Arodbiedrība neatbalsta Kariņa lēmumu veidot jaunu algu sistēmu veselības aprūpes nozarē

Attēlam ir ilustratīva nozīme © Oksana Džadana/F64

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome 21. janvārī nolēma neatbalstīt to, ka Ministru prezidents vienpersoniski bez pietiekama pamatojuma un atklātas diskusijas ir izlēmis veidot jaunu darba samaksas sistēmu veselības aprūpes nozarē.

LVSADA padomes sēdē piedalījās Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, kā arī Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Arturs Šilovs un Latvijas Māsu asociācijas valdes locekles Aija Lielnora un Inita Veidemane. Kopīgā diskusijā tika precizēts, ka Veselības ministrijas un Valsts kancelejas vadītā domnīca patlaban nodarbojas ar to, ka noskaidro situāciju veselības aprūpes nozares darba samaksas sistēmā.

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris par to saka: “Kopīgi konstatētais tikai vēlreiz apstiprina, ka Ministru prezidents ir vienpersoniski nolēmis mainīt darba samaksas sistēmu veselības aprūpē bez iepriekšējas situācijas izpētes. Šāda rīcība ir dīvaina un riskanta, tāpēc var kļūt par pēdējo pilienu nozares darbinieku pacietības kausā, kas šobrīd ir pilns līdz malām”.

LVSADA jau iepriekš pauda viedokli, ka bez reāla pamatojuma par darba samaksas sistēmas nomaiņas lietderību tiek veidots kārtējais birokrātiskais karuselis, kas šķērdē valsts līdzekļus, lai novērstu sabiedrības uzmanību no galvenās patiesās problēmas - likumisko garantiju par darba samaksas pieaugumu veselības aprūpes nozarē nepildīšanas.

Lai savlaicīgi novērstu valsts veselības aprūpes destabilizēšanu un nodrošinātu atklātu viedokļu apmaiņu starptautiski atzītā formātā, LVSADA padome nolēma aicināt Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi izskatīt jautājumu par to, vai ir nepieciešams kardināli mainīt darba samaksas sistēmu veselības aprūpē.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.