4.lapa
4.Gribas izteikšana Latvijas Universitātes orgānos.
[18.] Saskaņā ar Augstskolu likuma 12. pantu Latvijas Universitātes kā juridiskas personas [centrālie] orgāni ir satversmes sapulce, senāts, rektors un akadēmiskā šķīrējtiesa. Saskaņā ar Latvijas Universitātes Satversmes 5.3. apakšpunktu, Satversmes sapulce ir Latvijas Universitātes augstākā pārstāvības institūcija [orgāns]. Saskaņā ar Augstskolu likuma 14.pantu satversmes sapulces kompetencē ir pieņemt un grozīt augstskolas satversmi, apstiprināt senāta un akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumus, kā arī ievēlēt senātu, akadēmisko šķīrējtiesu un rektoru, lemt citus jautājumus.
[19.] Latvijas Universitātes orgānu - senāta, akadēmiskās šķīrējtiesas un rektora ievēlēšana notiek saskaņā ar Latvijas Universitātes Satversmes sapulces nolikumu, kur tās 11. punkta pirmajā teikumā noteikts, ka: "Satversmes sapulces lēmumus parasti pieņem ar klātesošo sēdes dalībnieku balsu vairākumu (pat ja nav kvoruma)". Augstskolu likums un Latvijas Universitātes Satversme neko tuvāk par vēlēšanu kārtību nenosaka, tādēļ no normas izriet, ka vēlēšanas notiek un to rezultātus nosaka pēc mažoritārās vēlēšanu sistēmas, kur lēmumu pieņemšanai tiek izmantots relatīvais balsu vairākums. Ja "...vēlēšanām izvirzīti vairāki kandidāti, tad par ievēlētu var uzskatīt jau to, kurš saņēmis relatīvi lielāko balsu skaitu, tā, piemēram, gadījumā, ja A saņēmis 32% balsu, B 33% un C 35%, tad C ir ievēlēts".[1]
[20.] Globālajā, Eiropas un nacionālajā līmenī akceptētie un piemērotie vēlēšanu principi nosaka, ka vēlēšanās tiek skaitītas tikai par kandidātu nodotās balsis, pārējās balsis, t.sk., pret nodotās balsis vēlēšanu rezultātu neietekmē. Satversmes tiesa to expresis verbis noteikusi savā spriedumā: "Mažoritārajā vēlēšanu sistēmā uzvar kandidāts vai kandidātu saraksts, kas noteiktajā vēlēšanu apgabalā ieguvis vislielāko balsu skaitu. Tiek ņemtas vērā tikai tās balsis, kas nodotas par kandidātiem, kuri saņēmuši balsu vairākumu, pārējās balsis neietekmē vēlēšanu iznākumu."[2]
[21.] Atbilstoši vispāratzītai terminoloģijai jurisprudencē un tiesību zinātnē ir sastopams dažāds balsu vairākums,[3] tajā skaitā šādi: 1) relatīvais balsu vairākums - kandidāts, kas saņem balsu vairākumu salīdzinot ar citiem kandidātiem, ir ievēlēts; 2) absolūtais balsu vairākums - kandidātam, lai taptu ievēlētam, jāsaņem vairāk kā pusi nodoto balsu; 3) kvalificētais balsu vairākums - kandidātam, lai taptu ievēlētam, jāsaņem iepriekš noteikts, lielāks, balsu īpatsvars vai skaits.[4]
1 Cipeliuss R. Vispārējā mācība par valsti. Rīgā: AGB, 1998, 153. lpp.
2 Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2002.gada 23.septembra spriedums lietā Nr. 2002-08-01 “Par Saeimas vēlēšanu likuma 38. panta pirmās daļas otrā teikuma atbilstību Satversmes 6., 8., 91. un 116. Pantam”. Latvijas Vēstnesis Nr.136, 24.09.2002, skatī: Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumi 2002. Rīgā: TNA, 2004, 79. lpp.
3Cipeliuss R. Vispārējā mācība par valsti. Rīgā: AGB, 1998, 80. lpp.
4Pleps J., Pastars E., Plakane I. Konstitucionālās tiesības. 2. izdevums. Rīgā: Latvijas Vēstnesis, 258. lpp.
[22.] Vēlēšanās nodoto balsu vairākuma labākai izpratnei varam ieskatīties Latvijas Republikas Satversmē, kuras 26. pantā noteikts, ka lēmumus Saeima pieņem ar absolūto balsu vairākumu, ja Satversmē nav kādi sevišķi paredzēti gadījumi, tas ir, kad nepieciešams kvalificēts (savādāks) balsu vairākums. Tas vajadzīgs, piemēram, valsts prezidenta vēlēšanās, kur viņu ievēl ar ne mazāk kā 51 balsi (36. pants), viņa atlaišana var notikt ar ne mazāk kā ar divu trešdaļu Saeimas locekļu balsu vairākumu (51. pants), tāds pats kvalificēts balsu vairākums nepieciešams piekrišanai viņa saukšanai pie kriminālatbildības, bet tikai rēķinot no balsojošiem deputātiem (54. pants). Ja balsu vairākuma veids nav nosaukts, no tā neizriet, ka šis vairākums ir absolūts balsu vairākums vai kvalificēts balsu vairākums, bet ir tikai relatīvs balsu vairākums. Parasti uz relatīvo un kvalificēto balsu vairākumu tiesību akta tekstā nenorāda, tas izprotams no konteksta; savukārt absolūto balsu vairākumu expresis verbis vienmēr norāda tiesību akta tekstā.
