Godātie tautas kalpi – valsts varas reprezentētāji, likumdevēji un varas nesēji!
Mēs lauksaimnieki un zemnieku ģimeņu saimniecību atbalstītāji, aicinām jūs pievērst uzmanību Latvijas zemei, bez kuras nebūtu Latvijas valsts un latviešu tautas.
Ar neizpratni vērojam un vērtējam jūsu darbus un to sekas. Neatkarībā aizvadīto gadu darba rezultāti – degradēta lauku vide, nepietiekama ražošana, bezdarbs un bezperspektīva laukos, darba spējīgo emigrācija, tukšas lauku sētas un skolas, mazais lauku ražotājs valstij kļuvis lieks un nevajadzīgs. Valsts nesekmē ģimenes saimniecību attīstību, bet apliek tās ar lielākiem nodokļiem, viņiem pienākošos valsts atbalsta daļu pārdala lielsaimniecībām un par ražoto produkciju samaksā zemāku cenu. Dziļi pazemoti šie cilvēki spiesti pamest pašu iekārtotās darba vietas un darba meklējumos doties prom no Latvijas. Tajā pat laikā ap 750 tūkstošiem hektāri no kādreizējās sējplatības patreiz ir aizlaistas un neapstrādātas. Uz šīs platības iespējams izveidot 15 tūkstošus jaunas ģimenes saimniecības ar vidējo sējplatību 50 ha. Tur mājvietu un darbu rastu 30 – 40 tūkstoši darba spējīgie ģimenes locekļi. Apstrādājot visu lauksaimniecības zemi, Latvijā iespējams septiņkāršot govju skaitu un septiņkāršot piena ražošanu, salīdzinot ar pašreiz ražoto. Nevienam no Latvijas nav jābrauc prom darba meklējumos. Tepat uz vietas darbs ir pārpārēm, lai apgūtu visas lauksaimnieciskās ražošanas iespējas. Tāpēc mēs neesam pārliecināti par līdz šim pieņemto likumu un valdību darbības atbilstību latviešu tautas un Latvijas valsts ilgtspējīgas attīstības interesēm. Par to nepārprotami liecina latviešu tautas izmiršana. Bez attīstītiem laukiem un bez stabilām ģimenes saimniecībām laukos dzimstība neatjaunosies.
Atturoties no plašākas analīzes, teikto var argumentēt ar diviem aptverošiem rādītājiem : mūsdienu lauksaimniecība uz vienu valsts iedzīvotāju ražo tikai 50% no pirmskara zemniecības ražotā, bet pašpatēriņam tikai 30%. Ir bijis pietiekami laika, lai tā nebūtu un ir pamats secināt, ka līdzšinējā agrārā politika ir bijusi nepareiza. Mēs aicinām pievērst uzmanību faktiem!
Valsts pamats ir zeme un tauta, kas to apsaimnieko. Zeme ir nācijas bagātība un tai vajadzīgs no citām precēm atšķirīgs statuss. Aizvadītais laiks rāda, ka valsts līmenī to nav gribēts saprast. Zeme, faktiski, bez ierobežojumiem, tiek izpārdota personām (fiziskām un juridiskām) bez Latvijas pilsonības. Izpārdota nevis kādos desmitos hektāru, bet gan simtos tūkstošos. Pie tam tas notiek jūsu pieņemtā, it kā „ierobežojošā” likuma, ietvaros, kas dzīvē faktiski atsvešina no zemes tās likumīgo saimnieci – latviešu tautu. Daudzu gadu runas par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem un kooperāciju, faktiski ir bijušas tikai valsts izsaimniekošanas piesegs. Aiz dažādi interpretējamiem likumiem tika slēpta Latvijas valsti degradējošā būtība. Patiesībā nav ne vienlīdzīgas konkurences apstākļu, ne kooperāciju veicinošas ekonomiskās politikas. Ilgstoša saimniekošana uz rentabilitātes robežas mūsu zemniekus ir padarījusi nespējīgus pirkt savu zemi pašiem. Zemes iztirgošanas „aizsardzības” pagarinājums līdz 2014.g.1.maijam ir tikai atruna, kas, tāpat kā līdz šim, aizsardzību nenodrošinās un pēc termiņa iztecēšanas latviešu tauta pat šķietami pārstās būt savas zemes saimniece.
