Vēl nepatīkamāka par odiem un knišļiem šovasar ir uzmācīgā sīkšana un dīkšana, kas priekšvēlēšanu mitrajā gaisotnē ir pārņēmusi virkni laikrakstu un elektronisko mediju, tajā skaitā arī sabiedriskos, par nodokļu maksātāju naudu uzturētos plašsaziņas līdzekļus – mediju telpu līdz pat sijām kā melns mākonis ir pārpildījuši pseidoeksperti – personāži, kas uzdodas par neitrāliem politikas procesa vērotājiem, bet kuri šajā procesā ir iekšā ar visām četrām.
Viens otrs no viņiem būs ierakstīts Saeimas vēlēšanu kandidātu listē, taču pagaidām turpina uzdoties par stāvētāju un vērotāju no malas.
Ieslēdz televizoru vai radio, skaties ziņu lentēs vai lasi avīzē, visur izsakās, norāda un pauž sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka, sabiedrības par atklātību Delna juridiskā analītiķe Aiga Grišāne, politoloģe Lolita Čigāne, Delnas vadītāja Inese Voika un citi, kas visi no vieniem māliem mīcīti un kurus vieno viena partiju apvienība un viena ideoloģija iekš Sorosa.
Šo ekspertu paudums ir viegli prognozējams jau iepriekš – vai runā Providus, Delnas vai Meierovica biedrības pārstāvji, viņu viedoklis būs: "Sliktas ir visas citas partijas, izņemot partiju apvienību Vienotība." Šo ekspertu vērtējumam var ticēt tikpat lielā mērā kā tad, ja policijas pieķertam dzērājšoferim uzticētu pašam analizēt alkohola saturu savā urīnā.
Pārsteidz īpašā intensitāte, ar kādu pēdējā laikā šīs aprindas manifestējas. Turklāt arī sacītā saturs dažkārt ir līdz šim vēl neredzēti hiperliekulīgs, dubultstandartīgs. Tā, piemēram, ilggadējais Delnas padomes loceklis Aivars Endziņš (Diena, 21. maijs), kurš lasītājam tiek pieteikts kā Dr. jur., augstskolas Turība profesors, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, vērtē Vinetu Muižnieci (Tautas partija), kura pagājušajā nedēļā tika ievēlēta par Satversmes tiesas tiesnesi.
"Tiesneša amats Latvijā nav savienojams ar partejisko piederību. Lai gan Vineta Muižniece no TP izstāsies, viņa tajā ir bijusi pārlieku ilgi un ir pārāk cieši saistīta ar politiku – tā ir galvenā problēma," virs Muižnieces galvas sīc Endziņš.
Te publika var samulst… Varbūt šis A. Endziņš nav tas pats A. Endziņš, kurš 1996. gadā Satversmes tiesas tiesneša amatā nonāca pa taisno no Latvijas ceļa partijas biedra un Saeimas deputāta krēsla? Var jau būt, ka šim A. Endziņam nav sakara ar to A. Endziņu, kurš pirms Latvijas ceļa bija arī Tautas frontē un pirms Tautas frontes – PSKP biedrs kopš 1963. gada. Tas A. Endziņš tātad politikā bija pabijis neilgi, turpretī V. Muižniece – ilgi.
"Šajā gadījumā Saeima ir nostrādājusi kā darbā iekārtošanas birojs, ja gadījumā neizdodas iekļūt nākamajā Saeimā," ironizē A. Endziņš. Bet tad par ko nostrādāja Saeima tajā reizē, kad darbā iekārtoja pašu A. Endziņu?
Politiskā cīņa allaž ir bijusi saistīta ar mazākiem vai lielākiem meliem, un ir gluži dabiska arī politikāņu tieksme sev un saviem darbiem piemērot vienu mērauklu, bet citiem citu. Īpaši bezkaunīga šo dažādo mērauklu piemērošana šovasar ir raksturīga Vienotības stūmējiem uz 10. Saeimu. Rodas iespaids, ka viņi elektorātu uzskata par tādu, kam atmiņa kā zelta zivtiņai, – kas neatminas, kas valstī notika pirms pieciem, desmit, piecpadsmit gadiem.
Lai vai kāda būtu V. Muižnieces kompetence un piemērotība amatam, dažām personām šajā valstī būtu derējis izmantot lielisko iespēju paklusēt. Taču A. Endziņš šo iespēju atkal nav izmantojis.