Es vēl joprojām nespēju noticēt ziņai, kas pašlaik ir parādījusies apspriešanai publiskajā vidē. Mana mamma jau kopš bērnības mums ar māsām vienmēr ir mācījusi, ka ir jārūpējas ne tikai par cilvēkiem, kas mums ir apkārt, bet arī par dzīvniekiem, par kuriem mēs uzņemamies rūpes un atbildību.
Jau no bērnu dienām savu mammu atceros kā cilvēku, kam vienmēr ir rūpējusi apkārtējo labsajūta, kura vienmēr ir centusies izpalīdzēt cilvēkiem, kuriem ir bijusi nepieciešama palīdzība.
Mamma ir mana ģimene, un es kā meita atbalstīšu jebkuru lēmumu, kuru viņa pieņems esošajā situācijā. Esmu pārliecināta un palieku pie sava, ka mana mamma nav izdarījusi šo nežēlīgo noziegumu. Ja tiešām šai lietā ir iesaistīti citi cilvēki, tad esmu pārliecināta, ka augstākie spēki liks saprast to, kādu ļaunumu tie ir nodarījuši. Protams, es nevaru nest atbildību par mamma lēmumu, tomēr esmu viņas meita, un šis notikums nemazinās manu mīlestību, rūpes un emocionālo atbalstu, neraugoties uz to, kāds būs situācijas atrisinājums.
Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka šāda rīcība pret dzīvniekiem ir nežēlīga, un tieši tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ es piekritu producentes aicinājumam vadīt dzīvnieku raidījumu „Ķepa uz sirds”.
Mana ģimene ir un paliks stipra, tāpēc es vēlētos pateikt lielu paldies tiem cilvēkiem, kuri mani un manu ģimeni ir atbalstījuši šajā grūtajā periodā. Esmu pārliecināta, ka esošā situācija ir tikai viens no augstāko spēku liktajiem pārbaudījumiem, kuriem šajā dzīvē ir jātiek pāri, tādēļ varu teikt, ka mana darbošanās radošajā jomā un uz skatuves nemazināsies.