrovska prettiesisko formu Vilnīša reformu apturēšanai vairs netiks pieļauti.