Priekšlikumi Latvijas valsts likumdevējiem un vadītājiem.
1. Sniegt izsmeļošu un pārskatāmu analīzi par stāvokli lauksaimniecībā, t.sk. par zemes īpašumu tiesisko stāvokli un pilnu pārskatu par, faktiski, ārzemniekiem piederošām zemēm.
2. Izstrādāt zemes apsaimniekošanas ideoloģisko attīstības vīziju, raugoties no neatkarīgas nacionālas valsts un latviešu tautas interešu viedokļa. Uz to pamatojoties, izstrādāt lauksaimniecības attīstības stratēģisko plānu, izdiskutēt tautas apspriešanā un apstiprināt atklātā nobalsojumā Saeimā.
3. Apturēt zemes resursu iztirgošanu personām bez pilsonības līdz lauksaimniecības attīstības stratēģiskā plāna akceptēšanai Saeimā. Par šo soli informēt ES attiecīgās institūcijas, atsaucoties uz ES ideoloģijas un filozofijas pamatlicēja Roberta Šūmana norādi, ka vienkārši ar balsu vairākumu pieņemts starptautiskas gribas izpaudums nedrīkst būt „saistošs nacionālās gribas izteikumam tādā jomā, kur pat kādas valsts eksistence var tikt apdraudēta”. Šobrīd taču Latvijas valsts un latviešu tautas eksistence ir apdraudēta!
4. Nostiprināt zemes resursu īpašumtiesības Latvijas Satversmes 2.pantā sekojošā redakcijā: „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas pilsoņiem. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, meži, purvi un dabiskie ūdeņi pieder Latvijas valstij, tās pašvaldībām un tās pilsoņiem”. Satversmes papildinājumu izdiskutēt tautas apspriešanā, apstiprināt atklātā balsojumā Saeimā un nodot tautas nobalsojumam.
5.Turpmāk ierobežot Latvijas laukos veidot lielus industriālus cūku, liellopu, t.sk. slaucamo govju utl. audzēšanas un nobarošanas kompleksus, kas būtiski apdraud vidi un zemnieku ģimeņu saimniecību eksistenci un ražošanu šajās teritorijās.
6. Industriālo biznesa lielsaimniecību atzīt kā vidi un kultūrvidi degradējošu, tāpēc veicināt un atbalstīt zemnieku ģimeņu saimniecības, it īpaši jaunu ģimenes saimniecību veidošanu uz aizlaistām lauksaimniecības zemēm. Hipotēku bankā radīt un garantēt resursus zemnieku saimniecību kreditēšanai zemes izpirkšanas vajadzībām.
7. Valstiski atbalstīt zemnieku ģimeņu saimniecību kooperāciju, kas ir galvenais priekšnoteikums vides ilgtspējīgai attīstībai un zemes saglabāšanai tautas īpašumā.
8. Novērst negodīgu konkurenci (nodokļi, valsts atbalsts, cenas) starp vietējiem ražotājiem. Visām saimniecībām, neatkarīgi no to lieluma (fiziskā izpratnē) un saražotās produkcijas apjoma, jānodrošina atbalsts, kas ir pretēji proporcionāls zemes kadastrālajai vērtībai, ieskaitot modernizāciju, uz katru lauksaimnieciskai ražošanai izmantoto hektāru.
9. Ar likumu noteikt maksimālo zemes īpašumu platību vienam īpašniekam.
Brīvam neierobežotam zemes tirgum, kas neatbilst ilgtspējīgai lauksaimniecības politikai latviešu tautas interesēs: kategorisku NĒ!
Aicinām, pašreizējos likumdevējus, valsts vadītājus un ar nacionālu pašapziņu un pašcieņu apveltītas partijas, iekļaut šos priekšlikumus savu darbu programmās.
Arī pirmskara Latvijas valsts vadītājs un lauksaimnieks Kārlis Ulmanis teicis: “Ja gribam strādāt pie Latvijas izveidošanas un nākotnes nodrošināšanas, ja gribam redzēt Latviju stipru, spēcīgu un mūžīgu, tad atminēsim, ka jāstiprina un jānodrošina vispirms pats spēka un mūžības pamats – lauki, lauksaimniecība, zemnieks… Lauku mājas ir zemturu mītnes un tautas dzīvā spēka avots. Tāpēc jāaizkavē gruntniecības māju un zemes pataisīšana par tirdzniecības priekšmetu.’’
* * *
Andrejs Lucāns, agronoms, Burtniekos;
Tālivaldis Kalniņš, agronoms, Saldū;
Ēvalds Apinis, vetārsts, skolotājs, Atzinības krusta kavalieris, Smiltenē;
Zenta Skrastiņa, agronome daiļdārzniece, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, konkursa Radoša sieviete laukos laureāte, Burtniekos;
Laimonis Zālītis, zootehniķis, Burtniekos;
Vēsma Zālīte, skolotāja, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere, Burtniekos;
Ādolfs Varslavāns, vetārsts, Barikāžu dalībnieks, zemnieks, Burtniekos;
Jānis Siliņš,10.Saeimas dep. kand., Valmierā;
Antons Kalniņš, represētais, Barikāžu dalībnieks, zemnieks, Taurenē;
Andris Ansis Špats, tehn.zin. doktors, Limbažu nov.;
Jānis Lucāns, Augstākās padomes deputāts, balsoja par neatkarību, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Lādezerā;
Jānis Leja, 7.Saeimas deputāts, publicists, Rīgā;
Ainis Ērglis, inženieris enerģētiķis, represētais, Rīgā;
Leons Laitāns, zemnieks, Rubenē;
Ivars Dimza, dr.agr., emerit.zinātn., Pūrē;
Ivars Brīvers, ekonomikas zinātņu doktors, profesors, Latvijas Ekonomistu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Rīgā;
Mārtiņš Ritums Treimanis, zemnieks, Katvaros;
Jūlija Bieziņa, bijusī Rīgas rajona Lauksaimniecības departamenta galvenā agronome, zemniece, Inciemā;
Jānis Vilsons, agronoms, zemnieks, Nīcas pag.;
Kārlis Vilsons, agronoms, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, zemnieks, Augstkalnē;
Anatolijs Kindzulis, skolotājs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Burtniekos;
Edmunds Mertens, zemnieks, PK delegāts, Valkas pag.;
Dainis Īvāns, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, publicists un lauksaimnieks Pļaviņu novada „Īvānos”;
Jānis Imants Birzkops, pedagoģijas zinātņu doktors, bijušais LTF Liepājas nodaļas vadītājs, Liepājā;
Jānis Rukšāns, Latvijas Zinātņu akadēmijas bioloģijas zinātņu goda doktors, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, Atzinības Krusta virsnieks, P.Dindoņa prēmijas laureāts, zemnieks Pārgaujas novadā, Stalbē;
Adolfīne Slišāne, agronome, Ķekavā;
Georgs Bagātais, Dr.sc.ing., Barikāžu dalībnieks, cukura ražošanas atjaunošanas iniciātors, Rīgā;
Dagmāra Liepiņa, zemniece, Burtniekos;
Auseklis Grīnbergs, veterinārsts, zemnieks, Burtniekos;
Aleksandrs Caune, būvinženieris, politiski represētais, Rīgā;
Velga Vītola, Gaujas Nacionālā parka fonda vecākā zooloģijas speciāliste, Līgatnes dabas takas;
Rūta Bierande, žurnāliste, Rīgā;
Ilmārs Bents, agronoms, Iecavā;
Bauskas lauksaimnieku apvienības valde – personīgi: Agris Veide, Rudīte Jaunzeme, Arvīds Kraņevskis, Inese Bartušēvica, Modris Villa, Jānis Kirkils, Raitis Garais;