Neskatoties uz atsevišķiem izņēmumiem, kopumā pagājušā gada raksturojošais elements ir sadarbība.
Stājoties amatā, M. Kučinskis un sociālie partneri vienojās par kopīgām prioritātēm. LDDK aicināja valdību strādāt, lai jau nākamajā gadā sasniegtu izaugsmi apliecinošus rādītājus, kas veicinātu iekšzemes kopprodukta pieauguma straujāku palielināšanos, lai sasniegtu uz vienu iedzīvotāju 70% no Eiropas Savienības vidējā rādītāja.
Lai paustu kopīgu redzējumu uz darāmajiem darbiem, sadarbības un sociālā dialoga principiem, LDDK kā viens no valdības sociālajiem partneriem 9. augustā parakstīja vienošanos ar Ministru prezidentu, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Zinātņu akadēmiju par priekšnoteikumiem, kas nepieciešami tautsaimniecības attīstībai. Tas viesa optimismu un radīja priekšnoteikumus nepieciešamo reformu īstenošanai, lai gala rezultātā mainītu nelabvēlīgo emigrācijas tendenci, straujāk kāpinot iekšzemes kopproduktu un uzlabojot iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī paaugstinot iedzīvotāju drošību.
Uzņēmējdarbības attīstībai un tautsaimniecības izaugsmei nenovērtējami svarīga ir stabila un prognozējama nodokļu sistēma, taču vienlīdz būtiski ir arī kopējā politiskā stabilitāte valstī, tāpēc LDDK uzskata, ka Ministru prezidenta M. Kučinska valdībai ir jāturpina iesāktais darbs, lai virzītos uz tiem mērķiem, kas iekļauti kopā ar sociālajiem partneriem apspriestajā valdības deklarācijā.
Tautsaimniecības attīstības kontekstā viens no uzdevumiem šajā gadā ir pārskatīt Obligātā iepirkuma komponenti elektroenerģijai, ņemot vērā, ka OIK slogs tieši lielajiem ražojošajiem uzņēmumiem patlaban ir ārkārtīgi liels, ka tas neveicina šo uzņēmumu konkurētspēju un samazina industrijas pārstāvjiem iespējas investēt un nodrošināt algu pieaugumu.
Mūsu kopīgā vīzija ir izveidot tādu nodokļu politiku, kas palīdzētu veicināt uzņēmējdarbību, un līdz ar to vidējais labklājības līmenis pietuvotos Eiropas Savienības vidējam līmenim. Nodokļu politika, kas ir viens no valsts izaugsmes priekšnoteikumiem, var kalpot par pamatu ekonomikas attīstībai, jo, izveidojot to konkurētspējīgu reģionā, iespējams piesaistīt investīcijas un palielināt eksporta apjomu.
Atkārtoti Jāuzsver, ka ir jāievēro Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam (NAP2020) definētie principi - valdībai pārdomāti un mērķtiecīgi veicināt ekonomisko attīstību, kas attiecīgi ļaus samazināt nevienlīdzību sabiedrībā, veicinās ilgtspējīgu atalgojuma pieaugumu, kā arī nodrošinās nepieciešamo finansējumu drošībai, izglītībai, veselībai, uzņēmējdarbību atbalstošai, ilgtspējīgai infrastruktūrai un citām stratēģiski nozīmīgām jomām. Ir nepieciešama aktīva un konsekventa valdības rīcība, lai nodrošinātu NAP2020 nosprausto mērķu rādītāju sasniegšanu pārejai uz augstākas pievienotās vērtības ekonomiku.
Lai sasniegtu nospraustos mērķus, Ministru prezidentam jāstrādā kā valdības komandas vadītājam, piesaistot sociālos partnerus un ieklausoties viņu ieteikumos, taču vienlaikus neaizmirstot, ka attīstības nodrošināšanai var nākties pieņemt arī nepopulārus lēmumus.