Ažiotāža ap tvaika nosūcējiem virtuvē

Pēdējās dienās informācijas telpu ir pārpludinājusi ziņa par sagaidāmām nedienām ar tvaika nosūcējiem virtuvē, kas sagaida lielāko daļu pilsētu daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus. Tiek solītas ne tikai izmaiņas likumdošanā, bet arī bargi sodi, ja pēc noteikta datuma vēl turpināsim uzturēt tīras virtuves un ēdienu gatavojot tvaikus, ēdiena aromātu un pavarda gāzes sadegšanas produktus ar tvaika nosūcēju ievadīsim ventilācijas kanālā, un neļausim tiem, kā padomju laikos, piepildīt virtuvi. Parādījušies arī „speciālistu” skaidrojumi par šādas nepieciešamības iemesliem, kam nevaru piekrist.

Galvenais iemesls ir cits - daļā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atsevišķi dzīvokļu īpašnieki ir atslēgušies no centralizētās siltumapgādes un ierīkojuši sev dzīvoklī individuālo gāzes apkuri. Bez gaisa pieplūdes un ventilācijas sistēmas ierīkošanas, jo par tā nepieciešamību ir trūcis sapratnes, tāpēc ir palielinājies saindēšanās un nāves gadījumu skaits. Arī dūmgāzu aizvadīšana no sadedzināšanas iekārtām lielākajā daļā gadījumu ir samocīta, dažkārt pat pieslēdzoties tiem pašiem ventilācijas kanāliem virtuvē, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir pieslēguši savus tvaika nosūcējus. Dzīvokļu skaits, kas atslēgušies no centralizētās apkures, ar ierīkoto individuālo apkuri pilsētās ir ļoti liels. Piemēram, Rīgā vien to skaits ir mērāms desmitiem tūkstošos. Tātad - ir tāda problēma! Taču savstarpēji nav jaucama situācija dzīvokļos ar individuālo apkuri un dzīvokļos, kas lieto tikai gāzes pavardu ēdiena gatavošanai - tās ir nošķiramas lietas.

Dzīvokļos, kur tiek lietoti tikai gāzes pavardi, tvaika nosūcēji ir nepieciešami noteikti. Galvenokārt tādēļ, ka ne jau tikai tvaiks un ēdiena aromāts būtu jāaizvada koncentrēti, bet gan galvenokārt gāzes sadegšanas produkti, jo gāze deg ar atklātu liesmu un sadegšanas produkti nonāk turpat virtuvē. Ilgstoši tos ieelpojot, kā tas bija padomju laikos, kad mums šo tvaika nosūcēju nebija, namamātes bija pakļautas riskam saslimt ar vēzi vai citām slimībām. Tvaika nosūcēja pieslēgšana ventilācijas kanālam virtuvē problēmas mājā nerada, jo ievada intensitāte nav tik liela, lai radītu spiedienu ventilācijas kanālos, kam ir vaļējs izvads uz mājas jumta un vilkme, kas ceļ ievadīto plūsmu uz augšu. Savukārt gāzes noplūdes gadījumā šādā dzīvoklī gāze to pildīs sākot no grīdas, jo gāzes galvenā sastāvdaļa ir metāns, kas ir smaga gāze, tādēļ te ventilācijas lūka pie griestiem stāvokli neglābs. Metāns ir gan dabasgāzes, gan sašķidrinātās gāzes, gan biogāzes sastāvdaļa un tas visos gadījumos izturēsies vienādi. Tieši šī iemesla dēļ, ka dzīvokļos ar gāzes pavardiem un tvaika nosūcējiem to atvienošana tehniski neko nedod, bet paaugstina risku grozoties pa virtuvi saslimt, liksim šos dzīvokļus mierā un netracināsim valsts iedzīvotājus.

Kas attiecas uz dzīvokļiem ar tajos izvietotiem apkures katliem, tur situācija ir atšķirīga. Tādos dzīvokļos ir jābūt nodrošinātai gaisa pieplūdes un ventilācijas sistēmai. Acīmredzot, tā obligātai ierīkošanai ir nepieciešama likumdošana, un sodi, ja tas netiek veikts. Ir pieejamas tirdzniecībā attiecīgas gaisa pieplūdes un ventilācijas iekārtas, kas uzstādāmas pie sienas telpā ar apkures katlu, izveidojot sienā atveri. Ar veco virtuves ventilācijas lūku tam nav nekāda sakara, arī šeit tā stāvokli neglābs, un arī šādā virtuvē ir labāk pie tās pieslēgt virtuves tvaika nosūcēju, jo, droši vien, arī pavardā te visbiežāk izmanto gāzi.

Apsveicams ir priekšlikums ar likumdošanu cilvēku drošībai dzīvokļos likt uzstādīt dūmu detektorus, kas tiešām rada drošību. Sadegšanas produkti paaugstinātas temperatūras dēļ vispirms nonāk telpā pie griestiem un tādēļ signāla ieslēgšanās ir garantēta. Manā dzīvoklī tāds ir jau apmēram desmit gadus, pieslēgts dzīvokļa signalizācijai, un ar tā klātbūtni esmu ļoti apmierināta.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais