Ziedu klēpji apsveikumiem jau ir pasūtīti, jo paredzams, ka šodien Saeimas plenārsēdē deputātu vairākums nobalsos par līdzšinējā ģenerālprokurora Jāņa Maizīša palikšanu iesildītajā krēslā uz trešo termiņu – uz vēl pieciem gadiem.
Nav nekāda likuma, kas liegtu ģenerālprokurorēt neskaitāmus pilnvaru termiņus. Tāpēc, kamēr, piemēram, Valsts prezidentam šādi ierobežojumi ir – viņš nevar būt amatā vairāk nekā divas reizes pēc kārtas –, ģenerālprokurors sanāk kā tāds Brežņevs, kurš var sēdēt krēslā kaut vai līdz kapa malai, kaut vai līdz kamēr jāveic krūšu paplašināšanas operācija, kad pietrūkst vietas, kur uzkārt ordeņus.
Par Maizīti jau izsenis stāv un krīt tās aprindas, kas pašlaik pulcējas zem Vienotības karogiem. Jo, raugi, Ģenerālprokuratūra līdz šim ir uzcītīgi strādājusi šim politiskajam spēkam kā aģitācijas un propagandas izpalīgs, ir konstruējusi kriminālprocesus pret jaunlaicīgo (tagad vienotīgo) konkurentiem. Un otrādiņ – kad aizdomu ēna krīt pār gaismas spēkiem, viņu klasesbiedriem un draudziņiem, šī pati Ģenerālprokuratūra ir demonstrējusi pārsteidzošu redzes un dzirdes zudumu. Nu kā pēc visa tā labā, ko darījis ģenerālprokurors, nesauksi viņu par tiesiskuma garantu un ar visām četrām neatbalstīsi?
Otrs iebalsošanas garants ir krievpartijas, tostarp arī PCTVL.
Trešais Maizīša atbalstītājs veidojas no sirdzējiem ar Stokholmas sindromu, no tādiem kā Mareks Segliņš (Tautas partija), kurš Maizītī ir pratis saskatīt toleranci, savaldīgumu un spēju atturēties no populisma. Lai nu tā būtu, bet ko tad lai saka par pašu Segliņu? Bailes, gļēvums un naivas cerības, ka prokurori būs maigi pret tautpartijiešiem? Var jau būt, ka prokuroru kampiens pret oranžajiem tiešām atslābs, taču tad nevis par to, ka viņi savā mazohismā izteikuši Maizītim komplimentus un par viņu balsojuši, bet tāpēc, ka ļoti var gadīties – Tautas partija drīz vairs nebūs ne liela, ne ietekmīga un tās pārstāvji nebūs amatos, kuros kaut teorētiski varētu sadarīt ko tādu, kas varētu raisīt prokuroru interesi.
Vēl viens apsvērums, kāpēc tautas priekšstāvji balsos par Maizīti – mīļā miera labad. Bail pat iedomāties, kāda ķērkšana sāktos, ja Maizītis šodien kaut kā neiebalsotos. Līdz vēlēšanām vairs tikai pieci mēneši, un nevienam negribas lieki skandalēties. Kaut kādus politiskus punktus te gūt grūti, jo ļaužu masām gluži labi patīk ešafotu celšana, bagātnieku un populāru personu stiepšana uz kāķa. Maizīša neiebalsošana mirklī tiktu tulkota kā atriebība par slavenajām, lielajām lietām. Mazāk svarīgi, ka šīs lielās lietas ne ar ko nav beigušās un lielākoties ne ar ko arī nebeigsies, jo ir pupu mizas. Svarīgākais ir pats process.
Maizītis ir izdevīgs arī tādā ziņā, ka viņš ir prognozējams, kamēr par jebkuru citu kandidātu nevarētu zināt, kādus zobus viņš varētu parādīt rīt.
Vēl ar Maizīti ir tāda būšana, ka publikas acīs viņa loma gan šķiet liela un būtiska, kamēr realitātē laika gaitā viņa funkcijas ir aizvien mazinājušās un samazinājušās. Ja tā turpināsies, vēl pēc pieciem gadiem Maizīša funkcijas sašaurināsies līdz Ģenerālprokuratūras preses sekretāres sekretāra funkcijām – viņš būs tikai runas persona, kas iznāk televīzijas kameru priekšā un papauž, kādi Damokla zobeni pār kādiem sliktajiem atkal karājas. Uz šādu Maizīti neviens vairs neapvainosies, no viņa neko negaidīs, ne arī no viņa baidīsies.
Jau tagad nevar īsti saprast, ar ko vispār nodarbojas ģenerālprokurors, kas viņam būtu, kas nebūtu jādara. Uzraudzības funkcijas viņam it kā būtu jāveic, taču nav dzirdēts, ka Ģenerālprokuratūra būtu kaut ko ļoti uzraudzījusi. Kad tika pieņemti antikonstitucionāli pensiju likuma grozījumi, Ģenerālprokuratūra uz to nekādi nereaģēja. Kad valdība sāka skatīt Parex bankas pārņemšanas lietu, ģenerālprokurors izbēga no sēžu zāles, lai viņam nekas nebūtu jādzird. Jo prokuratūrai labāk tīk būt procesa ierosinātājai, procesa virzītājai. Bet tad rodas jautājums: priekš kam vispār vajadzīga Ģenerālprokuratūra? Ar izmeklēšanu jau nodarbojas apgabalu tiesu prokuratūras. Bet priekš kam vēl līdztekus tam vajadzīga milzīgā piecstāvu ēka pilsētas centrā? Vai tāpēc, ka dubults neplīst?
Tā dubulti nodrošināties varēja treknajos laikos, taču pašlaik ir bads, pustukša valsts kase, un nauda būtu jātaupa.
Taču diezin vai Saeima šodien spriedīs par tieslietu sistēmas pamatjautājumiem un meklēs sistēmiska rakstura kļūdas. Jautājums būs par vai pret Maizīti, un, tā kā citas kandidatūras nav, ļengani un bez nopietnas diskusijas Maizītis tiks iebalsots uz trešo termiņu.