Vienlaikus gan ivestīcijas, gan reformas

© publicitātes

Eiropa atrodas krustcelēs. Neskatoties, ka krīzes laikā ES dalībvalstis konsolidēja savus budžetus, mēs vēl izjūtam krīzes ietekmi. Vairākās ES valstīs bezdarba līmenis ir ļoti augsts, un nav pietiekami daudz ekonomikas mehānismu, lai mazinātu šo problēmu. Populisti un ekstrēmisti daudzās valstīs gūst panākumus, un cilvēki izjūt nenoteiktību par nākotni. Tāpēc politiskiem spēkiem, kas uzņēmušies atbildību pār Eiropu, ir jāsniedz patlaban pārliecinošu atbildi.

Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers pavisam nesen ir nācis klajā ar 300 miljardu eiro investīciju plānu. Tas paver jaunas iespējas un dod cerību. Tas ir iemesls, kāpēc mēs, Eiropas Tautas partijas (ETP) grupa to atbalsta, un ir arī  liela politiskā vienprātība Eiropas Parlamentā. Tomēr šis plāns nevar atrisināt visas mūsu problēmas. Eiropas ekonomikas veicināšanai un izaugsmei būs nepieciešamas lielas idejas un daudz darba, lai panāktu reālas izmaiņas.

Aktuāls jautājums ir nevis, kurš sola lielākos plānus, bet gan kurš spēj panākt, lai ieguldījumi gūtu cerētos panākumus.

ETP grupa vēlas Eiropas reformu programmu. Pirmkārt, uzņēmēji ir jāatbrīvo no lielās birokrātijas, valsts pārvalde ir jāpadara efektīvāka un jāturpinās strukturālām reformām dalībvalstīs. Otrkārt, ir jāstiprina iekšējais tirgus, un tas jāattīsta arī citās jomās. Visbeidzot, mums ir nepieciešami mērķtiecīgi ieguldījumi!

Rezumējot - reformas un vairāk reformas ir nepieciešams, lai ieguldījumi gluži vienkārši neizkustu kā uz pannas. Mūsu sabiedrībām ir nepieciešama drosme, lai tās būt gatavas reformām, jo tikai tā spēsim padarīt ES konkurētspējīgāku pasaules ekonomikā.

ETP grupa vēlas reformas arī dažās specifiskās jomās. Mums vajag jaunas iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), nodarbinātības veicinātajiem, labāku un mazāk birokrātisku piekļuvi finansējumam no bankām, lai  reāli attīstītu ekonomiku. Mums tāpēc ir nepieciešams jauni instrumenti no Eiropas Investīciju bankas (EIB).

Turklāt, tas ir ļoti svarīgi, lai tiktu veikti jauni pasākumi Eiropas iekšējā tirgū, jo īpaši vienotajā digitālā  tirgū. Izaugsme būs iespējama,  ja mēs samazināsim šķēršļus,  veicināsim pārrobežu tirdzniecību, saskaņosim intelektuālā īpašuma tiesības un noteiksim, piemēram, labākas viesabonēšanas maksas visā Eiropā.

Visbeidzot, mums ir jādara vairāk, lai padarītu Eiropu par pievilcīgu vietu rūpniecībai. Nebūs nekāda izaugsme bez funkcionējošas ražošanas industrijas.

Ir pilnīgi skaidrs, ka 300 miljardi eiro ieguldījumu plānu  nedrīkst finansēt no jauniem parādiem, ko apmaksās nākamās paaudzes. Šī recepte jau izgāzusies agrāk. ES dalībvalstis nedrīkst atkārtot šo kļūdu. Patiesība ir tā, ka ieguldījumu plāns būs efektīvāks, ja arī dalībvalstis veidos savas ieguldījumu programmas bez jauniem parādiem.

Mēs vēlamies, lai Žana Kloda Junkera investīciju plāns būtu veiksmīgs. Tomēr, lai Eiropa uzņemtu jaunus apgriezienus, ir arī nepieciešama drosme reformu īstenošanai. Vienlaikus gan investīcijas, gan reformas var Eiropas Savienībai veidot ekonomikas atveseļošanas kursu.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais