Pret masveida labdarības organizāciju bankrotiem

Biedrība „Latvijas Pilsoniskā alianse” (eLPA) secina, ka likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izmaiņu rezultātā, kas pieņemtas 30.11.2015. un stāsies spēkā 01.01.2017., Latvijā tiks panākta masveida biedrību un nodibinājumu bankrotēšana.

220 biedrības un nodibinājumi, kā arī uzņēmumi un privātpersonas šodien nosūta augstākajām valsts amatpersonām un politiķiem nostājas vēstuli PRET konkrētiem grozījumiem.

Organizāciju pastāvēšana būs apdraudēta neadekvāti pieaugušā nodokļu apjoma dēļ. Likuma izmaiņas paredz, ka biedrībām, nodibinājumiem un uzņēmējiem, kas nodarbina darbiniekus nepilnu darba laiku, būs jāmaksā par šiem cilvēkiem valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi no minimālās algas.

eLPA direktora pilnvaru izpildītāja Kristīne Zonberga norāda: “Veicot likuma grozījumus, nav ņemtas vērā ievērojamas sabiedrības daļas intereses. Organizācijas, kas strādā sabiedrības labā, darbiniekiem nodrošina atalgojumu galvenokārt no projektu budžeta, kur ir noteikti skaidri ierobežojumi slodzes apmēram un ziedojumiem konkrētiem mērķiem. Organizācijas nodarbina sabiedrības grupas, kuras nevar strādāt pilnu slodzi un šī sektora specifikas dēļ šiem grozījumiem būs negatīvas sekas.”

Organizācijas ir neapmierinātas, ka minētie likuma grozījumi tika veikti nekonsultējoties ar biedrībām un nodibinājumiem, kā arī netika veikts izvērtējums par to ietekmi uz NVO sektoru.

Nostājas vēstule attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu piemērošanu no minimālās algas, gadījumos, kad biedrība vai nodibinājums nodarbina darba ņēmēju nepilnu darba laiku tiek nosūtīta Valsts prezidentam, LR Saeimas priekšsēdētājai, Ministru prezidentam, Kultūras ministrei, Finanšu ministrei un politisko partiju frakcijām. Organizācijas aicina lēmumu pieņēmējus veikt visu nepieciešamo, lai novērstu būtisko kaitējumu.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais