"Šīs valdības dienas ir skaitītas," intervijā Neatkarīgajai sacīja LPP/LC līderis Ainārs Šlesers. Vieda atziņa. Taču vismaz pagaidām buldozeriskā Šlesera kunga sētais grauds diezin vai kritīs auglīgā augsnē. Valdošās, pusvaldošās un nevaldošās partijas pašlaik ir tendētas tūpstīties, mīņāties, glūnēt no krūmiem...
Raugi, tiem, kas vērojuši līdzšinējos Latvijas politikas procesus divu gadu desmitu griezumā, dzīvā atmiņā ir precedenti iz vēstures ar līdzīgām situācijām un līdzīgiem valdību gāzumu priekšnojautu brīžiem. Piemēram, Ziedoņa Čevera aiziešanai no Guntara Krasta valdības 6. Saeimas pilnvaru laika izskaņas posmā rezultāts bija pavisam negaidīts Čeveram – tie, kuri skubināja Čeveru iziet no koalīcijas, paši palika savās vietās un pašpasludinājās par varoņiem, kamēr Čevera Demokrātiskā partija Saimnieks tika nodēvēta par ģļēvuļiem un aizsūtīta uz politisko kapsētu.
Kļūt par nākamo Čeveru Šlesers neriskē, jo viņš tāpat jau ir opozīcijā, toties riskantā situācijā ir Tautas partija. Negribēdama kļūt par gļēvuli, Tautas partija vīrišķīgi pacieš vienu spļāvienu sejā pēc otra un spēj tik vien, kā klusi klukstēt pret nodokļu tālāku paaugstināšanu. Tikmēr vecākais brālis valdībā Jaunais laiks turpina savu triumfa jājienu, optimizējot un griežot ne tikai tur, kur nevar negriezt, bet arī tā, lai galvenajās mezglu vietās pie svarīgākajām pārvaldes svirām kaut kā tā neviļus sanāktu, ka posteņos iekļūst jaunlaicīgie vien.
Saīsinot fronti, kā Hitlers 1945. gada pavasarī, Tautas partija cer, ka Valdis Dombrovskis spēles turpinājumā pats tā izgāzīsies, ka publikai no debess juma lejup nolaidīsies apskaidrība – tā nonāks pie atziņas, ka veco, trekno laiku vadoņi bija labāki. Un, ka ne jau nu gluži Andris Kalvītis būtu jāsauc atpakaļ, tad Andri Šķēli jau nu gan tauta sagaidīs ar ovācijām un ziediem un lielā vienotībā lūgsies, lai viņš atgriežas strādāt.
Kamēr politiķi kā skudru pūžņi savstarpējos karos vai kā zirnekļi burkā cits citu noēd, būtiskākais, kas pašlaik notiek Latvijā, ir tas, ka katra Valda Dombrovska valdības vadībā pavadītā nedēļa, katra diena, katra stunda un katra minūte un sekunde ir ļaunums, zaudējumi un kaitējums šai valstij. Pašlaik jau ir noēsti visi tā saucamie uzticības kredīti, un, ja vēl uz kaut kā Dombrovskis vēl turas, tad tā ir tikai viņu cukuraini balstoša propaganda.
Ir, protams, objektīvi nepieciešami nepopulāri darbi, kas būtu jādara jebkura premjera un jebkuras koalīcijas valdībai – budžeta izdevumi ar ienākumiem ir jāsabalansē, un skaidrs, ka būtu jāgriež.
Bet varbūt tomēr nav vērts ļaut šai valdībai turpināt? Šleser, Šķēle, zemsavieši, vai nevarat tomēr saņemties? Tas, ka ir partija, kas smejas par jums, īpašu žēlumu varbūt neraisa – tās ir jūsu, partijnieku, savstarpējās darīšanas noskaidrot, kuram gailīši lielāki. Taču žēlums ir par valsti. Ja ir kādas domas par to, ka vajadzētu šo valsti glābt, tad labākais pirmais solis uz to pašlaik būtu šīs valdības gāšana.