Šis gads ir bijis pietiekami sarežģīts, tāpat kā budžeta veidošanas process. Šajās dienās Saeima skatīs budžetu otrajā lasījumā. Kāda situācija būs iekšlietu sistēmā? Iekšlietu ministrijai izdevies panākt, ka no sākotnēji sociālo partneru pieprasītajiem konsolidācijas pasākumiem 10 miljonu latu apmērā, esam palikuši pie 3,2 miljoniem.
Tas ir ievērojami mazāk, tomēr iekšlietu sistēmai joprojām pietiekami daudz.
Kopš 2008. gada Iekšlietu ministrijā un padotības iestādēs kopumā izdevumi ir samazināti par 34%. 2010. gadā ministrija ir veikusi vairākas būtiskas reformas, kā rezultātā līdzekļi ir taupīti ne tikai Iekšlietu ministrijas, bet arī citu ministriju budžetos. No nākamā gada ministrijā sāks darboties vienotā grāmatvedības un personāla uzskaites sistēma. Izdienas pensiju administrēšana nodota Labklājības ministrijai. Savukārt no Satiksmes ministrijas pārņemsim Autotransporta inspekcijas funkcijas. Ministriju ietvaros ir svarīgi apmainīties ar tām funkcijām, ko kāds cits var veikt efektīvāk.
Vienlaikus vēlos norādīt, ka iekšlietu sistēmas budžeta samazinājuma sekas izjūt ne tikai dienestā esošie, bet visa sabiedrība kopumā. Piemēram, policijā daudzviet trūkst darbinieku un mums ir jādomā, kā atrisināt situāciju tā, lai neciestu iedzīvotāji. Viena no iespējām, ko es saredzu, jo īpaši pierobežu rajonos, ir nodot daļu policijas funkciju robežsargiem, lai arī viņiem ir tiesības pārbaudīt, piemēram, vai autovadītāji nebrauc alkohola reibumā.
Vēl viens jauninājums pie kā šobrīd strādā policija, ir policijas izsaukumu gradācija. Mums nav vēlreiz jāizdomā velosipēds – igauņi ir pierādījuši, ka tas atmaksājas, jo ikvienam ir skaidrs, kādos gadījumos un cik ilgā laikā policijas darbiniekam jāierodas notikuma vietā. Prioritāte būs gadījumiem, kad tiek apdraudēta cilvēka veselība vai dzīvība, bet, piemēram, noziegums, kas pastrādāts ilgākā laika posmā, ar policista ierašanos notikuma vietā 10 minūšu laikā netiks atklāts un lietderīgāk šādos gadījumos ir uzrakstīt policijai iesniegumu par notikušo.
Par iepriekšējos gados veikto reorganizāciju kvalitāti un lietderību policijā, kad tika likvidētas 26 rajonu pārvaldes un to vietā izveidotas piecas reģionu pārvaldes, liecina tas, ka, neraugoties uz joprojām sarežģīto ekonomisko situāciju, noziedzības līmenis valstī ir samazinājies par 10%. Te jāsaka paldies tiem iekšlietu sistēmā dienošajiem, kuri ir neatlaidīgi strādājuši un apzinīgi veikuši sev uzticētos pienākumus, otrā plānā noliekot grūtības un sarežģījumus, ar ko ikdienā nākas saskarties.
Šogad izdevās iegūt papildus līdzekļus, lai varētu iegādāties speciālos darba apģērbus gan glābējiem, gan arī formastērpus policistiem. Tomēr joprojām ar to ir nepietiekami. Mēs arvien esam spiesti domāt, kur vēl iespējams samazināt izdevumus, lai neciestu darba kvalitāte. Atalgojumu vairāk aiztikt nedrīkst – to skaidri esmu pateikusi arī dienestu vadībai. Ir jāpārskata agrāk noslēgtie līgumi un jācenšas panākt to izmaksu samazinājums. Tāpat jāsamazina vismaz 20% ilglaicīgi vakantās amata vietas, kas bieži tikušas mākslīgi uzturētas, un jāpārskata ministrijas lietošanā esošo īpašumu apsaimniekošanas un nomas maksas. Esam jau panākuši vienošanos ar VAS „Valsts nekustamie īpašumi”, ka nākamgad tiks samazināta Iekšlietu ministrijas lietošanā esošo administratīvo ēku nomas maksa par 15%. Tas mums ļaus ieekonomēt 1,1 miljonu latu.
Reformu un ministrijas iekšējo funkciju izvērtēšanas rezultātā, kopš 2007. gada, iekšlietu sistēmā darbinieku skaits ir samazināts par 25%. Atlaist pēc iespējas vairāk darbiniekus nav mans mērķis. Mērķis ir panākt to, lai uzlabojas dienestu darba kvalitāte, lai iedzīvotāji jūtas drošāk. Lai to sasniegtu, nereti ir nepieciešama ne tikai laipnāka, saprotošāka attieksme no policistu, glābēju vai robežsargu puses, ir nepieciešama arī sabiedrības atsaucība un izpratne. Jo drošību mēs veidojam kopā.