Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Rūniks

Vēlos pastāstīt par Jāni Rūniku. Viņu esmu izvēlējusies, jo viņš ir manas vecvecvecmammas Annas Rūnikas brālis. Vēlos, lai pēc iespējas vairāk cilvēku zina viņa vārdu.

Jānis Rūniks dzimis 1895. gada 28. septembrī Skujenes pagastā un beidzis draudzes skolu. Pēc profesijas - zemkopis.

Pirmā pasaules kara laikā dienējis 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā un lielinieku okupācijas laikā iesaistījies “zaļo” partizānu vienībās.

Vēlāk brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. 1919. gada 28. maijā 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem.

Jānis Rūniks tika atvaļināts 1921. gada 1. martā. Viņš bija zemkopis tēva mājās toreizējā Kosas pagasta “Kaņepēs” un pēc tam arī kļuva par Kosas pagasta Aizsargu nodaļas priekšnieku.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 8. novembrī pie Bulduru tilta dižkareivis Rūniks “viens no pirmajiem metās triecienā pāri tiltam, citus sev līdzi aizraudams; tika smagi ievainots ar sprāgstošu lodi”.

Vēsture mums vēlāk vēsta, ka 1941. gada 4. jūlijā sadursmē ar aizejošās sarkanās armijas vienību krits Mālpils nacionālais partizāns -Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Rūniks.

Kā arī 1941. gada 4. jūlijā uz kapa atklāta piemiņas plāksne, kas atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā, domājams, iznīcināta, un viņš tika apbedīts brāļu kapos Mālpilī.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1996. gadā atkal uzstādīts granīta piemiņas akmens.

Lāčplēša kara ordeņa kavalieri Mālpils novadā

Latvijas Brīvības cīņu varoņiem

Latvijas simtgadē