Meža nozare kategoriski noraida "NRA" apgalvojumus un apliecina: Latvijas koksnes uzmērīšanas sistēma ir neatkarīga un uzticama

© Ekrānuzņēmums

Meža nozares organizācijas - Latvijas Kokrūpnieku federācija, Latvijas Meža īpašnieku biedrība un AS "Latvijas valsts meži" - kategoriski noraida laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" 2.decembra žurnālista Rituma Rozenberga rakstā pausto uzbrukumu neatkarīgai Latvijas koksnes uzmērīšanas sistēmai.kl

Meža nozares organizācijas - Latvijas Kokrūpnieku federācija, Latvijas Meža īpašnieku biedrība un AS "Latvijas valsts meži" - kategoriski noraida laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" 2.decembra žurnālista Rituma Rozenberga rakstā pausto uzbrukumu neatkarīgai Latvijas koksnes uzmērīšanas sistēmai.

Dalība kokmateriālu uzmērīšanas sistēmā ir balstīta uz brīvprātības principu. SIA "VMF Latvia" nodrošina ikvienam pieejamu, efektīvu un normatīvajā vidē noteiktu, neatkarīgu kokmateriālu uzmērīšanas pakalpojumu, ko kokmateriālu tirgus dalībnieki ir izvēlējušies, lai uzmērītu ap 90% no Latvijā pārdotajiem apaļajiem kokmateriālam. Tas spilgti apliecina Latvijas meža īpašnieku (pārdevēju) un kokmateriālu pārstrādātāju (pircēju) uzticību sistēmai.

Latvijas meža nozare ir izveidojusi no koksnes pircējiem un pārdevējiem neatkarīgu kokmateriālu apjoma uzmērīšanas, kvalitātes novērtēšanas un koksnes plūsmas uzskaites sistēmu, kurā ikvienam kokmateriālu pircējam un pārdevējam ir garantēta absolūta uzticamība un pārliecība par to, ka koksnes uzmērījums ir objektīvs, maksimāli precīzs un, vissvarīgākais, tas ir pilnībā neatkarīgs un nekādā veidā nevar tikt ietekmēts ne no pircēja, ne pārdevēja puses.

Laikrakstā paustie apgalvojumi ir nepatiesi - šī kokmateriālu uzmērīšanas sistēma nekādā veidā nav ietekmējama no ārvalstu puses un tā pieder Latvijas uzņēmējiem - koksnes pircējiem un koksnes pārdevējiem.

SIA "VMF Latvia" ir akreditēta valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" (LATAK), kas ir Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde un kopš 1994.gada ir Latvijas nacionālā akreditācijas institūcija. Atbilstoši akreditācijai, SIA "VMF LATVIA" ir kompetenta veikt apaļo kokmateriālu uzmērīšanu atbilstoši LVS EN ISO/IEC 17025:2017 standartam un Ministru kabineta noteikumiem Nr.744 "Noteikumi par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti" reglamentētajā sfērā, atbilstoši Latvijas nacionālam standartam LVS 82:2020 "Apaļo kokmateriālu uzmērīšana".

Kategoriski noraidām jebkādus uzbrukumus arī koksnes uzmērīšanas sistēmas padomei, kurā uzņēmumi sistēmas uzraudzībai ir deleģējuši savus pārstāvjus. Andris Balodis pārstāv AS "Latvijas valsts meži" un koksnes pārdevējus, Inesis Ārgalis un Aldis Strankaļs pārstāv kokrūpniecību - koksnes pircējus, Mārtiņš Gaigals atbild par stratēģijas izstrādi, aktualizēšanu un īstenošanu, savukārt padomes priekšsēdētājs Claes Anders Rixon pārnes Skandināvijas valstu ilggadējo pieredzi tirgus un koksnes uzmērīšanas caurskatāmības nodrošināšanā.

Uzņēmumu SIA "VMF Latvia" un SIA "Koksnes plūsmas datu centrs" pārvaldība tiek nodrošināta atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajam regulējumam un labākajai korporatīvās pārvaldības praksei.

Informācija par SIA "VMF Latvia" pārvaldību atrodama vietnē www.vmf.lv. SIA "VMF Latvia" ir meža nozari strukturējošs, neatkarīgus un ilgtspējīgi pieejamus pakalpojumus sniedzošs komersants, ko pārvalda kokmateriālu pircēji un pārdevēji Baltijas valstu reģionā. Uzņēmuma vīzija - būt efektīvākajam, kokmateriālu pircējus un pārdevējus atbalstošam, uzticamam uzņēmumam Baltijas valstu reģionā kokmateriālu apjoma uzmērīšanas, kvalitātes novērtēšanas un koksnes plūsmas uzskaites pakalpojumu sniegšanā.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais