Ceturtdien, 2013. gada 17. janvārī pieci deputāti - Imants Krastiņš, Ilze Tjarve, Māris Sika, Arta Deniņa un Tamāra Kosmačeva ierosināja sasaukt ārkārtas sēdi, lai lemtu par 1.8 miljoni latu dārgā projekta „Gājēju -velosipēdistu tilta par Gauju” apturēšanu un lētāku alternatīvu risinājumu meklēšanu.
Tā kā ārkārtas sēde tika sasaukta uzreiz nākošās dienas rītā plkst. 8.20, biju vienīgais no Carnikavas novada iedzīvotājiem, kas to apmeklēja . Vēlējos paust savu viedokli un iesniegt papildus to 29 novada iedzīvotāju parakstus, kas neatbalsta 1.8 miljoni latu dārgā projekta būvniecību , tērējot tikai pašvaldības budžeta līdzekļus. Diemžēl novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica („Latvijas Zemnieku Savienība”) iedzīvotāju viedokli uzklausīt nevēlējās.
Domes sēdē neviens no deputātiem, izņemot lēmuma iesniedzējus, pat necentās iedziļināties sagatavotajā dokumenta būtībā , uzskatot , ka ar domes priekšsēdētājas virzīto projektu viss ir vislabākajā kārtībā. Šeit iespējams nostrādā domes administrācijas darbinieka un vienlīdz deputāta efekts (no 9 klātesošajiem pozīcijas deputātiem, neskaitot priekšsēdētāju un priekšsēdētājas vietnieci , 6 ir domes algoti darbinieki, kas ikdienas darbā ir pakļauti domes priekšsēdētājai) , kā rezultātā tiek izrādīta lielāka lojalitāte tiešajam darba devējam, nevis novada iedzīvotājiem.
Pretēji domes paustajai informācijai uzskatu, ka projekts ir jāpārstrādā, jo tas nav lietderīgs un tiek virzīts ar puspatiesību palīdzību sekojošu iemeslu dēļ:
1) Rīgas apriņķa portālā „Apriņķis.lv” 2011. gada 23. novembra publikācijā novada dome apgalvoja, ka pašvaldībai nav tādu līdzekļu, lai īstenotu tilta būvniecību. Tādēļ tā vērsās pie valdības un AS „Latvijas dzelzceļš” un saņēma noraidījumu. Tomēr gadu vēlāk izrādījās, ka pašvaldība jau spēja īstenot šo projektu pašu līdzekļiem.
2) Domes ārkārtas sēdē tika apgalvots, ka iedzīvotāju vairākums atbalstīja projekta ieceri sabiedriskās apspriešanas laikā, bet tika noklusēts fakts , ka dome šīs sabiedriskās apspriešanas laikā bija vairākkārt norādījusi , ka projekts tiks īstenots tikai ar papildus finansējuma piesaisti.
3) Dome apgalvoja, ka tehniski ekonomiskais pamatojums uzrāda pozitīvu ietekmi, tikai noklusēja, ka tāds nav veikts par 1,8 miljoni latu izmaksām, bet gan par 1,5 reizes mazākām izmaksām. Tāpēc jāaņem tās pašas aprēķinu tabulas un izmaksu vietā jāieliek 1,8 miljoni latu un tad par jaunu jāizvērtē projekta lietderība.
4) Ja mēs būtu Rīgas pašvaldība, tad 1,8 mio būtu viens no daudzajiem projektiem, bet šis projekta izmaksas ir 3 x lielākas, nekā ikgadējais pašvaldību investīciju potenciāls. Katru gadu investīciju summa, ko pašvaldība, pēc tekošo izmaksu segšanas, var atļauties no sava budžeta ir 0,6 miljoni lati.
5) Ārkārtas sēdē pieciem deputātiem tika pārmesta nelietderība sasaukt ārkārtas sēdi. Bet lietderība ir tajā apstāklī, ka tas ir vienīgais veids kā par deputātu iniciatīvu var uzzināt iedzīvotāji, kas lasīs vietējo izdevumu „Carnikavas novada vēstis”. Visi citi ierosinājumi tiek noraidīti jau komitejās, jo tikai komitejās apstiprinātie lēmumi var nonākt līdz domes sēdēm. Arī šis mehānisms ir uzbūvēts ar darba devējam lojālo deputātu palīdzību.
Aicinu iedzīvotājus nepadoties, apvienoties un uzvarēt šo cīņu. Tas ir svarīgi Carnikavas novadam, jo tad varēsim būt pārliecināti, ka neatkarīgi no tā, kurš sēdēs novada domes krēslos, spēsim ietekmēt lēmumus un mūsu dzīvi mirkļos, kad deputāti zaudē savu lojalitāti vēlētājiem.
Papildus argumenti saistībā ar tilta projektu:
Krīze vēl nav pārvarēta, un valsts atbalsta tikai noteiktus pašvaldību ieguldījumus ilgtermiņa aizdevumu veidā. Domes virzītam projektam šāda atbalsta nav, kā rezultātā, visi investīciju līdzekļi tiks novirzīti tilta būvniecībai, izņemot tos, kas būs īstenojami ES projektu veidā.Sekojot līdzi iepirkuma procedūrai var redzēt, ka pretendenti norāda uz virkni problēmām, kas sadārdzina projektu. Piemēram – tilta projektam jāšķērso dambi, bet pašvaldība nespēj pateikt, kad dambis būs pabeigts. Iepirkums paredz, ka katru gadu pašvaldība vienosies par darbu apjomu un apmaksu, kas nosaka iespējamu būves iekonservēšanu. Visi šie ir riski sadārdzina projektu.Rīgas apriņķa portālā „Apriņķis.lv” 2013. gada 11. janvārī rakstīts, ka minētai iecerie satiksmes drošības aspektā „Eiropas Savienības finansējums atteikts maznozīmīgā efekta dēļ – lielā naudas summa un nelielā gājēju plūsma bija nesamērojami lielumi”, Vai pašvaldībai nevajag skatīties cik tērējam un ko no tā iegūstam?Būvējot tiltu un aizsargdambi Gaujas ciema pusē būtu jāperedz arī Dzirnupes ielas rekonstrukcija, kuru projektu realizācijas laikā intensīvi izmantotu liela apjoma kravu nogādāšanai uz būvobjektiem. Iespējams labāk uzreiz rekonstruēt Dzirnupes ielu un nodrošināt pašvaldības autobusu, ko varēs izmantot, gan Gaujas, gan Siguļu, gan Līdums-2 iedzīvotāji. Spēkā tiek ņemts zīmīgs epitets„tilts-slepkava”. Carnikavas novada domes izpilddirektors Imants Pastors („Latvijas Zemnieku Savienība”) Rīgas apriņķa portālā „Apriņķis.lv” 2013. gada 11. janvārī piesauc cilvēka dzīvības cenu, kad pietrūkst objektīvu argumentu alternatīvu risinājumu meklējumiem.