[23.] Latvijas Universitātes Satversmes sapulces nolikuma 11. punkta otrais teikums, savukārt, pēc konteksta paredz nepieciešamību pēc kvalificētā balsu vairākuma - divas trešdaļas, ja jābalso par rektora atcelšanu no amata. Attiecīgi secināms, ka Latvijas Universitātes Satversmes sapulces nolikuma 11. punkta pirmajā teikumā ietvertais formulējums nav nejaušība, bet gan, ka šāds formulējums tur noteikts apzināti, jo, bez tam, šī norma jātulko administratīvā akta adresātiem vislabvēlīgākajā variantā.
[24.] Latvijas Universitātes Satversmes sapulcē 2019. gada 24. maijā vienlaikus notika vairākas vēlēšanas - Latvijas Universitātes Senāta, Akadēmiskās šķīrējtiesas un rektora vēlēšanas. Vēlēšanas visos trīs gadījumos notika saskaņā ar vienu un to pašu Augstskolu likumu, Latvijas Universitātes Satversmi un Latvijas Universitātes Satversmes sapulces nolikumu. Balsu skaitīšana visās trīs vēlēšanās notika pēc vienas procedūras, pamatojoties uz vienu un to pašu tiesisko regulējumu - Latvijas Universitātes Satversmes sapulces nolikuma 11. punkta pirmo teikumu.
[25.] Par Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas vēlēšanu rezultātiem netika un netiek izteikti iebildumi, kaut arī visas trīs vēlēšanas notika uz viena un tā paša tiesiskā pamata, kā arī balsu skaitīšana visos trīs vēlēšanu gadījumos notika pēc vienas procedūras, pamatojoties uz vienu un to pašu tiesisko regulējumu. Balsu skaitīšanas komisija par ievēlētiem Latvijas Universitātes Senātā un Akadēmiskajā šķīrējtiesā atzina tos kandidātus, kuri saņēma relatīvo balsu vairākumu, savukārt rektora ievēlēšanu uz tā paša tiesiskā pamata un tādā pašā procedūrā neatzina, uzskatot, ka piemērojami Senāta apstiprinātā Balsošanas procedūras vēlēšanām Latvijas Universitātes rektora amatā 8. un 10. punkti. Savukārt Latvijas Universitātes Satversmes sapulces priekšsēdētājs, pamatojoties uz Satversmes sapulces nolikuma 11. punkta pirmo teikumu norādīja, ka par ievēlētu atzīstams [relatīvo] balsu vairākumu ieguvušais rektora kandidāts Indriķis Muižnieks. Satversmes sapulce aizklāti balsojot ievēlēja Indriķa Muižnieka par rektoru ar relatīvu balsu vairākumu.
[26.] Latvijas Universitātes Satversmes sapulces nolikums ir pieņemts 2001. gadā un pirms šīm vēlēšanām tas ir ticis izmantots četru rektoru vēlēšanās. Par rektoru saskaņā ar šo nolikumu 2003. gadā tika ievēlēts Ivars Lācis, 2007. gadā un 2011. gadā Mārcis Auziņš, bet 2015. gadā pirmo reizi par rektoru tika ievēlēts Indriķis Muižnieks. Visi minētie rektori savā amatā ievēlēti ar relatīvo balsu vairākumu, kas reizē faktiski bija arī absolūtais balsu vairākums. Visu iepriekš minēto vēlēšanu rezultātus ir apstiprinājis Ministru kabinets.
[27.] Pamatojoties uz iesniegtām sūdzībām, pastāvošo kolīziju Latvijas Universitātes iekšējo normatīvo aktu tiesību normās un pretrunīgiem viedokļiem tos iztulkojot ex post, kā arī sabiedrības neizpratni par rektora vēlēšanām mažoritārās vēlēšanu sistēmas relatīvā vairākuma gadījumā, rektors sasauca Satversmes sapulces sēdi 2019. gada 6. jūnijā nosakot tās dienas kārtību, kur nebija paredzētas rektora vēlēšanas. Savukārt sanākusī Satversmes sapulce uzsākot darbu apstiprināja jaunu, plašāku dienas kārtību un jaunu, pašas izstrādātu reglamentu, kur bija paredzēta balsošana par relatīvo vairākumu vēlēšanās ieguvušo rektora kandidātu Indriķi Muižnieku. Atkārtoti balsojot par Indriķi Muižnieku viņš tika ievēlēts par Latvijas Universitātes rektoru ar absolūtu balsu vairākumu.
