Citas valstis Lielbritānijas Brexit piemēram nesekos

© Publicitātes foto

Šobrīd viens no aktuālākajiem jautājumiem Eiropas Savienībā skar Brexit – vai Lielbritānija izstāsies ar vai bez līguma, un kā tas ietekmēs Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas iedzīvotājus? Latviešu izcelsmes Lielbritānijas uzņēmējs, filantrops, Biznesa augstskolas Turība absolvents Mārcis Liors Skadmanis savā viedoklī uzsver, ka pieņemtais lēmums, izstāties no ES, ir populisma ietekmes rezultāts. Tāpat viņš skaidro, ka citas valstis tuvākajā laikā nesekos Lielbritānijas piemēram.

Brexit. Visvairāk to izjūt un izjutīs Londona un citas lielās pilsētas.

Vairāki presē lasāmie raksti ir aplami

Presē lasāmie raksti, ka cilvēki izpērk veikalus, gatavojot pārtikas rezerves, kā arī tas, ka britu lidmašīnas vairs nedrīkstēs šķērsot Eiropas gaisa telpu, ir tikai mīti. Es Londonā neko tādu neesmu novērojis vai dzirdējis. Šāds apgalvojums ir diezgan aplams. Tirdzniecība Londonā norit, kā ierasts - būtisku kāpumu nav, bet ir vērojami peļņas kritumi, piemēram, pagājušajā gadā tirdzniecības tīkla John Lewis peļņa kritās par 99% salīdzinājumā ar 2017. gadu, savukārt online veikala Asos akciju vērtība samazinājusies par 40%.

Saskatāmas iespējas Āzijas un Tuvo Austrumu valstīm

Grūti spriest, kas mainīsies Latvijas un Lielbritānijas sadarbībā tieši uzņēmējdarbības jomā pēc Brexit - par to ir pāragri runāt, jo pagaidām ir daudz neskaidrību. Bet gribas domāt, ka tiks atrasts risinājums un veids, kādā uzņēmējdarbības procesi tiks nodrošināti arī turpmāk. Tie uzņēmēji, kuri vēlēsies sadarboties, darīs to, neatkarīgi kāds būs iznākums. Turklāt, ja jau ir izveidota veiksmīga saikne, kas nes labumu abām pusēm, neredzu iemeslus, kāpēc šādu sadarbību neturpināt. Būs nozares, kuras zaudēs, bet būs tādas, kuras iegūs. Esmu dzirdējis par vairāku sektoru aktivitātes samazināšanos, bet domāju, ka tā ir šī brīža situācijas ietekmēta nogaidīšanas taktika. Uzņēmumi un uzņēmēji abās iesaistītajās pusēs gaida gala iznākumu Brexit sakarā, lai varētu veidot tālākos plānos un virzīties uz priekšu. Kā jau minēju, Brexit nesīs arī priekšrocības, piemēram sekmēs Lielbritānijas uzņēmēju sadarbības iespējas ar Āzijas un Tuvo austrumu valstīm, tāpat ar 53 Nāciju Sadraudzības valstīm (bijušo koloniju valstīm), kas pašlaik aktīvi attīsta tirdzniecības saites ar Lielbritāniju. Elizabete II joprojām ir 16 Sadraudzības valstu oficiālā valsts galva. Grūti spriest, vai un kādas iespējas Brexit sniegt Latvijai. Jāuzsver, ka Latvija ir ES sastāvā, kas būtiski ietekmē situāciju pēc Lielbritānijas izstāšanās. Bet gribu teikt, ka pieredzējuši uzņēmēji pratīs atrast risinājumus jebkurā situācijā. Nemitīgi jāģenerē idejas un jāanalizē situācija. Neatkarīgi no tā, vai būs vienošanās, tas ietekmēs dažādus aspektus, kas saistīti ar sadarbības veidošanu. Latvijas uzņēmēji ir pietiekami zinoši un pieredzējuši, lai spētu turpināt strādāt, neraugoties uz radušos situāciju un to, kāda tā izvērtīsies.

Citas valstis Lielbritānijas piemēram nesekos

Ņemot vērā, ka šogad būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kur noteikti tiks ievēlēti jauni politiskie spēki, tāpēc grūti spriest, kāda pēc vēlēšanām būs katras valsts nostāja šāda rakstura jautājumos. Lielbritānijas gadījums neapšaubāmi nav vienkāršs, tas atstājis sekas uz ekonomiku un tautsaimniecību, jo lēmums izstāties, kā redzams, ir diezgan sarežģīts un laikietilpīgs. Neuzskatu, ka būs valstis, kuras vēlēsies sekot šim piemēram. Tas iedragātu vairākus valstī notiekošos procesus. Lai ko tādu uzņemtos, jābūt ļoti spēcīgai ekonomikai, attiecīgi tas būtu pa spēkam tikai dažām lielajām valstīm, bet domāju, ka tas nenotiks.

Lielbritānijas uzņēmējs, filantrops, Biznesa augstskolas Turība absolvents Mārcis Liors Skadmanis

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais