Vainīgie un atbildīgie

Saeimas vēlēšanu gados nākamie pāris mēneši pēc Jāņiem politiķiem allaž ir diezgan sarežģīts laika posms. Šajā laikā ļoti vajag otro elpu, taču kur lai to ņem, ja parlamentā ir vasaras brīvdienas un atkrīt tradicionālā zīmēšanās tribīnē ar kvēlām runām un likumdošanas iniciatīvām? Tāpēc politiķiem, ja viņi grib nezust no ļaužu atmiņas, jāgudro visādi veidi, kā saglabāt savu gaišo tēlu un uzliet pēc iespējas vairāk šmuces konkurentiem.

Šī vasara nebūs izņēmums politiskās cīņas metožu izvēles ziņā – kampaņa solās būt netīra, un sitieni zem jostasvietas netiks taupīti.

Politikas taisītājam visos laikos ir bijis svarīgi noskaidrot, kāds būs svarīgākais vēlēšanu jautājums. Un tad jākonstruē savs stāsts – atbilde uz šo jautājumu. Tā, piemēram, Vladimiram Putinam Krievijā nākt pie varas palīdzēja vardarbības uzliesmojums Čečenijā, un uz šo jautājumu viņš konstruēja visiedarbīgāko atbildi – ka teroristi jāmērcē (jānogalina) atejā. Dmitrijam Medvedevam, lai kļūtu par Krievijas prezidentu, bija jāizdara vien tik – jāatbild ar savu stāstu uz jautājumu: "Kurš būs konsekventākais Putina kursa turpinātājs?"

Lai uzminētu Latvijas šārudens svarīgāko jautājumu, nav jābūt gaišreģim. Protams, galvenais jautājums būs: "Kas jādara, lai Latviju izvestu no krīzes?" Normāli būtu, ja vēlēšanās uzvarētu tie spēki, kam ir idejas, viedoklis, atbilde. Taču atbilde ir vien retajam.

Lai šo trūkumu kompensētu, notiks mēģinājumi vēlētāja skatienu novirzīt no pamatjautājuma "Ko darīt?" uz jautājumu "Kurš vainīgs?" un tad visu atbildību par situāciju novelt uz konkurentiem, savu stāstu konstruējot pēc formulas: "Mēs tie labie, citi – ne."

Lai šādu stāstu virzītu vēlamajā gultnē, nepieciešams piesavināties jēdzienus, okupēt monopoltiesības uz to valodas slāni, kas apraksta jaukas un labas lietas. Tā visaktīvākā valodas privatizētāja Vienotība (agrāk Jaunais laiks) pakāpeniski ir pamanījusies pievākt sev tiesiskumu, godīgumu, profesionalitāti, antikorupcijas cīņu, sabiedrības intereses. Tomēr diezin kā nav veicies ar uzstāšanos tautas vai pat visas tautas vārdā. Te drīzāk priekšā atkal aizsteigušies iepriekšējie tautas vārda īpašnieki – Tautas partija ar savām Tautas deklarācijas aktivitātēm.

Taču neba tikai liriķu sacensība gaidāma šajā priekšvēlēšanu kampaņā. Lai propagandā lietotās metaforas izskatītos ar saistību ar realitāti, līdz vēlēšanām var uzsprāgt vēl ne viens vien korupcijas skandāls, var tikt uzsākti vēl jauni kriminālprocesi, var atkal notikt kādi aresti un tamlīdzīgi šovi. Ešafots pilsētas centrālajā laukumā – tas taču vienmēr ir bijis politiski iedarbīgs pasākums.

Maz ticams, ka līdz rudenim varētu ieviesties kāda skaidrība skandālā ar Latvenergo vadošo amatpersonu aizturēšanu. Varbūt elektrības ražotāji ir ņēmuši kukuļus un tos mazgājuši, bet varbūt arī ne. Taču viena lieta gan jau ir skaidra – KNAB aktivitātes Latvenergo lietā politiķi noteikti mēģinās izmantot priekšvēlēšanu cīņā. Vienotība te mēģinās izstiept šādu asociāciju plūsmu: labā KNAB darbiniece Juta Strīķe ir aizturējusi sliktos Latvenergo amatvīrus, bet Strīķes labais bijušais priekšnieks Aleksejs Loskutovs tagad jau ir Pilsoniskās savienības biedrs un Vienotības saraksta kandidāts vēlēšanās. Tātad viss labais pieder Vienotībai, kamēr atbildība par Latvenergo norisēm uzveļama Tautas partijai kā ļaunajiem un korumpētajiem. Protams, ar visiem spēkiem tiks mēģināts notušēt faktu, ka pašlaik Latvenergo atrodas Vienotības pārziņā, – gan ekonomikas ministrs, gan politiski atbildīgais nozares valsts sekretārs ir Vienotības kadri. Tik un tā to lietu mēģinās menedžēt tā, ka āda un gaļa pieder Vienotībai, bet iekšu iekšas – Tautas partijai.

Vienotības karagājiens pret oranžajiem ir sekmējies diezgan labi – to rāda sociologu reitingi. Taču ir vēl viena fronte, un tajā nesokas nemaz. ZZS reitings ir joprojām lielisks, savukārt ZZS premjera amata kandidāts Aivars Lembergs ir viens no pozitīvi populārākajiem cilvēkiem valstī.

Ir politiskie spēki, kam ļoti negribas pieredzēt, ka pēc vēlēšanām tiem nāksies sēsties pie kompromisu galda ar ZZS un Lembergu. Tāpēc pagājušajā reizē tā nejauši sagadījās, ka uz priekšvēlēšanu karstāko periodu Lembergs no politikas procesa tika izolēts. Taču atkal vēlēšanas nāk virsū un atkal Lembergs traucē. Tiesa gan, kā rāda pieredze, cietumi nelīdz, un uzbrukumi, ja tie ir ar acīmredzami nepatiesu pamatu, nesamērīgi un tendenciozi, rada pretēju efektu – reitingi aug un rezultāti uzlabojas. Otrkārt, reitingi uzlabojas tāpēc, ka cilvēkiem nepietiek ar pasakām vien, bet gribas dzirdēt arī atbildes uz svarīgiem jautājumiem.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais