Pēc VID uzstāšanās televīzijā LTA vēršas Drošības policijā

Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) “vecie” darbinieki, lai slēptu savu nekompetenci un personīgo ieinteresētību kases aparātu “reformas” izstrādē, ķērušies pie “pēdējā salmiņa” un uzņēmēju pamatotos iebildumus mēģina apgāzt nevis ar argumentiem, bet ar meliem. Tā raidījumā “Nekā personīga” VID augsta ranga darbiniece - Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane apgalvo, ka Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir pret kases aparātu reformu.

“Mēs nekad neesam bijuši pret šo reformu, bet esam uzskatījuši, ka tai jānotiek pakāpeniski, neuzdodot mainīt kases aparātus godprātīgiem nodokļu maksātājiem, t.sk., 2,5 tūkstošiem tirgotāju, kam VID pagājušajā gadā izsūtīja pateicības vēstules par godprātīgu nodokļu nomaksu,” uzsver LTA prezidents Henriks Danusēvičs. Arī VID pieminētais SIA “Lage Ko” pilnībā atbalsta pāreju uz jaunajām tehniskajām prasībām, un uzņēmuma ieņēmumu reģistrācijas sistēmas pilnībā atbilst šī brīža noteikumiem par kases aparātiem. Henriks Danusēvičs uzsver, ka nav korekti jau trešo gadu pieminēt vienu uzņēmumu, kas jau atzinis savas kļūdas un nomaksājis vairāk kā 1 miljonu eiro - valstij nodarīto zaudējumu atmaksu 957 000 eiro apmērā un soda naudu 276 000 eiro, kā arī atbildīgās personas krimināli sodītas ar bargiem sodiem,. Turklāt joprojām šis ir vienīgais krimināli sodītais uzņēmums ar ko VID nepārstāj lepoties, kaut gan pēc VID vārdiem iejaukšanās kases sistēmās ir ļoti izplatīta un vairākkārtīgi ir ticis solīts, ka „Gan bei” gadījums ir tikai sākums kases aparātu neatļautu manipulāciju apkarošanā. Vai tā izpaužas atsevišķu VID darbinieku antipātijas pret šo restorānu ķēdi, kas valsts amatpersonai nav publiski pieļaujams?!

Notiek arī manipulācijas ar datiem - raidījumā “Nekā personīgi” izskanējusī informācija, ka pagājušajā gadā VID konstatējis 28 krāpšanās gadījumus, bet tajā pašā laikā VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Inese Bindemane Saeimas deputātiem Tautsaimniecības komisijas sēdē paziņo par 18 šādiem gadījumiem. Tāpat notiek manipulācijas ar t.s. tirdzniecības pārbaudēm, kur tiek norādīts, ka 43% gadījumos ir pārkāpumi kases aparātu ekspluatācijā. Galvenokārt šie pārkāpumi ir attiecas uz kases operāciju dokumentēšanu. Vienlaikus neviens no šiem gadījumiem nav saistīts ar iejaukšanos kases aparātā un jaunie noteikumi nekādi neietekmēs šo pārkāpumu mazināšanu.

Nav saprotama arī VID kautrība - no vienas puses mēs zinām, ka viens pats uzņēmums ir iemaksājis vairāk kā 1 miljonu eiro, no otras puses tiek paziņots, ka sodos iekasēti tikai 300 000 eiro. Līdzīga samazināšanas tendence ir attiecībā uz jauno kases aparātu ieviešanas izmaksu prognozēm - VID kopumā reformas izmaksas rēķina 15 miljonu apmērā, jo apzināti tajās neieskaita kases aparātu uzstādīšanas izmaksas (tas sastāda krietni vairāk kā pusi un nereti maksā tikpat kā pats kases aparāts), kā arī izmaksas kases aparātu un sistēmu sertifikācijai. iespējams, personīgu interešu dēļ VID darbinieki - noteikumu sastādītāji piedāvājuši turpmāk neveikt un nodot starptautiskām konsultantu firmām, kas parasti komplektē savus darbiniekus no bijušajiem Finanšu ministrijas un VID ierēdņiem. Mūsuprāt, rodas aizdomas, ka šāda rīcība kaitē valsts interesēm un esam nolēmuši vērsties Drošības policijā ar aicinājumu izvērtēt gan valsts funkciju nodošanu ārvalstu kompānijām, gan iespējamo rūpniecisko spiegošanu attiecībā uz Latvijā izstrādāto programmu un tehnoloģiju produktiem

LTA aicina VID ģenerāldirektori Ilzi Cīruli izvērtēt atsevišķu VID darbinieku ieinteresētību un rīcību kases aparātu reformas sagatavošanā un īstenošanā pretēji godīgu valsts pilsoņu interesēm.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais