Administratīvi politiskā tiesa

Vienā no daudzajām tiesas prāvām, kurās pret savu gribu vai turoties pretī ir iesaistīts Ventspils mērs Aivars Lembergs – lietā par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja savulaik Lembergam izteiktā brīdinājuma atcelšanu pilnībā – viņš ir izteicis noraidījumu lietas izskatītājai – Administratīvā rajona tiesas Liepājā tiesnesei Stellai Blūmai. Paredzams, ka tiesnese par savu noraidījumu lēmumu varētu paziņot piektdien.

Neba joka pēc, bet ar ļoti dziļu un smagu pamatu Lembergs motivē noraidījumu – tās ir bažas par tiesneses spēju tiesu spriest objektīvi un neitrāli, jo 2009. gada 22. oktobrī Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība izplatīja paziņojumu sakarā ar Saeimas lēmumu par Administratīvās apgabaltiesas tiesneša Māra Vīganta neapstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi.

Pirmajā acu uzmetienā varētu šķist – kas gan tur slikts, ja tiesneši, uzzinot, ka Saeima apskādējusi viņu kolēģi, salasās vienā barā, nodibina biedrību un uzraksta sašutuma pilnu viņa aizstāvības depešu?

Taču tiesnesis nav tā profesija, kuras pārstāvjiem piedien emocionāli un tendenciozi izbrēcieni... Tiesnesim jābūt akmenscieti neitrālam un tikai likumam kalpojošam – neatkarīgi no tā, ko runā politiķi, kādi pūļi, ar kādiem lozungiem murd pie tiesas nama. Ja tiesnesis nav neitrāls, tad viņš vairs nav tiesnesis, bet ierocis kādu politbiroju vai ekonomisku grupējumu rokās.

Paužot atbalstu Vīgantam, Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība ir maķenīt pārcentusies un neslēpti politiski iekrāsojusies – rodas iespaids, ka Latvijas administratīvie tiesneši nav juristi, bet politiķi, propagandisti, polittehnologi, kas labprāt piedalās antilemberga kampaņā, atražojot klišejas šīs kampaņas ietvaros. Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība pat apsaukājas gluži kā anonīmie huligāni, kas raksta trīs burtus uz publisko tualešu sienām un komentārus interneta portālos. Tiesneši uzskata, ka Saeimas lēmums esot atriebība Vīgantam par "oligarha Aivara Lemberga apcietināšanu"!

Saprotams, ka šajā tiesnešu sacerētajā dokumentā pieminētā persona – Lembergs, lasot, ko par viņu domā tiesneši, diezin vai vairs var ticēt, ka šie tiesneši spriedīs taisnu tiesu. Tad jau par tiesnešiem varētu strādāt arī Jaunā laika, Sorosa fonda Latvija un Lemberga Ventspils tranzītoponentu iecelta troika. Skaidrs, kādus spriedumus tad rakstītu šāda tiesa. Ja Latvija tomēr pagaidām nav kāda tirānija, tad šeit ir jāievēro vismaz pašas elementārākās cilvēktiesības, un viena no šīm pamattiesībām ir tikt tiesātam taisnīgā tiesā.

Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība esot nodibināta pāris nedēļas pirms Saeimas lēmuma par Vīgantu. Laikam jau tad ar konkrētu nolūku bijusi šī dibināšana, jo, atskaitot Vīganta atbalstīšanu, par šīs organizācijas aktivitātēm nekas nav dzirdēts. Taču šā vai tā, nodibinājuma nosaukums ir tāds, ka rodas iespaids, ka tas runā visu Latvijas administratīvo tiesnešu vārdā. Vismaz pagaidām administratīvie tiesneši nav pauduši, ka biedrība un viņi būtu divas dažādas lietas. Un, kamēr administratīvie tiesneši nav norobežojušies no biedrības, neviens administratīvais tiesnesis nevar tikt uzskatīts par spējīgu spriest bezkaislīgi prāvās, kur atbildētājs vai prasītājs ir Lembergs.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais