Krīzes skarbās tautasdziesmas

Sniga sniegi, putināja, Baltām pūkām piesnieg gaiss… Tās nebija sniega pūkas – Izput spilvens sociālais.

*

Divi Valži valsti valda,

Valsts dziļā dibenā;

Kamēr Valžiem nedos gadus,

Ārā netiksim nekā.

*

Pūti, pūti, Ziemelīti,

Aizdevumu šaizemē,

Lai varēja deputāti

Pilnu māgu pieštopēt.

*

Es redzēju zelta stelles

Daugavā līgojam…

Bet varbūt tās bija štelles?

Šķēle taču atgriezies.

*

Saules Vaira laipu lika

Uz Briseli dziedādama;

Laipa pušu pārlūzuse,

Pārnāk mājā grabēdama.

*

Visi putni skaisti dzied,

Zīle vien nedziedāja;

Tēvzemiešus, nabadziņus,

Vieni jāja, otri jāja.

*

Rīgas domē sācies šovs,

Tur nav vainīgs Ušakovs;

Striptīzu dej budžets pliks,

Izģērbis to Bertolds Fliks.

*

Bez polša nesapratu,

Cik ir dienas nedēļā;

Vecā Diena, Citadiena,

Pūš pīlītes duetā.

*

Nezināju, kā runāt

Ar aizjūras valūtfondu,

Ziepes vai līdzi ņemt,

Vai varbūt vazelīnu?

*

Pār kalniņu Repše jāja

Strīpainā žaketē;

Man birst zilas asariņas

Fiskālā paketē.

*

Rātsnamam treji stāvi,

Treju stāvu valodiņa:

Man nosvila ausu gali,

Mātes vārdus klausoties.

*

Ilgi nāca Ziemassvētki,

Ātri, ātri gan aizgāja,

Ātri aizies šī krīzīte,

Kad būs klāt nākamā.