Partijas Jaunais laiks līdera Einara Repšes voluntāri uzspiestās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reorganizācijas procesā tika radīti divi jauni posteņi – VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā un otrs vietnieks – nodokļu jomā.
Tika izsludināts konkurss, kā rezultātā muitas jomas pārzinis VID, Tālis Kravalis jau savā postenī strādā, kamēr otrs konkursa uzvarētājs, Lauris Leja, pagaidām karājas gaisā, amatā neapstiprināts.
Uzzinot šādu tādu informāciju par pretendentu uz augsto posteni, jāteic, ir ļoti labi, ka karājas gaisā, un vēl labāk būtu, ja viņš krēslā tā arī nekad neiesēstos.
Jo pastāv pamatotas bažas par to, vai šī persona varētu spēt pildīt valstiski ļoti nozīmīgo amatu bezkaislīgi, nešķūrējot atvieglojumus un piesegšanu savējiem, bet nepatikšanas un represijas – svešajiem.
L. Leja ir advokāts, kurš ir pamanīts vismaz trijos interešu konfliktos. Pirmkārt, viņš ir bijis labs advokāts savam brālim Robertam Lejam, risinot viņa problēmas ar nodokļu nomaksu, – VID bija uzlicis diezgan ievērojamus (ap 300 000 latu) uzrēķinus R. Lejam, kam pieder vairāk nekā desmit nekustamie īpašumi. Palīdzot klientam, vienlaikus brālim, L. Lejam ir izdevies Valsts kasei maksājamo summu samazināt. Tas būtu jauki, ja L. Leja turpinātu darbību nodokļu maksātāju un nemaksātāju aizstāvībā, bet tagad viņš taču grasās pats būt galvenais nodokļu iekasētājs.
Otrkārt, L. Leja ir partijas Jaunais laiks Rīgas domes frakcijas vadītāja Edgara Jaunupa bijušais klasesbiedrs, kas nepārprotami norāda uz nākamā amatvīra čomiskām saitēm ar jaunlaicīgo politiku. Protams, nevar apgalvot, ka klasesbiedrs ir tas pats, kas kasesbiedrs, un Latvija vispār ir diezgan maziņa valsts, taču aizdomīgi tas ir.
L. Leja ir tas pats neatkarīgais eksperts, kuru E. Repše aicināja vērtēt KNAB darbinieka Jura Juraša zirgu darījumus tādā gaismā, lai tie izskatītos eņģeliski nevainīgi. L. Leja šo uzdevumu izpildīja godam un tādā veidā tad laikam izpelnījās strīpainā žaketē tērptā ministra VIP ielūgumu uz VID. Tādējādi L. Leja pierādīja, ka ir pietiekami profesionāls (Repšes izpratnē), lai vajadzības gadījumā spētu sarakstīt indulgences Repšem vajadzīgajiem cilvēkiem.
Treškārt, L. Leja ir līdz elkoņiem iesaistīts tā sauktajos Ventspils tranzīta karos. Rīgas tiesas apgabala prokuratūras lietvedībā atrodas kriminālprocess, kura ietvaros SIA LSF Holdings meitas uzņēmums SIA LSF Trans ir atzīts par cietušo, bet bijušais SIA LSF Trans rīkotājdirektors Valērijs Godunovs, kas ir uzņēmēja Oļega Stepanova uzticamības persona, šajā procesā ir apsūdzētais par nozieguma izdarīšanu – uzņēmuma darbinieka ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu un pārsniegšanu. L. Leja ir O. Stepanova advokāts civiltiesiskos strīdos par 8,3 miljonu latu piedziņu, kur iesaistītas SIA LSF Holdings un SIA LSF Trans.
Kriminālprocesa ietvaros tika nozīmēta SIA LSF Trans grāmatvedības ekspertīze. Un tavu brīnumu! Prokuratūras nozīmētā eksperte J. Liodorova sava atzinuma gatavošanā ir izmantojusi juridisko zinātņu doktora L. Lejas 2008. gada 8. decembra atzinumu par SIA LSF Trans statūtos noteiktajiem pārstāvības tiesību ierobežojumiem. Lieki teikt, ka šajā atzinumā vienpusīgi un tendenciozi aizstāvētas V. Godunova darbības. Proti, šajā gadījumā L. Leja ir it kā malā stāvošs eksperts un tajā pašā laikā arī aizstāvis vienai no iesaistītajām pusēm. Kur gan vēl brēcošāku interešu konfliktu?
Gan plašsaziņas līdzekļi, gan liela sabiedrības daļa dažkārt nepadomā un grēko ar advokātu darbības vērtējumiem, identificējot viņus ar viņu klientiem. Tas nav korekti. Taču pavisam cita lieta ir, ja advokāts, kurš nupat vēl bija aizstāvis, nākamajā brīdī grasās ieņemt kādu valstisku posteni, no kura augstumiem viņam ir iespējas lemt par savu nesen bijušo klientu un viņa pretinieku likteni. Te jau saknē izslēgta iespēja, ka amatpersona varētu būt bezkaislīga.
Nav grūti paredzēt, ka jaunais partiju kopveidojums Vienotība, kura sastāvā ietilpst arī Jaunais laiks, priekšvēlēšanu laikā turpinās skandināt mantru: "Profesionalitāte, godīgums" un tādā garā. Tad jau dzīvosim un redzēsim, vai šīs politiskās vienības sludinātie principi – nekorumpēšanās, nedzīvošana interešu konfliktos – ir ar kādu nebūt kaut nelielu reālu saturu vai arī tikai tukša skaņa. Viens no lakmusa papīriem, ar kuru noteikt, vai šai politiskajai vienībai ir kaut cik kauna, būs tas, vai L. Leja kļūs vai nekļūs par VID ģenerāldirektora vietnieku.