Spoža uzvara pār zinātnieku Uldi Bērziņu

Nav nemaz tā, ka Latvijas valstī slikti būtu ar tiesiskumu. Tiesiskums pastāv, un nevienam likumpārkāpējam nebūs izvairīties no taisnās latvju Temīdas. Ar absolūtu triumfu nesen ir noslēgusies prāva Latvijas valsts pret Uldi Bērziņu – tiesa ir atņēmusi U. Bērziņam Latvijas Republikas pilsonību, jo šis indivīds bija iedomājies, ka viņam kabatā varētu būt divas pases – Latvijas un Zviedrijas.

Sorrī, puis, ar divām pasēm staigāt ir tiesīgi tikai latvieši, kas aizbēga uz Rietumiem 1945. gadā, un viņu pēcnācēji. Dubultpilsonība ir atļauta tiem, kas to ieguvuši līdz 1995. gada jūlijam. U. Bērziņš šajā kategorijā nekādi neietilpst, jo ir dzimis un audzis šepat, finanšu šigilozes smagi skartajā tēvu zemē. Gan jau šīs likumu nianses U. Bērziņš zināja, bet, ja nezināja, pats vainīgs, jo likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Kas gan ir šis U. Bērziņš, kas bijis tik nekaunīgs, ka pieņēmis otru pilsonību un naivi cerējis, ka varas iestādes viņu nepamanīs, neatmaskos un Latvijas pilsonību neatņems?

U. Bērziņš ir zinātnieks, fiziķis, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta vadošais pētnieks, habilitētais doktors. Latvijā nedz valsts finansē kādus nopietnus pētījumus, nedz arī privātajā sektorā kādam vajag lāzertehnikas speciālistus, U. Bērziņa zināšanas un prasmes ir tādas, kas ļauj viņam konkurēt pasaules līmenī. Taču tas jau nav nekāds attaisnojums. U. Bērziņš – šis nepatriotiskais tips – ir devies pāri jūrai vieglākas maizes meklējumos, pie bagāto zviedru putras bļodām un gaļas baļļām. Skaidrs, ka viņam ir savtīgas un merkantilas intereses, jo, ja viņš godīgi mācītu Latvijas skolēniem Oma likumu, tad saņemtu mēnesī padsmit reižu mazāku mēnešalgu. Kamēr simtiem skolotāju Latvijā mirst badā, U. Bērziņš iedomājies, ka jāstrādā Zviedrijā.

Un, padomājiet, kāda ir bijusi U. Bērziņa motivācija pieņemt Zviedrijas pilsonību! Latvijas pilsonība viņam esot patraucējusi braukt ilgākā komandējumā uz Dienvidkoreju, jo nav bijis iespējas dabūt vīzu tikpat ātri, kā to dabūjuši kolēģi zviedri. Tātad U. Bērziņam nauda svarīgāka par dzimteni. Tiklīdz būšana par latvieti mazliet apgrūtina, tā vēl otru pasi ievajadzējies.

Pozitīvi, ka PMLP acīmredzot nav skārusi vispārējā valsts iestāžu restrukturizācija un tā joprojām izcili pilda savas funkcijas – iztīra Latviju no nelikumīgiem dubulpilsoņiem. Jauki arī, ka nav tā, ka Latvijas tiesu sistēma būtu traki pārslogota, – lūk, tiesai ir atradies gan laiks, gan tinte sprieduma rakstīšanai U. Bērziņa lietā.

Šī lieta ir arī pierādījums Latvijas tiesu varas neatkarībai – mēdz būt ļaudis, kas atļaujas kritizēt svēto Pilsonības likumu. Prezidents Valdis Zatlers savulaik, tiekoties ar U. Bērziņu Stokholmā un uzzinot zinātnieka problēmu, bija izsaucies, ka likums laikam tiešām ir absurds. Taču nedz PMLP, nedz tiesa nav pakļāvusies V. Zatlera politiskajam spiedienam un ir rīkojusies tā, kā to paģēr likuma burts.

Arī Latvijas Zinātņu akadēmija mēģināja brutāli iejaukties varas iestāžu un tiesu varas kompetencē, sacerot U. Bērziņa aizstāvības depešu. Nekas nesanāca. Rīgas Tehniskā universitāte palaikam mēdz saņemt no U. Bērziņa šādus tādus sūtījumus – gandrīz vai vienlaikus ar sprieduma lasīšanu tiesā universitātē pienāca kārtējās kastes ar lāzertehniku, ko ar milzu sajūsmu saiņoja vaļā mācībspēki, pētnieki un studenti. Taču šī sajūsma ir nevietā – jā, šī tehnika, ko privātā kārtā U. Bērziņš sagādā un sūta uz Latviju, nav pati vismodernākā, bet tikai moderna. Tātad viņš uz Latviju sūta fizikas tehnoloģiju šodienu, pats tur, Zviedrijā, palikdams strādāt ar rītdienas aparatūru. Neģēlis!

Universitātei vajadzētu izslieties lepnumā un U. Bērziņa dāvanas turpmāk nepieņemt, jo lāzeriekārtas nav nekādas dārgās – pārsimt tūkstošu latu vērtībā varbūt katra. Lai turpmāk sūta tādas, kas maksā miljardus, vai arī lai neuzbāžas ar savām iekārtām. Latvijai nevajag nekādas dāvanas no personas, kurai nupat ar kaunu atņemta Latvijas pilsonība!

Vispār jau universitātei vajadzētu sākt domāt par savu pašlikvidēšanos. Latvijai nevajag ne tādu zinātnieku U. Bērziņu, ne arī zinātni vispār kā tādu. Latviešiem sen būtu jāapzinās sava īstā vieta – nevis ar zinātni jānodarbojas, bet jāmācās par kafijas pienesējiem ārzemju saimniekiem, jāsniedz viņiem kvalitatīvi seksa pakalpojumi, prasmīgi jāsatīra kakas pie Brīvības pieminekļa, kad tur dabiskās vajadzības nokārtojuši citvalstu tūristi. Kāda tur zinātne ar šādu attīstības budžetu, kāds Saeimā pieņemts nupat? Vajadzētu uz lietām skatīties reālistiskāk, piezemētāk.

PMLP vajadzētu padomāt, vai nevajadzētu pie viena atņemt Latvijas pilsonību arī dzejniekam, tulkotājam ar tādu pašu aizdomīgu vārdu un uzvārdu – Uldis Bērziņš. Šis otrs U. Bērziņš zina pārāk aizdomīgi daudz valodu – turku, arābu, ebreju un daudzas citas. Īpaši aizdomīgi, ka viņš ir pārtulkojis latviski arābu teroristu iecienīto lasāmvielu – Korānu! Diezin vai šāds cilvēks var būt īstens Latvijas patriots. Pārāk inteliģenti un intelektuāli Bērziņi Latvijā tikai bojā gaisu, un no viņiem ar steigu jāatbrīvojas!

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais