31. jūlijā Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālās pārvaldes telpās notika AS “Ventspils tirdzniecības osta” (VTO) pārstāvju tikšanās ar iedzīvotājiem, kurā tika pārrunāts pēdējā laikā plašu rezonansi guvušais jautājums par ogļu putekļiem Ventspilī. VTO valdes priekšsēdētājs Valērijs Pašuta uzsver, ka uzņēmums vienmēr ir strikti ievērojis un ievēros visas vides aizsardzības normatīvos noteiktās prasības, kā arī aicina iedzīvotājus saprast, ka ostas uzņēmumi ne vien dod ievērojamu pienesumu pilsētas budžetam un rada darba vietas, bet to darbības rezultātā rodas arī zināmas blaknes, kuras uzņēmums ar visiem tā rīcībā esošajiem līdzekļiem cenšas pēc iespējas mazināt.
Tikšanās laikā iedzīvotājus par ogļu putekļu ietekmi uz gaisa kvalitāti un iedzīvotāju veselību informēja starptautiskā vides konsultāciju uzņēmuma “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” (ELLE) valdes locekle Aiga Kāla. Turklāt vides monitoringa staciju rādījumi liecina, ka Ventspilī pat šajā karstajā vasarā gaisa kvalitāte ir labāka nekā Rīgā un Liepājā.
Kāla arī atzina, ka ogļu putēšana Ventspilī gaisa kvalitāti būtiski neietekmē un kaitējumu pilsētas iedzīvotāju veselībai nerada. Tomēr Aiga Kāla norāda, ka par šo jautājumu publiskajā telpā pēdējā laikā bijis ļoti daudz dezinformācijas, kas radījis iedzīvotājiem lielu neizpratni. “No cilvēka veselības viedokļa uzmanība drīzāk jāpievērš mazajām jeb smalkajām cietajām daļiņām, kuras ir mazākas par PM10. Minētās daļiņas ir daudz mazākas par cilvēka mata diametru, un tikai tās, nokļūstot dziļāk cilvēka organismā, var ietekmēt veselību,” norādīja eksperte.
A. Kāla uzsvēra, ka ELLE eksperti analizējuši visu Latvijas vides monitoringa staciju rādītājus par PM10 koncentrāciju šā gada maijā, jūnijā un jūlijā, izdarot secinājumu, ka, salīdzinot ar pārējo Latvijas teritoriju, būtisku atšķirību gaisa kvalitātes ziņā Ventspils pilsētā nav. Turklāt PM10 koncentrācija gan pagājušajā, gan arī šajā gadā Ventspilī bijusi mazāka nekā Liepājā un Rīgā. Periodā no 2010. gada līdz 2018. gada pirmajam pusgadam pieļaujamās koncentrācijas (50 µg/m3) pārsniegumu skaits nav bijis ar būtiskām izmaiņām.
Eksperte norāda: nenoliedzami, tas, ka putekļu sastāvā ir arī ogļu daļiņas, Ventspils iedzīvotājiem sagādā neērtības, taču tām galvenokārt ir estētisks raksturs - noputējušas palodzes, grīdas un citas virsmas. Bet cilvēku veselību Ventspils gaisa kvalitāte neapdraud.
Šī gada Latvijai netipiski karstajā un sausajā vasarā putekļu koncentrācija visā valstī ir augstāka nekā pērn, taču, kā liecina vides monitoringa staciju rādītāji, Ventspilī starpība starp pagājušā un šī gada rādītājiem bijusi viszemākā.
VTO Administratīvi tiesiskā direktore Alīna Rugine uzsvēra, ka uzņēmums visas savas darbības veic saskaņā ar Ventspils reģionālas vides pārvaldes (RVP) izsniegtās B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā iekļautajiem normatīvajiem aktiem, turklāt vides drošības prasības tikai pastiprināsies. Turpmāk veicot akmeņogļu grēdu mērījumus, tos vajadzēs dokumentēt, tāpat viena monitoringa stacija jāizvieto tuvāk ogļu uzglabāšanas vietai, vēl jāizveido un jāizvieto videonovērošanas sistēma ogļu izkraušanas un kuģu iekraušanas novērošanai. Šīs vasaras meteoroloģiskie apstākļi nav bijuši tādi, lai uzņēmums lemtu par darbības apturēšanu. Tik ārkārtēji mēri saskaņā ar piesārņojošās darbības atļaujas prasībām jāpieņem vien tad, ja vēja ātrums pārsniedz 21 metru sekundē. “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs uzņēmumam paziņo par nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem, mēs tos fiksējam, un katru nedēļu atskaitāmies RVP par konkrētiem pasākumiem, kas veikti laika apstākļu ietekmes mazināšanai - mitrināšanu, pastiprinātu mitrināšanu, tīrīšanu, u.tml.,” teica A. Rugine. Savukārt uz jautājumu, kas maksās par piesārņojošās darbības sekām, A. Rugine norādīja, ka VTO, līdzīgi kā visi citi uzņēmumi, kuru darbības specifika var radīt piesārņojošo darbību, valsts budžetā maksā dabas resursu nodokli.
Savukārt VTO Tehniskais direktors Māris Lieģis informēja klātesošos par uzņēmuma darbībām ogļu mitrināšanai, tās šobrīd tiek veiktas saskaņā ar visām prasībām. Teritorijas laistīšana notiek regulāri, un parasti abas laistīšanas un tīrīšanas tehnikas vienības tiek nodarbinātas tajā pārkraušanas kompleksā, kur attiecīgajā brīdī tiek uzglabātas ogles. Uzņēmumā ierīkota platforma ogļu krautņu laistīšanai no augšas, turklāt ik pa noteiktam laika periodam tiek laistīta arī otra pārkraušanas kompleksa teritorija. “Izvērtējot Ventspilij netipisko situāciju ar šovasar valdošajiem ziemeļu vējiem, uzņēmums plāno izvietot vēl vienu platformu ogļu mitrināšanai un uzstādīt sniega lielgabalus, kas spētu veidot miglai līdzīgu ūdens aizkaru piestātnes pusē, tādējādi aizturot ogļu putekļus” uzsver Māris Lieģis.
