Vai valstij, kurai nu jau hroniski trūkst naudas, ir simtiem tūkstoši eiro jānovirza putnu pētīšanai vai nav? Bet varbūt sabiedrība ir maldināta, un Latvija jau sen sasniegusi tādu labklājības līmeni, ka ar Vides un reģionālās attīstības paspārnē esošās Valsts dabas pārvaldes starpniecību var gadiem ilgi dāsni finansēt tādus projektus, kā, piemēram, jūrā dzīvojošo putnu avio uzskaite?
Pensionāri, pedagogi, mediķi, ceļinieki, daudzbērnu ģimenes, vārdu sakot, visi tie, kuriem ikdienā nākas saskarties ar nepietiekamā valsts atbalsta izraisītām problēmām, visticamāk, teiks, ka putnu dzīves pētīšana par valsts budžeta līdzekļiem nevar būt prioritāte. Savukārt Valsts dabas pārvalde, kura tikai pērn vien Latvijas Ornitoloģijas biedrībai (LOB) dažādiem projektiem piešķīra finansējumu teju 400 tūkstošu apmērā, izskatās, ir citās domās.
Putnu skaitīšana ir ienesīga lieta. Piemēram var minēt tikai vienu no LOB vairāku gadu garumā īstenotajiem projektiem, proti, ziemojošo ūdensputnu sauszemes uzskaite un jūrā dzīvojošo putnu aviouzskate. Dabas aizsardzības pārvalde tikai šim putnu monitoringa veidam vien kopš 2015.gada tērējusi ļoti ievērojamus līdzekļus, un arī atklātā konkursa uzvarētājs allaž bijis viens un tas pats - Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
Tātad, cik valstij izmaksājusi šī putnu avio skaitīšana? 2015.gada 12.janvārī slēgts līgums par “Jūrā ziemojošo ūdensputnu avio uzskaiti” un “Ziemojošo ūdensputnu uzskaite sauszemē” par 47 680 EUR; tā paša gada 7.decembrī līdzīgs līgums slēgts par 89 398 EUR; 2017.gadā ūdensputni sauszemē uzskaitīti par 11 960 EUR, bet 2018.gada 10.janvārī LOB apņēmusies veikt sauszemē dzīvojošo ūdensputnu uzskaiti par 25 962 EUR.
Ar pēdējo līgumu izveidojās visai interesanta situācija - lai arī sākotnēji LOB, startējot iepirkumā, par 61 050 EUR (bez PVN), bija gatava veikt arī putnu avionovērošanu, taču konkursa gaitā savu piedāvājumu attiecībā uz šo daļu atsauca. Taču te ir sava dīvainība - 2018.gada novembrī LOB atkal kā vienīgais pretendents startē konkursā par ziemojošo putnu avio uzskaiti, tikai šoreiz piedāvātā cena ir teju trīs reizes lielāka - 174 997,79 EUR bez PVN. Tātad kopumā teju 350 tūkstoši eiro. Un tas ir tikai viens no LOB projektiem, kuru tik sirsnīgi atbalsta Valsts dabas pārvalde. Turklāt nevienu nemulsina, ka Dabas aizsardzības pārvaldes iepirkumu komisijā līdztekus Centim Apenītim un Vitai Robaltei darbojas arī Ģirts Baranovskis. Vai tikai tas nav tas pats LOB biedrs kopš 2014.gada Ģirts Baranovskis, kurš, kā liecina LOB mājas lapā rodamā informācija, strādā Dabas aizsardzības pārvaldē un ir arī LOB padomes loceklis? Ja tā, varbūt šeit tomēr manāms interešu konflikts?
Starp citu, ziemojošo ūdensputnu uzskaite ne tuvu nav vienīgais Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījums LOB. Bijuši līgumi gan par plēsīgo putnu un putnu “Natura 2000” teritorijās monitoringu, gan dienas putnu un nakts putnu uzskaiti, gan Latvijas ligzdojošo putnu izplatības noteikšanu u.c..
Tomēr viens no interesantākajiem laikam gan bijis uzdevums projekta “Dabas skaitīšana” ietvaros izstrādāt sugu aizsardzības plānu putnu sugai "Pūces“ par 46 031,26 EUR. Šis “attiecīgās sugas ekspertu veidots stratēģisks eksperiments, kurā tiek pamatota sugas aizsardzības nepieciešamība un paredzēti risinājumi sugas aizsardzības turpmākai nodrošināšanai” esot konfidenciāls vai ierobežotas pieejamības! Un tas viss par nodokļu maksātāju līdzekļiem! Nopietni?!
Nav šaubu, ka sugu un biotopu aizsardzības plāni ir labi un vajadzīgi. Tāpat nav arī šaubu par to, ka ikviena cilvēka pienākums ir saudzēt un aizsargāt mūsu “mazākos brāļus” un protams, tajā skaitā arī putnus. Tomēr Latvijas Ornitoloģijas biedrībai tikai viena gada laikā no valsts maka dāsni izsniegtie teju 400 tūkstoši eiro liek uzdot jautājumu - vai nedzīvojam pāri saviem līdzekļiem? Jo, kā ļoti trāpīgi kādā rakstā pirms pāris gadiem norādīja Latvijas mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa, “Par putnu skaitīšanu izmaksātās summas jau nesaņem putni, gluži otrādi - putniem no tā ne silts, ne auksts. Šī nauda caur biedrībām nonāk tā saukto ekspertu - putnu skaitītāju kabatās, kas lieliski pieprot lobēšanas mākslu, lai nauda no budžeta plūstu ik gadus pieaugošos apjomos.” Kā redzam, plūst arī, un šī tērcīte ik gadus tikai pieņemas spēkā. Mēs tiešām esam tik bagāti, lai varētu to atļauties?