Vilhelms Purvītis jauniešu acīm

© Kaspars Krafts/F64

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir lielākā profesionālās mākslas krātuve valstī, kuru man, kā arī visai vidusskolai bija iespēja apmeklēt. Šajā reizē īpaši liels uzsvars tika likts uz Vilhelma Purvīša izstādi “PURVĪTIS”.

Šī izstāde bija veltīta izcilā latviešu ainavista Vilhelma Purvīša 150. jubilejai. Mēs, kā īpaši mākslas baudītāji un mūsdienu jaunieši, to ļoti izbaudījām. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir saglabājis vēsturiskās ēkas majestātiskumu pēc vērienīgas rekonstrukcijas, tādēļ tas ir ļoti saistošs.

Lielu daļu muzeja apmeklējuma laika pavadījām, apskatot Vilhelma Purvīša gleznas, tās bija ar daudz nokrāsām. Dažas bija skumīgas, pelēcīgas un samērā bēdīgas, bet citas - krāsainas, ar priecīgu noskaņu.

Kā jau zināms, Purvītis ir viens no visizcilākajiem latviešu ainavistiem, tādēļ šī izstāde bija ļoti iespaidīga un katra glezna atstāja kādu iespaidu par pašu mākslinieku un viņa emocijām, kādas ieliktas gleznās.

Pēc šīs izstādes gājām apskatīt, ko vēl mums piedāvā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Tajā bija apskatāma Birutas Baumanes izstāde “MĪLA UN DZĪVE”, kur māksleniece attēlo cilvēkus, to emocijas, portretus un visdažādākās izjūtas.

Muzejs piedāvā arī patstāvīgās ekspozīcijas ar talantīgu latviešu mākslinieku darbiem, tai skaitā skulptūrām u.c.

Domāju, ka ikkatram ir vērts to apmeklēt kaut vai vienu reizi savā mūžā, jo muzejs ir tik izzinošs un iespaidīgs, ka nebūs garlaicīgi un vairāk uzzināsiet par mūsu pašu latviešu kultūru.

Dažas no Vilhelma Purvīša gleznām:

Madara Bitāne

"Marta vakars", ne vēlāk par 1901.

Madara Bitāne

“Ziedonis (Ziedošie lauki)”, ap 1926.

Madara Bitāne

Iela Jelgavā“, 1920. gadu II puse.

Viedokļi

Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs. Esmu viens no 3 miljoniem cilvēku uz zemeslodes, kas parakstījuši vēstījumu pasaules valstu valdībām, aicinot pārtraukt dziļjūras ieguvi (deep sea mining). Čakli sekodams līdz konferences norisei, ar savu parakstu protestējot pret Francijas valdības liegumu Greenpeace kuģim Arctic Sunrise iebraukt Nicas ostā, biju jau atmetis domu rakstīt Latvijas mēdijos par šīs konferences mērķiem un vājo rezultātu. Bet man par milzīgu prieku un patīkamu pārsteigumu, Latvijas Ārstu 10. kongresa atklāšanas plenārsēdē Pasaules latviešu ārstu un zobārstu asociācijas prezidents, Halifaksas (Kanāda) universitātes profesors, reimatologs Juris Lazovskis (viņš arī mana skolotāja, izcilā latviešu internista Ilmāra Lazovska dēls) savā lekcijā pieskārās gan ANO Okeāna konferencei, gan nepieciešamībai aizliegt dziļjūras ieguvi. Ārsti visā pasaulē ir ne tikai sabiedrības daļa, kas rūpējas ne tikai par cilvēka veselību, bet ir nozīmīgākā ļaužu grupa, kas cenšas saglabāt zemeslodes ekosistēmu nākamajām paaudzēm.

Svarīgākais